Elvīra Žvarte atzīst, ka pamatus mīlestībai pret folkloru un tradicionālo kultūru ielikusi ģimene. “Esmu beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Tradicionālā kultūra un latviešu folklora”, bet nevarētu teikt, ka tā bija apzināta izvēle, tā vienkārši sanāca. Pateicoties tam, radās izdevība strādāt Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva darba grupā. Kopš 2014. gada darbojas folkloras krātuves digitālajā arhīvā Garamantas.lv, tā veidošanā piedalās vairāki institūta darbinieki, kuri nodarbojas ar manuskriptu digitalizāciju, metadatu veidošanu folkloras materiāliem, informatīvu semināru vadīšanu un daudz ko citu. Katra tautasdziesma vai pasaka un citu folkloras žanru pārstāvētās vienības tiek aprakstītas ar noteiktu metadatu kopumu – no kurienes attiecīgā vienība nākusi, kurā gadā pierakstīta, kurš to iesūtījis un pierakstījis, kurš teicis, dziedājis vai dejojis. Nereti folkloras materiālu kolekcijas ir papildinātas, piemēram, ar fotoattēliem, audio vai video ierakstiem, kurus arī nu jau iespējams pētīt tiešsaistē,” norāda Elvīra un turpina: “Digitālais arhīvs Garamantas.lv, manuprāt, ir vide, kurā 21. gadsimta sniegtie tehnoloģiskie risinājumi palīdz jaunā gaismā ieraudzīt informāciju, kuru glabā manuskripti no iepriekšējiem gadsimtiem. Darbojoties digitālajā vidē, meklējot savus tuviniekus un viņu iesūtītos folkloras materiālus, tradīciju pierakstus no savas dzimtās puses, izzinot vietvārdus un dažādas vēsturiskas tradicionālās kultūras izpausmes, katrs varam stiprināt latvisko identitāti un jēgpilni pavadīt brīvos brīžus, mudinot ielūkoties tik daudzveidīgajā nemateriālās kultūras mantojumā arī savus bērnus, draugus un paziņas,” spriež folkloras krātuves darbiniece.
Līdztekus digitālā arhīva izveidei cēsniece piedalījusies arī akcijās, ar kuru palīdzību dažāda vecuma publika tiek iesaistīta folkloras materiālu izzināšanā. Viena no šādām akcijām bija “Valodas talka”. “Akcija tapa, sadarbojoties Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves un UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai, tā norisinājās par godu Starptautiskajai dzimtās valodas dienai. Virtuālās talkas laikā visas Latvijas izglītības iestādes tika aicinātas iesaistīties un atšifrēt dažādu folkloras manuskriptu lapaspuses. Speciāli šim notikumam izveidota digitāla platforma Talka.Garamantas.lv, kur dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja datorrakstā atšifrēt dažāda satura folkloras materiālus no visas Latvijas teritorijas, izvēloties to darīt kādā no desmit valodām. Par katru atšifrēto rakstu zīmi talciniekam tiek piešķirts viens punkts, kas kopsummā talkas noslēguma pasākumā ļāva noteikt čaklākos individuālos talciniekus un skolu kopējo veikumu. Atsaucība bija negaidīta. Tas radīja lielu, bet patīkamu izaicinājumu redaktoriem, kuriem katra no talcinieku atšifrētajām manuskripta lapaspusēm bija jāpārbauda un jāapstiprina vai jānoraida. Procesā ne vienu reizi vien atgadījušies dažādi kuriozi, jo skolēni atjautīgi izdomājuši neskaitāmus veidus, kā nopelnīt pēc iespējas vairāk punktu. Lai gan oficiāli akcija ir noslēgusies, ikviens interesents joprojām ir aicināts iesaistīties šifrēšanā. Savukārt šobrīd aktuāla akcija ir “Latvijas simtgades burtnieks”, kuras princips ir līdzīgs – jāatšifrē folkloras materiāls, taču šoreiz nesaņemot virtuālus punktus, bet gan veltot laiku Latvijai, valsts simtgades svinības sagaidot,” informē E. Žvarte.
Jauniete atzīst, ka augstu novērtē sniegto iespēju darboties Latviešu folkloras krātuvē, jo pašlaik sev nevarot iedomāties neko interesantāku. “Darbojoties ar folkloras tekstiem, saprotu, ka tradīcijas, kuras piekopjam katrs savā ģimenē vai radu un draugu lokā, ir svarīgas tikai motivācijas dēļ. Arī mūsu ģimenē ir tradīcijas, kuras piekopjam – tās var būt savdabīgas, raksturīgas tikai mums vai vispār pieņemtas kā latviešiem raksturīgas, taču galvenais, ka tās ir nozīmīgas mums. Īpaši interesanti ir iepazīties ar dzimtās puses folkloras materiāliem, kuru Cēsu apkaimē nav mazums. Virtuālajā vidē šobrīd brīvi pieejamas, pētāmas un atšifrējamas katram cēsniekam ir vairāku skolu savāktās folkloras kolekcijas, kā arī folkloristu ekspedīciju rezultātā ievāktie folkloras materiāli. Ceru, ka arī cēsnieki līdz ar citiem interesentiem iesaistīsies folkloras materiālu izzināšanā,” tā cēsniece Elvīra Žvarte.
Komentāri