Cēsu novada izglītības iestāžu vērienīgi veiktajā modernizācijā pirmā tika ierauta Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija. Augustā pedagogiem jaunais darba cēliens sāksies daļēji mainītā skolas vidē.
Ģimnāzijas direktori Daci Eglīti un Cēsu novada pašvaldības projektu vadītāju Ediju Leoki “Druva” vakar sastapa tajā skolas daļā, kas piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas. Būvdarbi notika mācību gada garumā, pavasarī iekavējot.
E. Leoke iekavējumu saista ar diviem faktoriem – 20. gadsimta vidū celto ēku modernizējot, radušās problēmas, to novēršanai tērēts papildu darbs. Pasūtītājs – pašvaldība – un būvuzraugs ne vienmēr bija mierā arī ar celtnieku darba tempu, zinot, ka skola strādāja sašaurinātās telpās. . “Mēs, pašvaldība, kā pasūtītājs, pieprasījām, lai tiek noslīpēts viss iecerētais, pirms darbi uzskatāmi par pabeigtiem,” saka E.Leoke. Vasarā celtniecības darbi turpinājās, jo ārpus projektā paredzētā, pašvaldība izlēma finansēt galvenās ieejas mezgla, kāpņu telpu remontu. Iekavēta arī jauno mēbeļu iepirkšana. Tās montē tagad. “Ievilkās vajadzīgo mēbeļu pasūtījuma komplektēšana-no pagājušā gada vidus līdz martam. Viss, kas pasūtīts no Vācijas, ir absolūti moderns,” skaidro E. Leoke.
DA Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte atzīst, ka būvniecība skolai bijis grūts laiks. Telpu pārbūve izrādījusies darbietilpīgāka nekā plānots. Taču izveidotais metodiskais centrs humanitārajos mācību priekšmetos mūsdienīgā vidē sagaidīs skolas pedagogus, lai sniegtu piemērus, kā veidot kompetencēs balstītu mācību darbu. Modernās skolas mēbeles sagādātas ne tikai metodiskajā centrā, bet visām klašu telpām, vieglie galdi un krēsli būs ātri pārkārtojami, lai darbs notiktu, skolēniem strādājot grupās, pāros vai individuāli.
“Par to sapņots jau no 2014. gada. Izglītības un zinātnes ministrijā sanākuši, jau tolaik mēs, direktori, spriedām, patiesībā fantazējām par šādu nākotni,” atminas D. Eglīte.
Tagad direktore norūpējusies par apjomu, kas augustā būs jāpaveic pedagogiem, pārveidojot telpu iekārtojumu . “Pagaidām pārkārto bibliotēku. Parasti augustā skolotāji gatavojas stundu darbam. Kopš klasēs būs uzstādīti jauni projektori, jaunas tāfeles, lielās tāfeles, uz kurām rakstīja ar krītu, paliek pagātnē. Iespējams, atstāsim vienu, lai nākamie skolēni var apjaust, cik ļoti ir mainīta skolas vide,” stāsta Dace Eglīte.
DA Cēsu Valsts ģimnāzijas vides modernizēšana turpinās, atjauno arī daļu skolas telpu ārpus metodiskā centra, kā arī vidi sportošanai laukumos pie skolas.
Edijs Leoke uzsver, ka pašvaldības nodomi, iesaistoties ERAF līdzfinansētā skolu modernizācijas plānā, paredzēja abās Cēsu ģimnāzijās radīt modernus metodiskos centrus- paraugu, kā pārveidojama mācību vide, lai atbilstu 21. gadsimtam. Arī Cēsu Valsts ģimnāzijā gaidāmi lieli darbi metodiskā centra būvēšanai.
Pašvaldībā atzīst, ka tās plāni modernizācijā ir ambiciozi. Cēsis nav no lielākajām pilsētām, bet ar apņēmību pēc iespējas ātrāk panākt, lai jaunieši varētu mācīties mūsdienīgā vidē. Pilsētas trijās vidējās mācību iestādēs – divās ģimnāzijās un vidusskolā – tiks ieguldīti septiņi miljoni eiro. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs precizē, ka izstrādāts arī projekts, lai pie Pilsētas vidusskolas paceltos piebūve skolas zālei.
Domes priekšsēdētājs skaidro, ka vērienīgi iecerētais skolu modernizācijas projekts sastāv no vairākām daļām. Cēsu un citas pašvaldības, kas iesaistās Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētās programmas projektos, vispirms saņem aizdevumu no Latvijas Finanšu ministrijas Garantiju padomes, citiem vārdiem, no Valsts kases. Tikai tad pašvaldības var sākt iepirkuma procedūras. Ar konkursā uzvarējušo darbu veicēju pašvaldība slēdz līgumu. Maksā no aizņēmuma, bet atgūs naudu, ja tiks izpildīti ERAF fonda finansējuma saņemšanas noteikumi.
Šobrīd pašvaldība nav ņēmusi kredītu par visu iecerēto summu – septiņiem miljoniem eiro, lai izpildītu izglītības ēkās plānotos darba apjomus, aizņēmumi Valsts kasē turpināsies.
“Pašvaldībām, lai tās varētu ieguldīt līdzekļus izglītības iestāžu modernizēšanā, vienmēr vajadzīgs valsts aizdevums. Pēc kreditēšanas ir liels pieprasījums, valsts vienlaicīgi nespēj apmierināt visus prasītājus,” par rindas izveidošanos pēc aizdevumiem Valsts kasē vēsta J. Rozenbergs. “Tāpēc Ministru kabinets pat izdeva atsevišķu rīkojumu, ka izglītības projektiem valsts aizdevumi piešķirami ārpus kārtas, tāpēc visi izglītības projekti, kas pašvaldības sastādīja rindā pēc aizņēmuma Valsts kasē, 10. jūlijā tika kreditēti.”
Cēsu novada vispārējo izglītības iestāžu modernizācija lielos apmēros varēs notikt ne tikai tāpēc, ka pašvaldība izrādījusi iniciatīvu, bet galvenokārt tāpēc, ka Ministru kabinets pirms trim gadiem pieņēma darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”. Tajā nosaukts specifiskā atbalsta mērķis – uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi.
Komentāri