Meteņos ģērbušies tradicionālās maskās – dzīvnieku un čigānu, senie latvieši raidījuši prom ziemu, svinējuši saules atgriešanos. To bērniem tagad cītīgi ierāda
bērnudārzu pedagogi. Pirmsskolas izglītības iestādēs latviešu tradicionālā kultūra un gadskārtu rituāli ir augstā godā.
„Mēs bērniem mācām, ka masku gājieni, kas latviešiem aizsākušies Miķeļos vai Mārtiņos, tiek izbeigti Meteņos. Jautrās un svētību rosinošās ķekatas dodas no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā,” stāsta Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādes metodiķe Lilita Ziediņa. Dziesmas skandēdami, lieli un mazi meteņbērni muzikālās skolotājas Veltas Olengovičas vadībā Jāņmuižā pulcējās pie
ugunskura.
Ugunskuri dega arī citviet bērnudārzu sniegotajos pagalmos. Cēsu speciālās pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi, noskaidrojuši Meteņu tradīcijas, devās pie ugunskura sadedzināt
Jāņu vainagus. Pieaugušie un bērni visos rituālos bija vienoti, arī bērnu vecāki, kuri nevarēja būt klāt, jo bija darba dienas vidus, bet bija mājās gatavojuši maskas.
„Saules atgriešanos svinējām kopīgi, tāpēc nebija atsevišķi skatītāji un mākslinieki. Visi dziedāja un dancoja. Visi varēja visu!” bērniem tradīciju mācīšanu atklāja L.Ziediņa. „ Katrai grupai Jāņmuižas ābeļdārzā bija jāatrod „kāpostgalva”. Pieaugušajiem jāizber garākais pelnu celiņš. Bērni ābelēs iekāra dzijas kamoliņus, lai būtu daudz ābolu. Trīs reizes nācās pārskriet pāri dārzam, lai vasarā izaugtu garšīgas skābenes un rabarberi.”
Ar īpašu sajūsmu bērni uztvēra Meteņa dāvanas – konfektes un kabatā nēsājamos talismanus – pogas. „Zelta lietus” nobira ne tikai pār dalībnieku, bet arī pār mūzikas skolotāju galvām, kuri Jāņmuižā bija pulcējušies uz rajona mūzikas skolotāju metodiskās apvienības semināru ” Metenis”. Prieks, smaidi un pozitīvas emocijas bija sagādāti visai dienai.
Komentāri