Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mērķtiecība atmaksājas

Druva
13:58
07.09.2012
14
Imgp4077 1

Dinai Bērziņai ir tikai 25 gadi, un viņa jau ieguvusi maģistragrādu, strādā Beļģijā un ceļo pa pasauli.

Par īstajām (dzimtajām) mājām uzskata Raunas pagasta Rozes, taču jauniete atzīst, ka viņa jūtas labi jebkur, kur dzīvo: “Mājas man ir visur, kur palieku ilgāku laiku.” Dinai nepieciešams nemitīgi pilnveidot sevi, iepazīt citas kultūras un patīk dzīve lielpilsētā. Dina skolas gaitas uzsākusi Raunas vidusskolā, pēc tam mācījusies Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā (DACVĢ), vēlāk studējusi Ventspils augstskolā. Vaicāta, kāpēc studēja tik tālu no mājām, Dina stāsta: “Kad sāku studēt, Latvija iestājās ES un tieši Ventspilī parādījās iespēja apgūt tulka profesiju. Tas mani ieinteresēja. Mācījos par tulku latviešu, angļu, krievu valodai un papildus apguvu franču valodu. Skolā arī vadīju skolēnu padomi. Bieži braucu uz konferencēm.” Meitene ieguva iespēju gadu mācīties Francijā studentu apmaiņas programmā. “Francijā nostiprināju valodas zināšanas, pirmo reizi tik ilgi dzīvoju patstāvīgi un sapratu, ka arī turpmāk vēlos studēt ārzemēs,” stāsta Dina. Kad augstskola bija absolvēta, uzņēmīgā jauniete ieguva Eiropas stipendiju un ieguva maģistra grādu prestižākajā Beļģijas, Lēvenas Katoļu universitāte (Katholieke Universiteit Leuven). Pēc tās beigšanas palika strādāt un dzīvot Beļģijā. Tagad Dina strādā Eiropas komisijā par asistenti iekšējā audita nodaļā. Pienākumi – organizēt tikšanās, pārbaudīt atskaites. Meitene gribētu darboties attīstības jautājumu un cilvēktiesību jomā, taču darba ņēmējam nav iespējas izvēlēties, kurā departamentā strādāt. “Pašreiz ar darbu esmu apmierinātu, taču meklēju iespēju strādāt citur, kas vairāk atbilstu manām interesēm.” Meitene Briselē nostrādājusi gadu: “Meklēju citu darbu, jo esmu cilvēks, kam patīk nemitīgi pilnveidoties, ja tagadējā darba vietā vairs nav izaugsmes iespēju, tad saprotu, ka jāmeklē cits variants. Konkurence man interesējošā jomā ir ļoti liela, jo lielākai daļai šajā sfērā nodarbināto un potenciālo darbinieku ir vismaz divi bakalaura grādi un piecu valodu zināšanas. Pašlaik interesējos par kādu amatu, kas saistīts ar sabiedriskajām attiecībām, uz vienu darba vietu kandidē 600 cilvēku.” Jaunietes sapņu darbs būtu tāds, kur daudz jāceļo, piemēram, misijās uz Āfriku, iespējams, viņa vēlētos strādāt ANO. Turklāt kādu laiku jauniete noteikti gribētu padzīvot Ņujorkā. Dina stāsta, ka Latvijā uz dzīvi varbūt atgriezīsies vecumdienās. “Tagad esmu pašattīstības fāzē un arī par ģimeni vēl nedomāju, taču zinu, ka to dibināšu ārzemēs,” atzīst Dina. Dina atzīst, ka iespēja strādāt būtu arī Latvijā, taču atalgojums būtu tāds pats kā Briselē samaksa praktikantam – ļoti neliela. “Zinu arī to, ja strādātu Latvijā jomā, kas mani interesē, tad būtu jāstrādā pārsvarā ar minoritāšu tiesībām un krievalodīgiem cilvēkiem, taču krievu valoda man diez ko nepatīk,” tā Dina. Ar darba samaksu meitene ir apmierināta, ir iespēja labi dzīvot, iekrāt un vēl ceļot. Patīkami, ka varot pat finansiāli atbalstīt Latvijā dzīvojošos vecākus.

“Dzīvoju pašā Briseles centrā. Īrēju dzīvokli kopā ar draudzeni no Polijas, ar kuru iepazinos savā pirmajā darba vietā Briselē, amerikāņu organizācijā,” saka Dina Bērziņa. “Beļģija ir slavena ar to, ka tur ir tik daudz Eiropas institūciju. Tūrisma apskates objektu nemaz nav tik daudz. Nerodas sajūta kā Parīzē vai Romā. Beļģijas iedzīvotāji savā starpā nesaprotas, jo valodu un interešu ir ļoti daudz. Neviens vietējais iedzīvotājs sevi nesauc par beļģi. Par vietējiem iedzīvotājiem ir joks, ka vienīgais, kas viņus vieno, ir frī kartupeļi ar majonēzi. Beļģijas iedzīvotāji no bērnības zina vismaz trīs valodas – beļģu, franču un nīderlandiešu. Pēc rakstura ir diezgan noslēgti. Esmu dzirdējusi, ka Beļģiju grib sadalīt divās daļās. Brisele ir tieši pa vidu, un pagaidām sadalīta ir tikai pilsētas galvenā bibliotēka – puse grāmatu ir vienā pilsētas pusē un otra – pretējā. Sabiedrība Briselē krasi atšķiras no tās, ko redzam Rīgā. Man patīk, ka ir daudz iebraucēju. Uz ielas var satikt gandrīz visu tautību cilvēkus, jūtos iederīga.” Dinas vaļasprieks ir ceļošana: “Brisele ir izdevīgā pozīcijā ceļot gribētājiem. Vilcieni bieži kursē uz citām valstīm. Arī lidmašīnu reisi ir ļoti izdevīgi un pieejami gandrīz jebkurā laikā.” Dina ir paspējusi apceļot Grieķiju, Izraēlu, Ameriku, Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Spāniju, Poliju, Lietuvu un, protams, Beļģiju.

Dina nesen ciemojās dzimtajās mājās pie vecākiem. “Rozes nav mainījušās, tikai ievilkts jauns ūdensvads, līdz ar to ir tīrāks ūdens. Kopumā uzskatu, ka Latvijā krīzes situācija vēl joprojām nav atrisināta un politika nav mainījusies,” min jauniete. Līdzi bija atbraukusi draudzene no Polijas, kurai Dina izrādīja vienas no skaistākajām Latvijas vietām. Bet nu jau Dina atgriezusies Briselē un apgūst spāņu valodu. Drīz Briselē meitu apciemos mamma Vallija.

Laura Deruma

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi