Divi jaunieši no ārvalstīm – Margarita no Itālijas un Virits (Wirith) no Taizemes – mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā. Abi jaunieši ir 11.b klases skolēni. Margarita klasei pievienojās jau septembrī, bet Virits – janvārī.
Abi skolēni Cēsīs ieradušies, izmantojot starptautiskās programmas “AFS” iespēju, kas vidusskolēniem piedāvā mācības ārzemēs, brīvprātīgo darbu un viesskolēnu uzņemšanu.
Klases audzinātāja Ina Gaiķe stāsta: “AFS programmā ir nosacījums, ka mācības bērni apgūst tās valsts valodā, kurā viņi ierodas. Tādēļ abi skolēni piedalās visās mācību stundās latviešu valodā, angliski mums nekas nav jāskaidro. Protams, viņi darbus var pildīt angliski, izmantot tulku, bet principā jauniešiem ļoti labi veicas ar latviešu valodas apguvi. Margaritai ir vieglāk, jo viņa pie mums ir jau no septembra, puisim no Taizemes pagaidām iet mazliet grūtāk, jo viņš kopā ar mūsu klasi ir tikai no janvāra.”
Latviešu valoda nav tā vieglākā, kurā bez priekšzināšanām mācīties cilvēkam no svešas valsts , to atzīst arī paši skolēni. “Stundas notiek latviešu valodā, man joprojām ir grūti saprast. Es cenšos mācīties šo valodu kopā ar klases skolotāju. Stundas pašas nav sarežģītas, un arī tie kontroldarbi, kas ir bijuši, it nemaz nav grūti,” par savu mazliet vairāk par diviem mēnešiem ilgo pieredzi Latvijā stāsta Virits. Margarita savukārt uzsver skolu atšķirības Itālijā un šeit: “Skolu sistēma šeit ir ļoti atšķirīga no manas pierastās Itālijā. Skolas diena ir garāka, bet katra mācību stunda īsāka. Ir vairāk starpbrīžu. Attiecības starp skolotājiem un skolēniem ir ļoti draudzīgas un ciešas (tomēr arvien cieņpilnas), arī pats mācīšanas veids šeit ir citāds. Skolotāji daudz komunicē ar skolēniem stundu laikā, ir daudz grupu projektu. Visas stundas noris latviešu valodā, gandrīz visi skolotāji diezgan slikti runā angliski vai nerunā vispār. Sākumā bija ļoti grūti saprast, kas notiek stundās, bet pēc tam jau sāku apgūt latviešu valodu, un arī jauniegūtie draugi skolā palīdz iztulkot.”
Margarita nāk no Turīnas, lielas industriālas pilsētas Itālijas ziemeļu reģionā. Virita dzīvesvieta ir Nana, salīdzinājumā mazāka pilsēta Taizemes ziemeļu daļā. “Tā kā Margarita teica, ka vēlētos, lai Virits būtu viņas klasē, kad izskanēja aicinājums puisi uzņemt, tad abus arī salikām kopā,” paskaidro skolotāja I.Gaiķe.
Uz jautājumu, kā klases pārējais kolektīvs uzņem apmaiņas programmas skolēnus, skolotāja saka: “Man šķiet, ka varbūt abiem tā ir tāda rakstura iezīme, bet bērni, izskatās, klases kopējā kolektīvā neiekļaujas tik labi, kā varētu gribēties. Šī nav pirmā reize, kad strādāju ar AFS programmas skolēniem no citām valstīm, tāpēc man ir, ar ko salīdzināt. Bet noteikti nav tā, ka citi viņus nepieņemtu.”
Uz šo pašu jautājumu abi ārvalstu jaunieši atbild mazliet atšķirīgi. “Komunicēt ar klases biedriem nav viegli, tomēr daži ir ļoti draudzīgi, un es nejūtos tik satraucies, kad ar viņiem runāju. Socializācija skolā kopumā nav viegla, lai gan jāatzīst, ka klasesbiedri pret mani izturas labi,” atzīst Virits. Margarita savukārt cildina mūsu skolēnu angļu valodas prasmes: “Visi mani klases biedri ir ļoti jauki un laipni, un gandrīz visi labi prot runāt angliski, lai gan man pagaidām ir izdevies iegūt tikai trīs draugus, jo daudzi kaut kā nevēlas iziet no savas komforta zonas un piepūlēties sarunai angļu valodā. Tomēr, ja man ir kāda problēma, varu mierīgi pajautāt jebkuram un zinu, ka saņemšu palīdzību.”
Skolotāja I.Gaiķe saka, ka skolēnu saliedēšanai svarīgi būtu kopīgi pasākumi, kuri kovida dēļ nenotiek. Šīs programmas ietvaros bērni visu mācību gadu dzīvo viesģimenēs, skolu, kurā mācīties, nosaka nevis programma, bet gan viesģimene, kas bērnus uzņem. Šajā gadījumā par labu Cēsu Valsts ģimnāzijai izlemts tādēļ, ka pašu viesģimeņu bērni jau mācās šajā skolā.
Par pilsētu un Latviju kā valsti Virits piebilst: “Man ļoti patīk dzīvot Cēsīs, pilsētas lielums ir ideāli piemērots, lai staigātu kājām. Esmu diezgan paceļojis pa Latviju, un līdz šim patikušas visas vietas, kur esmu bijis! Vienīgais, kas traucē, ir aukstais laiks – ļoti gaidu vasaru. Dzīve šeit man arī liek vairāk domāt par savu nākotni, šī pieredze noteikti ietekmēs arī tālākos lēmumus dzīvē. Pārsteidzoši, ka Cēsīs jūtos tā, it kā šeit tiešām dzīvotu, nevis būtu tūrists, kas te ieradies tikai uz gadu.”
Margarita arī dalās iespaidos: “Dzīve šeit ļoti atšķiras no tās, kāda tā bija Itālijā – gan cilvēki, gan laikapstākļi, pat sabiedriskais transports. Atzīšos, sākumā man šķita, ka šejienieši ir ļoti rezervēti, vēsi ( lai gan ne tik vēsi, kā šejienes ziemas), tomēr ar laiku sāku novērtēt cilvēku laipnību, līdzīgi kā aukstās ziemās novērtējam īsus saulainos brīžus. Mani priecē tie smaidi, kas atplaukst katru reizi, kad kaut ko pasaku latviešu valodā, uzjautrina krievu lamu vārdi, aizraušanās ar garām pastaigām dabā, prieks un aizrautība, kad viņi dejo latviešu tautas dejas. Arī es esmu pievienojusies tautas deju pulciņam, man tas ļoti patīk! Itālijā nav tautas deju tradīciju, tā kā šī ir pilnīgi jauna pieredze. Es jau no sešu gadu vecuma spēlēju vijoli, un šeit man ir iespēja turpināt mācības mūzikas skolā!” Margarita atzīst, ka labprāt nākotnē studētu kādā augstskolā Rīgā.
Komentāri