Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Meitene no Itālijas un puisis no Taizemes mācības apgūst latviešu valodā

Anna Kola
20:10
24.03.2022
44
Cvg 2 1

Divi jaunieši no ārvalstīm – Margarita no Itālijas un Virits (Wirith) no Taizemes – mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā. Abi jaunieši ir 11.b klases skolēni. Margarita klasei pievienojās jau septembrī, bet Virits – janvārī.

Abi skolēni Cēsīs ieradušies, izmantojot starptautiskās programmas “AFS” iespēju, kas vidusskolēniem piedāvā mācības ārzemēs, brīvprātīgo darbu un viesskolēnu uzņemšanu.

Klases audzinātāja Ina Gaiķe stāsta: “AFS programmā ir nosacījums, ka mācības bērni apgūst tās valsts valodā, kurā viņi ierodas. Tādēļ abi skolēni piedalās visās mācību stundās latviešu valodā, angliski mums nekas nav jāskaidro. Protams, viņi darbus var pildīt angliski, izmantot tulku, bet principā jauniešiem ļoti labi veicas ar latviešu valodas apguvi. Margaritai ir vieglāk, jo viņa pie mums ir jau no septembra, puisim no Taizemes pagaidām iet mazliet grūtāk, jo viņš kopā ar mūsu klasi ir tikai no janvāra.”

Latviešu valoda nav tā vieglākā, kurā bez priekšzināšanām mācīties cilvēkam no svešas valsts , to atzīst arī paši skolēni. “Stundas notiek latviešu valodā, man joprojām ir grūti saprast. Es cenšos mācīties šo valodu kopā ar klases skolotāju. Stundas pašas nav sarežģītas, un arī tie kontroldarbi, kas ir bijuši, it nemaz nav grūti,” par savu mazliet vairāk par diviem mēnešiem ilgo pieredzi Latvijā stāsta Virits. Margarita savukārt uzsver skolu atšķirības Itālijā un šeit: “Skolu sistēma šeit ir ļoti atšķirīga no manas pierastās Itālijā. Skolas diena ir garāka, bet katra mācību stunda īsāka. Ir vairāk starpbrīžu. Attiecības starp skolotājiem un skolēniem ir ļoti draudzīgas un ciešas (tomēr arvien cieņpilnas), arī pats mācīšanas veids šeit ir citāds. Skolotāji daudz komunicē ar skolēniem stundu laikā, ir daudz grupu projektu. Visas stundas noris latviešu valodā, gandrīz visi skolotāji diezgan slikti runā angliski vai nerunā vispār. Sākumā bija ļoti grūti saprast, kas notiek stundās, bet pēc tam jau sāku apgūt latviešu valodu, un arī jauniegūtie draugi skolā palīdz iztulkot.”

Margarita nāk no Turīnas, lielas industriālas pilsētas Itālijas ziemeļu reģionā. Virita dzīvesvieta ir Nana, salīdzinājumā mazāka pilsēta Taizemes ziemeļu daļā. “Tā kā Margarita teica, ka vēlētos, lai Virits būtu viņas klasē, kad izskanēja aicinājums puisi uzņemt, tad abus arī salikām kopā,” paskaidro skolotāja I.Gaiķe.

Uz jautājumu, kā klases pārējais kolektīvs uzņem apmaiņas programmas skolēnus, skolotāja saka: “Man šķiet, ka varbūt abiem tā ir tāda rakstura iezīme, bet bērni, izskatās, klases kopējā kolektīvā neiekļaujas tik labi, kā varētu gribēties. Šī nav pirmā reize, kad strādāju ar AFS programmas skolēniem no citām valstīm, tāpēc man ir, ar ko salīdzināt. Bet noteikti nav tā, ka citi viņus nepieņemtu.”

Uz šo pašu jautājumu abi ārvalstu jaunieši atbild mazliet atšķirīgi. “Komunicēt ar klases biedriem nav viegli, tomēr daži ir ļoti draudzīgi, un es nejūtos tik satraucies, kad ar viņiem runāju. Socializācija skolā kopumā nav viegla, lai gan jāatzīst, ka klasesbiedri pret mani izturas labi,” atzīst Virits. Margarita savukārt cildina mūsu skolēnu angļu valodas prasmes: “Visi mani klases biedri ir ļoti jauki un laipni, un gandrīz visi labi prot runāt angliski, lai gan man pagaidām ir izdevies iegūt tikai trīs draugus, jo daudzi kaut kā nevēlas iziet no savas komforta zonas un piepūlēties sarunai angļu valodā. Tomēr, ja man ir kāda problēma, varu mierīgi pajautāt jebkuram un zinu, ka saņemšu palīdzību.”

Skolotāja I.Gaiķe saka, ka skolēnu saliedēšanai svarīgi būtu kopīgi pasākumi, kuri kovida dēļ nenotiek. Šīs programmas ietvaros bērni visu mācību gadu dzīvo viesģimenēs, skolu, kurā mācīties, nosaka nevis programma, bet gan viesģimene, kas bērnus uzņem. Šajā gadījumā par labu Cēsu Valsts ģimnāzijai izlemts tādēļ, ka pašu viesģimeņu bērni jau mācās šajā skolā.

Par pilsētu un Latviju kā valsti Virits piebilst: “Man ļoti patīk dzīvot Cēsīs, pilsētas lielums ir ideāli piemērots, lai staigātu kājām. Esmu diezgan paceļojis pa Latviju, un līdz šim patikušas visas vietas, kur esmu bijis! Vienīgais, kas traucē, ir aukstais laiks – ļoti gaidu vasaru. Dzīve šeit man arī liek vairāk domāt par savu nākotni, šī pieredze noteikti ietekmēs arī tālākos lēmumus dzīvē. Pārsteidzoši, ka Cēsīs jūtos tā, it kā šeit tiešām dzīvotu, nevis būtu tūrists, kas te ieradies tikai uz gadu.”

Margarita arī dalās iespaidos: “Dzīve šeit ļoti atšķiras no tās, kāda tā bija Itālijā – gan cilvēki, gan laikapstākļi, pat sabiedriskais transports. Atzīšos, sākumā man šķita, ka šejienieši ir ļoti rezervēti, vēsi ( lai gan ne tik vēsi, kā šejienes ziemas), tomēr ar laiku sāku novērtēt cilvēku laipnību, līdzīgi kā aukstās ziemās novērtējam īsus saulainos brīžus. Mani priecē tie smaidi, kas atplaukst katru reizi, kad kaut ko pasaku latviešu valodā, uzjautrina krievu lamu vārdi, aizraušanās ar garām pastaigām dabā, prieks un aizrautība, kad viņi dejo latviešu tautas dejas. Arī es esmu pievienojusies tautas deju pulciņam, man tas ļoti patīk! Itālijā nav tautas deju tradīciju, tā kā šī ir pilnīgi jauna pieredze. Es jau no sešu gadu vecuma spēlēju vijoli, un šeit man ir iespēja turpināt mācības mūzikas skolā!” Margarita atzīst, ka labprāt nākotnē studētu kādā augstskolā Rīgā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
5

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
269
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
67

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
52

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
104

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Drosmīgi piedalās runas konkursā “Pūcīte”

06:08
03.06.2024
133

Uzdrošinoties, pilnveidojot publiskās uzstāšanās prasmes, runājot mikrofonā, parādot sevi plašākai auditorijai, pārliecinoties par savām spējām, kā arī sniedzot prieku paši sevi un skatītājiem, 27 pirmsskolas vecuma bērni no visa plašā Cēsu novada piedalījās izteiksmīgās runas konkursā “Pūcīte” Līgatnē, radošajā kvartālā “Zeit”. Konkursa dalībnieki pirms tam jau bija izturējuši atlasi savā pirmsskolas izglītības iestādē. Dalībniekus sagaidīja […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi