Eiropā jauniešiem sen populāras kļuvušas studijas ārzemēs un piedalīšanās studentu apmaiņas programmās, lai pilnveidotu valodas prasmes un iegūtu zināšanas citu valstu universitātēs. Latvijā augstākās izglītības iegūšana ārvalstīs aktuālāka kļūst tikai pēdējos gados. Par to runājām arī ar meiteni no Francijas Maevu Mauduitu (25 gadi), kura līdztekus studijām Francijas pilsētā Kaenē mācījusies arī Argentīnā un Somijā. Patlaban jauniete uz pāris mēnešiem ieradusies Latvijā, lai iegūtu praksi, kas nepieciešama mācību programmai. Maeva Cēsīs pavadījusi pirmās divas nedēļas un atzīst, ka te jūtas labi. Viņa stāsta, ka šeit, kā jau mazā pilsētiņā, cilvēki uz ielas atskatās, ja izdzird runājam angļu valodā. Lai arī iedzīvotāji lielākoties esot laipni, tomēr sarunā uzreiz neiesaistoties. Tas gan varētu būt ne tikai cēsnieku kautrīgums, bet arī, iespējams, valodu nezināšana. „Esmu no Francijas pilsētas Rovenas, kas atrodas apmēram stundas braucienā no Parīzes. Iegūstu maģistra grādu valodās, apgūstot angļu un spāņu valodu. Mums studiju laikā vajadzīga arī prakse, tādēļ no universitātes saņēmu piedāvājumu doties uz Latviju, kur biedrībā „Jaunatne par iesaistīšanos” turpmākos trīs mēnešus darbošos pie projektu rakstīšanas angļu valodā. Mūsu universitātē ir noteikums, ka praksei jābūt ārvalstīs, izdevumus sedz augstskola- apmaksājot ceļu, dzīvojamo platību un uzturēšanos. Turpmākajā studiju laikā būs arī nākamās prakses, došos, piemēram, uz Spāniju. Pati gribētu pamācīties Portugālē, arī valodas dēļ,” stāsta Maeva, kura daudz ceļojusi gan viena, gan kopā ar ģimeni. Meitene ir bijusi Argentīnā, ASV, Japānā, Austrālijā, Krievijā un arī daudzās Eiropas valstīs. Maeva atzīst, ka ceļošana un, galvenais, studijas ārvalstīs paver iespējas apgūt valodas, sastapt daudz jaunu draugu, kā arī paplašināt redzesloku un zināšanas.
Vaicāta, ko pirms došanās uz Latviju bija dzirdējusi par mūsu zemi, jauniete saka: „Īpaši jau daudz neko nezināju. Kad mācījos Somijā, daudzi mani draugi, iesaistoties ERASMUS programmā, devās apmaiņas braucienos uz Tallinu, Viļņu un stāstīja, ka Baltijas valstis ir jaukas. Kad man universitāte piedāvāja iespēju braukt uz Latviju, labprāt piekritu. Taču nevar teikt, ka neko nebiju dzirdējusi par Latviju. Televīzijā dažreiz stāstīts par Rīgu, par trakulīgo nakts dzīvi un izklaidēm ar latviešu meitenēm, kas gan droši vien nav jaukākā informācija par Latviju. Mani pirmie iespaidi, kad ierados Rīgas lidostā, bija ļoti pozitīvi. Turklāt Francijā tajā dienā gaisa temperatūra tikai nedaudz pārsniedza desmit grādus virs nulles, bet, izkāpjot Rīgas lidostā, bija liels karstums, kādi 30 grādi. Tas bija jauki. Tad, dodoties ar autobusu uz Cēsīm, ievēroju, ka visapkārt ir daudz koku, pļavas. Jā, daba ir skaista. Arī Cēsis ir jauka pilsētiņa, biju aizgājusi uz pilsdrupām, parku- ļoti skaisti. Biju nelielā ekskursijā uz Rīgu, un arī tā ir ļoti skaista pilsēta. Noteikti vēl aizbraukšu uz Rīgu, lai apmeklētu muzejus un izbaudītu vecpilsētas arhitektūru. Nakts dzīve gan mani neinteresē.” Meitene atzīst, ka, mācoties piecus mēnešus Somijā, Tamperē, redzējusi – tur ļoti daudz lieto alkoholiskos dzērienus. Viņu izbrīnījis tas, kas cilvēki tik ļoti piedzeras, ka uzvedība kļūst neadekvāta. Vaicāta, vai nav grūti nepārtraukti ceļot un iejusties tik atšķirīgās valstīs, jauniete atbild noraidoši. „Man un manai ģimenei ļoti patīk ceļot. Taču tā nav tikai mūsu ģimenes aizraušanās. Augstskolā grupā bijām 70 cilvēki, un visi savulaik devušies studēt uz ārvalstīm, iesaistoties ERASMUS programmā. Braukuši uz Japānu, Austrāliju un daudzām citām vietām. Jaunu zemju iepazīšana ir patiesi interesanta. Tā, piemēram, Argentīna prātā palikusi ar brīnišķīgo dabu- ūdenskritumiem un ledājiem. Savukārt Somijā redzēju ziemeļblāzmu, tas bija kaut kas fantastisks, un tas noteikti bija viens no skaistākajiem skatiem, ko jebkad savā dzīvē esmu redzējusi. Savukārt tik daudz cilvēku, cik ir Japānā uz ielām, neesmu redzējusi nekur. Tie ir cilvēku pūļi.” Runājot par jauniešiem Francijā, Maeva stāsta, ka pēc vidusskolas beigšanas visi parasti dodas studēt. Daudzi, sasniedzot divdesmit gadus, jau meklē pirmo darbu. Maeva pirmo darba praksi ieguva, strādājot mammas rotaslietu veikaliņā. Viņa atzīst, ka jaunieši vēlas strādāt, turklāt Francijā darbu atrast neesot grūti. Taujāta par hobijiem, meitene stāsta, ka spēlē flautu un vēloties apgūt ģitārspēli. Vēl atklāj, ka viņai ļoti patīk gatavot ēst. Viens no viņas firmas ēdieniem esot no franču virtuves, ko mēs, latvieši, sauktu par kartupeļu sacepumu ar sieru un krējumu.
„Francijā bieži gatavo un ēd kūciņas un dažādus deserta ēdienus. Arī tos gatavoju labprāt,” smaidot saka jaukā un sirsnīgā meitene un stāsta – Francijā ir ierasts, ka draugi dodas viens pie otra ciemos un visi kopā gatavo pusdienas vai vakariņas un jauki pavada laiku. Nosmejamies vien, ka Latvijā tas varbūt nav iespējams tādēļ, ka, īpaši jauniešiem, ir mazi dzīvokļi, kuros nevar uzņemt daudz viesu, kopīgi gatavot maltīti un izklaidēties. Ar Maevu šķiramies, norunājot tikšanos pēc pāris mēnešiem, pirms viņas došanās prom no Latvijas. Meitene apsola, ka pastāstīs savus iespaidus par Latviju un arī Cēsīm. „Gaidu 23. jūniju, kad Latvijā svinēšu Jāņus. Vēlos iepazīt jūsu tradīcijas. Iespējams, došos arī uz kādu teātra izrādi,” saka meitene un atklāj, ka šajos pāris mēnešos Latvijā vēlas redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk. Liene Lote Grizāne
Komentāri