Maza skola kā vienota saime

Pirms diviem gadu desmitiem biedrība “Tautskola 99 Baltie Zirgi” Drustos veidoja tradicionālajām mācību iestādēm alternatīvu skolu. Interesi par alternatīvi veidotu mācību darbu izrādīja arī bērnu vecāki. Interese turpinās, un biedrībai “Tautskola 99 Baltie Zirgi”, kuru vada pedagogs Ojārs Rode, tagad ir skolas – filiāles Ikšķilē un citur.

“Tautskola 99 Baltie Zirgi” vadītājs un matemātikas skolotājs Ojārs Rode ievirza jaunu procesu, lai septiņus kilometrus no Drustu centra paceltos pēc īpaša projekta biedrības būvēts skolas nams.

“Kāda mācīšanās Drustos klasē, ja uzsnidzis pirmais sniegs! Vi­siem gribas doties uz Egles kalnu ar ragavām!” – tādā noskaņojumā matemātikas skolotāju O.Rodi “Druva” satika šīs ziemas retajā baltajā dienā pēc puteņa. Peda­gogi gatavojās mācību dienai, arī matemātikas skolotājam bija idejas, kādus uzdevumus uzticēs veikt nodarbībās brīvdabā. Tie veicinās zināšanu nostiprināšanu.

“Mācot matemātiku, allaž domāju, lai prasības nebūtu pārāk augstas vai neizrādītos niecīgas. Pedagogam alternatīvajā skolā bieži savās prasībās jābalansē kā uz naža asmens, jo situācijas prasa strādāt gudri, nezaudēt pedagoģiskās maņas,” uzsver O.Rode. “Audzēkņu vecāki uzmeklē mūsu skolu, jo meklē bērnam vislabāko. Pie mums nonākuši, saņem par to pārliecību. Pedagogi, kuri atrod mūsu skolu Drustos, paši piesakās darbā, jo viņos ir pārliecība, ka spēs labi strādāt. Grūti pateikt, kā tas iekārtojies, bet patiešām visi skolotāji, kuri ienākuši mūsu skolā, pēc savas būtības jutuši aicinājumu tā strādāt.

Darbs alternatīvā skolā ir aicinājums. Skolēnu skaitu apzināti neaudzējam lielāku, tātad neviens skolotājs pie mums nevar iegūt pilnas slodzes darbu. Pieredze rāda – ja bērnu mācību grupā ir vairāk, daudzas labas ieceres nojūk. Skolā reizē bijuši līdz 30 bērniem, esam guvuši darbā labu pieredzi. Tomēr esam secinājuši, ka skolotājam vislabāk strādāt grupā, kurā apvienoti ne vairāk kā 15 skolēni, kas mācās no 1.līdz 9.klasei. Tad pedagogam ik dienu ir laiks ar katru bērnu aprunāties, katru dienu izsekot, ko skolēns jau apguvis, kurš audzēknis ir tik patstāvīgs, ka skolotāja lielu uzmanību nevajadzētu, bet ar kuru bērnu jāpastrādā vairāk.

Tā vakar pilnīgā klusumā ritēja matemātikas stunda, ikviens bija iegrimis uzdevumu risināšanā. Kā skolotājs pat sāku ilgoties pēc kāda troksnīša stundā. Klasē bija absolūts klusums, jo katrs bija iegrimis sava matemātikas uzdevuma risināšanā. Klusums mācīšanās laikā nebija atkarīgs tikai no manis, pieaugušā, arī no bērniem, jo viņiem bija vēlme mācīties.

Alternatīvi veidotā pamatskolā neuztur konkurences garu. Vie­nīgā sacensība veidojas, kad 1. līdz 9. klašu saime sanāk uz sporta stundu. Tā notiek katru dienu. Sporta stundas ir tik daudzveidīgas, lai bērni attīstītos fiziski, bet atzīmes par sportošanu netiek liktas. “Tas pats ir arī matemātikā – atzīmes nelieku, bet par katru bērnu labi zinu, cik tālu viņš mācībās ticis, ko atkārtosim vai no jauna apgūsim,” ikdienu pedagoga darbā raksturo skolotājs un piebilst, ka bērnu vecāki uzticas pedagogu darbam, lieki nesatraucas.

9. klasi beidzot, skolēniem jānokārto valsts eksāmens. “Lai gan man ir cits viedoklis šajā jautājumā, atbalstu tādu izvērtēšanas veidu. Taču domāju, ka 9. un 12. klases eksāmenu atzīmēm nevajadzētu būt izšķirošām, lai skolēns iestātos nākamajā skolā. Vai tad netrūkst piemēru, ka mācību noslēguma eksāmenā jaunietis ieguvis augstu novērtējumu, bet studējot nespēj apliecināt vajadzīgās zināšanas matemātikā? Kam der tāda kontrole ar eksāmenu kārtošanu, ja skolas laikā audzēknim nav bijusi motivācija sistemātiski mācīties. Vai šodien ir derīgas tādas izglītības iestādes, kurās bērni tā arī nav motivēti paši savā izglītībā?

Mūsu skolu Drustos uzmeklē vecāki, kurus interesē noteiktas vērtības. Ābols no ābeles tālu nekrīt, un arī bērni ir orientēti uz zināšanu gūšanu. Satiekoties skolā šādiem bērniem, veidojas ļoti saskanīga vide. Šobrīd tā pie mums ir tuvu ideālam. Vecāki aktīvi sadarbojas ar skolu, bērni to redz un novērtē, pieaugušo vidū jūtas brīvi un labi. Skolotājiem tas gan nekādu brīvību nesola, jo valsts noteiktajā izglītības standartā skolēniem viss jāapgūst.”

Alternatīvi veidotas skolas darbībā izceļ arī sociālo aspektu. Ja bērns ir vienīgais ģimenē, tad skolas saime dod viņam brāļus un mā­­sas. Vecākie ir laimīgi, ka ir kāds aprūpējamais, bet mazākie ar prieku iesēžas klēpī. Ne visās ģimenēs ir arī pieaudzis vīrietis. O. Rodi skolā godā par opi, un sko­lotājs neslēpj, ka tas viņam patīk. Bērni ielāgojuši, ko nozīmē cie­nījama cilvēka teiktais, un saka: “Ja opis teica, tas jāņem vērā.”