Cēsniece Zane Skudere (27 gadi) darbu atradusi ārpus pilsētas, lai gan daudzi lauku cilvēki teic, ka darbs jāmeklē pilsētā.
“Ar darbu un bezdarbu mūsdienās ir visādi. Katra situācija ir citādāka, bet manā gadījumā sanācis tā, ka par viesu nama administratori un masieri šobrīd strādāju Dzērbenes pagasta viesu namā “Andrēni”. Esmu strādājusi viesnīcā arī Siguldā un savus spēkus izmēģinājusi arī Anglijā un Skotijā. Droši varu teikt, ka atgriezties mājās un strādāt tuvu mājām ir nenovērtējami,” domās dalās Zane. Viņa atminas arī laiku, kad devās peļņā uz ārzemēm un teic, ka tas tika darīts tikai tādēļ, lai nopelnītu naudu.
“Nenoliedzami, jauniem cilvēkiem ir svarīgi strādāt un pelnīt. Darba iespējas ir būtiskas jebkurai vietai, kur dzīvo cilvēki. Arī es kā cēsniece šobrīd redzu, ka Cēsis kļūst arvien tukšākas, jaunieši un gados jauni cilvēki pamet pilsētu. Laikam ir pienācis laiks, kad pilsēta nevar piedāvāt visiem to primāro. Cilvēki meklē iespējas, uzdrīkstas un riskē. To viņiem pārmest nevar,” saka cēsniece un, vaicāta par savu darbu un izvēli strādāt ar tūristiem, saka: “Tas ir darbs ar cilvēkiem, kas nebūt nav viegli. Kā mēs
katrs pats zinām, latvieši ir visai interesanta tauta un ne vienmēr atvērta un atklāta. Taču priecājos, ja ikdienā man jārunā ar laipniem un priecīgiem cilvēkiem, lai gan gadās tiešām visādi.” Zane jau vairāk nekā gadu strādā arī par masieri un atzīst, ka sākumā šis darbs licies fiziski grūts. Tomēr tagad meitene pati iejutusies masieres lomā un priecājas, ja cilvēki pēc relaksējošām masāžām mājup dodas atbrīvoti un gandarīti. “Kādreiz man draugi jautā, kā tas ir būt par masieri, strādāt ar svešu cilvēku ķermeni. Es to tā nejūtu, un man tas neliekas nekas traks. Patiesībā, kad sāku mācīties par masieri, pašai īsti pārliecības nebija par to, ka tas ir mans. Taču tagad pavisam godīgi varu teikt, ka man tas patīk un padodas. Bija kāda kliente, kura pie mums ieradās ar autobusu. Atpūtu viesu namā viņai bija uzdāvinājuši bērni. Atbrauca kundze tāda sagurusi, nedaudz pikta, bet pēc masāžas viņa bija pavisam cits cilvēks. Viņa teica, ka vēloties redzēt manas rokas un sāka tās bučot. Es stāvēju, un man bira asaras. Tas bija tāds ļoti emocionāls mirklis,” atminas Zane un teic, ka jebkuram cilvēkam jau ir būtiski savu darbu padarīt labi, taču darbā ar cilvēkiem atgriezeniskā saite ir tieši šajās patiesajās un negaidītajās emocijās. “Nekad jau labu vārdu nevar būt par daudz. Un nevar teikt, ka latvietis nemācētu pateikt paldies, ja saņēmis labu pakalpojumu vai jūtas patiesi laimīgs. Kaut gan kopumā nevar noliegt, ka cilvēki kļuvuši daudz īdzīgāki. Neko vairs negribas, daudz kas nepatīk, un ir slinkums ko darīt. Atkal atgriežoties pie Cēsīm, arī ir šī sajūta, ka tur valda slinkums un īgnums,” saka Zane un atklāj, ka relaksējošās masāžas ir dažādas, bet tieši pagājušajā vasarā un ziemā īpaši pieprasīta bijusi šokolādes masāža. “Bija viens mirklis, kad mājās nevarēju ieēst šokolādi. Mani no tās smaržas vien šķebināja,” smejoties stāsta Zane un teic, ka šobrīd aktuālas ir pindu masāžas, kuru laikā pielieto augu sainīšus jeb ārstnieciskus spilventiņus. “Visas pindas sastāvdaļas ir pilnīgi dabiskas – to ārējā apdare ir no kokvilnas auduma, bet pildījumā izmantoti augu, sakņu, vērtīgu ziedu un dažādu augļu maisījumi. Masējot ar pindām, āda netiek kairināta un maisiņi neitralizē negatīvo enerģiju, kas bieži vien ir arī daudzu veselības problēmu cēlonis. Cilvēkiem mazinās stress un ir iespēja atpūsties. Vēl pagājušajā nedēļā bija puisis, kurš masāžas laikā pat gulēdams sāka krākt. Pamodās un teica, ka esot teju vai no jauna piedzimis,” stāsta Zane. Vaicāta par nākotnes iecerēm, masiere atzīst, ka arī viņas sapnis ir mācīties un pilnveidoties. Arī savā ikdienas darbā ir daudz ideju, kuras vēl realizēt, lai cilvēkiem sniegtu tikai patīkamas un jaukas emocijas. “To taču nekad nevar būt par daudz,” pārliecināta Zane. Liene Lote Grizāne
Komentāri