Mārsnēnos dejotgribētāji apvienojas breika nodarbībās. Jauniešiem par pulciņu nekas nav jāmaksā, jo šīs aktivitātes apmaksā Mārsnēnu Tautas nams. Dejojot breiku, var saglabāt fizisko formu, turklāt pat labāk nekā trenažieru zālēs.
Kā stāsta Eduards Ruicis, breiks ļoti labi attīsta koordināciju, spēku, lokanību, izturību un pēc būtības esot dejas, pantomīmas, vingrošanas, akrobātikas un cīņas elementu savienojums.
Par breika pulciņa iniciatoriem uzskatāmi paši Mārsnēnu jaunieši, kuri bija redzējuši Eduardu Ruici kustībā. “Tieši vietējie jaunieši uzstājīgi lūdza uzrunāt breikeri un izveidot sadarbību,” stāsta Jauniešu iniciatīvu centra “Reste” vadītāja un Priekuļu novada jaunatnes lietu speciāliste Elīna Krieviņa.
Uz pirmo tikšanos Mārsnēnu Tautas namā bija pieteikušies aptuveni 20 interesenti, tātad vēlēšanās ir, taču pasniedzējs ieguvis vidusauss iekaisumu, tāpēc nodarbību sākums nedaudz atlikts. E. Ruicis atklāj: “Apdomājot visus par un pret, piekritu braukāt uz Mārsnēniem, jo līdzīgas aktivitātes piedāvā tikai pilsētās, ēnā atstājot mazo pagastu jauniešus, tāpēc reizēm ir jāsper solis pretī, lai intereses sastaptos ar iespējām.”
Pasniedzējs stāsta, ka vienubrīd breika popularitāte esot noplakusi, taču kopš 2011. gada tas straujiem soļiem atgriežas apritē: “Breiks ir lieliska iespēja izpausties, tā dejas pamatā ir improvizācija. Katrs var dejot citādi, aizgūt dažādas kustības, ir sajūta, ka nekas neierobežo,” stāsta breikeris E. Ruicis. Viņš apgalvo, ka breikā nav vecuma ierobežojumu un to var iemācīties katrs. Pateicoties breikam, bērni var attīstīt ritma izjūtu, ja citādi šķiet, ka bērns vispār nejūt ritmu: “Tāds bērns var iemācīties klāt trikus un akrobātiku, tālāk operējot ar dažādiem elementiem, sasniegt meistarību. Nodarbībās jaunieši iemācīsies pareizi pārvietot savu ķermeņa svaru, lokanībai pat nav tik lielas nozīmes. Ar breiku var nodarboties no brīža, kad iemācās staigāt, taču es pats strādāju ar bērniem no septiņu gadu vecuma, jo tas ir tas laiks, kad audzēknis spēs pārnest savu svaru ar rokām.”
Vēl E. Ruicis uzsver, ka šīs nav tās nodarbības, kurās jaunieši sanāk, lai palielītos, kuram ir foršāks treniņtērps vai košākas botas: “Nodarbības nav par stilu un modi. Ja jaunieši vēlas sacensties ar apģērbu, tad jāpadomā, vai šī ir tā vieta, kur to vēlies izrādīt. Šajās nodarbībās uzsvars likts uz kustību, improvizāciju un pašizpausmi caur deju, izskatam nav nozīmes. Ja kāds grib ar kaut ko izcelties, tad vēlams, lai tā būtu meistarība un sasniegumi.”
Jāmin, ka pats breiks sācies Ņujorkas ielās. Sākumā breika dejošanā tika iekļauti dažādi cīņas elementi, vēlāk pievienojās elementi no džeza dejām, plastiskas roku un kāju kustības. Breika dejotāji pamazām radīja labu iespaidu, ātri un vienlaikus izdarot ātras kustības ar plaukstām. Daudzi breika elementi jāatkārto daudzas reizes, jāapgūst ilgstošā un pastāvīgā darbā, izmantojot mērķtiecību un neatlaidību. Šis stils labi audzina raksturu un māca pārvarēt grūtības.
Komentāri