Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Māksliniece, kas zīmē uz ādas

Anda Dzenža
17:24
10.05.2017
256
Henna Fotomarta 3 2

Līdz ar pavasari par modes aktualitāti kļūst hennas tetovējumi. Sertificēta hennas meistare Aiga Zviedre (23 gadi) gan norāda, ka tiem nav sezonas, tomēr tieši pavasarī un vasarā, kad citu skatiem atklājam vairāk kailas miesas, skaistie ķermeņa rotājumi ir ļoti iecienīti.

Aiga ir jūrmalniece, kuru uz Cēsīm atvedusi mīlestība. Vēl nesen strādājusi žurnālistikā, tagad audzina dēliņu un nododas radošiem darbiem – darina personalizētas draudzības aproces un zīmē ar hennu. Ar ķermeņu apzīmēšanu jauniete aizrāvusies pirms divarpus gadiem, kad bijusi gaidībās. Aiga spriež, ka grūtniecība ir laiks, kad sievietēm atveras radošās čakras – pēkšņi gribas adīt, šūt, ar rokām radīt kaut ko skaistu. “Tolaik pamanīju piedāvājumu ar hennu apzīmēt punci. Izskatījās skaisti, gribēju pamēģināt. Izrādī­jās, hennas māksliniece rīko arī meistarklases,” stāsta Aiga. Viņa tām pieteikusies. Vispirms apguvusi tehniskos paņēmienus – kā pa­reizi zīmēt, ar kādu materiālu strādāt, kā hennu pagatavot pašai. Vēlāk izzinājusi rakstus, mandalas, to nozīmi un mērķi.

Aiga norāda, ka ar hennu var izpausties jebkurš, nav obligāti jāiet pie meistara. Taču, lai būtu pārliecība, ka uz ķermeņa tiešām būs tāds zīmējums, kāds ir attēlā, nevis tāds, kāds netīšām sanāk, tad labāk vērsties pie speciālista. “Zī­mēt ar hennu ir citādi nekā ar zīmuli, tāpat arī zīmēt uz ādas ir pavisam citādāk nekā uz papīra. Āda ir silta, henna uz tās vairāk izplūst. Jārēķinās, ka āda nav vienmērīgi līdzena. Turklāt jābūt vizuālajai do­māšanai, jāaprēķina zīmējuma ap­rises. Henna kļūdas īsti nepiedod. Cenšoties izlabot sīku misēkli, var sabojāt visu zīmējumu,” pastāsta Aiga.

Viņasprāt, āda var būt lielisks de­kors. “Kāpēc vasarā klāt māk­slī­gu grimu, ja var izmantot dabisku materiālu? Īpaši hennas tetovējumi piestāv festivāliem. Tajos arī iecienīta šī bohēmiskā stila rota,” novērojusi Aiga. Viņa ­zina teikt, ka henna visvairāk saista meitenes, jo īpaši jaunietes līdz 30 gadiem. Interesi izrāda arī puiši un vīrieši. Reizēm hennu izvēlas tad, ja ir iecerēts tintes tetovējums, bet vispirms grib izmēģināt, kā tas izskatīsies uz ādas. Pasākumos henna ļoti piesaista arī bērnus. Savu­kārt ziemā ķermeņa dekoru no hen­nas izvēlas pirms ballēm un ce­ļojumiem. Aiga uz ādas uzbur da­žādus zīmējumus, kuros rotaļājas simboli un smalka elegance. Apbrīnojamos rakstu musturos tiek ievīti cilvēku sapņi un ieceres.

“Liela daļa hennas rotājumus izvēlas pēc tā, kas patīk, bet ir cilvēki, kas vēlas konkrētu domu, vēstījumu, spēku. Nereti pat veidoju personalizētus un dziļi individuālus zīmējumus. Daudziem patīk Austrumu mandalas, taču latviešiem pašiem ir brīnišķīgi raksti. Jo īpaši tie aktuāli Jāņos. Populā­rā­kais ir Austras koks, greznojas arī ar Laimas slotiņu, Saules un citām latvju zīmēm,” saka meistare.

Visbiežāk cilvēki izvēlas apzīmēt rokas, kājas, pirkstus, skaustu, vasarā arī plecus, muguru. “Zī­mē­jums izteiksmīgāks un tumšāks izdosies uz roku un kāju pirk­s­tiem, plaukstām un pēdām. Tur biezākā āda. Hennas meis­tari saka – arī tādēļ, ka vistālāk no sirds,” paskaidro Aiga. Tau­jāta par neparastākajām vietām, kas apgleznotas, Aiga apdomājas un saka: “Nav nācies apzīmēt ausis, bet priecātos pamēģināt. Reta vieta ir vēders. Parasti to izvēlas grūtnieces. Mākslinie­cei tā ir laime. Tik daudz vietas, kur izpausties. Turklāt tā liela uzticēšanās, atļaut apzīmēt tik trauslu ķermeņa daļu. Jārēķinās gan, ka iekšpusē ir vēl viens mākslinieks, kurš zīmējumu grib piekoriģēt, ik pa laikam paspārdoties,” atklāj jau­niete.

Hennas tetovējumu izmēģina arī “Druva”. Aiga ar lielu rūpību un vieg­lu roku velk līnijas uz ādas, sa­pludinot tās skaistā mākslas dar­bā. Darbojoties paskaidro, kā ie­tei­cams rīkoties, lai zīmējums bū­tu izteiktāks un noturētos ilgāk. Pēc minūtēm desmit uz rokas uzplaukst lotosa zieds. Tas iz­skatās skaisti un simbolizē sievišķību, ra­došumu, iedvesmu. Uz ādas uzklātā hennas pasta rada atvēsinošu sajūtu. Aiga paskaidro, ka hennai piemīt dzesējoša īpašība, tādēļ arī tuksneša iedzīvotāji hennu izmantojuši kā glābiņu, kas atvēsināja uzkarsušo ķermeni un neļāva tam saulē apdegt. Svarīgi hennu pēc ie­spējas ilgāk noturēt uz ādas. Tum­šāko toni zī­mējums iegūst diennakts laikā, tad divu nedēļu laikā pakāpeniski iz­balē.

Aiga strādā gan ar brūno, gan melno hennu. Brūnā ir visiecienītākā, jo ir dabiska un ādai nekaitīga, kā arī noturīgāka un izbalē vien­mērīgi. Savukārt melnā henna ir ar ķīmiskām sastāvdaļām, tās ieguvums galvenokārt ir krāsa, kas rada īstam tetovējumam līdzīgu zīmējumu. Pirms to lieto, jāveic alerģijas tests. Aiga melno hen­nu iesaka uz pasākumiem, kad tetovējums vajadzīgs uzreiz un īslaicīgi. Uz ādas tas turas vien līdz divām mazgāšanas reizēm.

Hennas masu zīmēšanai Aiga ga­tavo arī pati. Tas gan nav vienkāršs process un aizņem vismaz 12 stundas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
32

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
139

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi