Lai gan mūsdienās vairāk runā par to, ka skolēni izmanto mākslīgo intelektu, lai atvieglotu savu ikdienu, Neatkarīgā izglītības biedrība rīkoja semināru Vidzemes pirmsskolu, vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem, lai iepazīstinātu, kā mākslīgais intelekts un modernās tehnoloģijas var palīdzēt vadīt izglītības iestādi.
Un mācību iestāžu vadītāji arī tika iepazīstināti ar Kuldīgā izveidotā direktoru kluba pieredzi, kas kļuvis par nozīmīgu instrumentu izglītības iestādes darba efektivitātes veicināšanā.
Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Iveta Zariņa pēc konferences vērtēja: “Pasaule attīstās ar nebijušu ātrumu, un tas attiecas uz visām dzīves jomām. Paldies organizatoriem, kas rīkoja konferenci par ļoti aktuālu tēmu. Bija vērtīgi uzzināt, kā šai mainīgajai ikdienai pielāgojas uzņēmēji, pašvaldību vadītāji, izglītības darbinieki. Guvu daudz noderīgu atziņu un apguvu rīkus, kurus izmantošu savā darbā.”
Cēsu 1. pamatskolas direktore Antra Avena vērtē: “Līdz šim mākslīgais intelekts man ir bijis noderīgs, sagatavojot runas skolas pasākumiem, pamatojumus projektiem, kā arī nedaudz plānojot matemātikas stundas. Pēc konferences kā vienu no lielākajiem ieguvumiem esmu izcēlusi privātās vidusskolas “Patnis” pieredzi STEAM izglītības ieviešanā, izmantojot dizaina domāšanas pieeju. Arī pārējo lektoru sacītais bija ļoti vērtīgs. Es noteikti plānoju biežāk izmantot mākslīgā intelekta rīkus savā darbā un mudināt arī savus kolēģus nebaidīties eksperimentēt ar šīm iespējām, lai padarītu ikdienas darbu efektīvāku un radošāku.”
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma direktors Artūrs Sņegovičs, daloties gūtajās atziņās, sacīja: “Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāks mūsu dzīvē un ir jau klātesošs ikdienā. Nav jābaidās no mākslīgā intelekta, bet jāatrod veidi, kā to izmantot, tas būs lielisks palīgs darba un mācību procesos. Un, pateicoties mākslīgajam intelektam, daudzi darbi kļūs efektīvāki, tas ietaupīs laiku, lai cilvēki varētu koncentrēties uz būtiskākām lietām, kuras nevar automatizēt.” A.Sņegovičs vērtēja, ka izglītības iestādes darbā mākslīgais intelekts var palīdzēt, piemēram, veidot stundu sarakstu, kā arī sekmju monitoringu, tāpat var būt noderīgs kā sapulču protokolu transkripta veidotājs.
Bijusī izglītības ministre Anita Muižniece, kura darbojas privātās vidusskolas “Patnis” vadības komandā, konferencē dalījās pieredzē, kā dažu mēnešu laikā skolā ieviest jaunu, visaptverošu pieeju izglītībā visos vecumposmos, nefokusējoties tikai uz, piemēram, dabaszinību priekšmetiem. “Druvai”, daloties redzējumā par direktoru attieksmi pret mākslīgo intelektu, A.Muižniece sacīja: “Tas ir ļoti atkarīgs no katra vadītāja, neskatoties, vai viņš vada izglītības iestādi, uzņēmumu vai organizāciju. Es savā darbā ļoti daudz lietoju mākslīgo intelektu. 2022. gadā to pamēģināju, it kā spēlējoties, bet tagad tā jau ir mana ikdiena, kas tiešām ļoti daudzus procesus arī atvieglo. Ļoti ceru, ka direktori pēc šī semināra sapratīs, ka nav jābaidās, vienlaikus vienmēr kritiski izvērtējot informāciju, ko saņem no mākslīgā intelekta. Bet, manuprāt, ir lietas, ko šīs programmas var izdarīt labāk par mums, ar tām nevajag sacensties, bet izmantot iespējas, lai pašiem paliktu vairāk laika domāt, darīt radošas lietas, komunicēt ar cilvēkiem. Es varu tādu elementāru lietu kā nolikuma uzrakstīšanu pasākumam uzdot tehnoloģijām un pati darīt radošo pusi.” Tajā pašā laikā A.Muižniece atzīst, ka var saprast cilvēkus, kas skatās uz to ar skepsi kā uz jebkuru jaunu lietu, kas ienāk mūsu dzīvē: “Kādreiz tie bija datori, tad internets, tagad mākslīgais intelekts un tehnoloģijas. Man patika piemērs par elektrību: tā ir, un mēs to izmantojam. Un ar tehnoloģijām ir līdzīgi, tās mums ir un atvieglo mūsu dzīvi, lai varam aizstāt mehānisku darbu.”
Līdzīgas konferences jau notikušas Kuldīgā, Jēkabpilī, tagad aizvadīta Cēsīs un plānotas arī Liepājā un pierobežā Latgalē. Cēsu novada domes deputāts Ivo Rode, viens no konferences organizētājiem, teic: “Konferencei bija divi mērķi. Viens – iedot praktiskās zināšanas un iedrošināt mēģināt un uzdrošināties. Pat ja kaut ko nemāki vai neizdodas, tāpēc ir izveidots Cēsu Digitālais centrs, lai sniegtu atbalstu. Otrs mērķis ir parādīt, ka gan modernās tehnoloģijas, gan uzņēmējdarbības pieredze var palīdzēt skolu vadības darbā. Kā mēs dzirdējām – visi uzņēmumi kļūst par tehnoloģiju uzņēmumiem, tas ir neizbēgami. Un skola būtībā ir uzņēmums, kur ir svarīgi sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Tāpēc arī uzņēmējdarbības pieredze ir jāpārņem jau tagad. Un otrs – bija mērķis dibināt direktoru klubu Cēsīs. Direktoru klubs ir vērsts uz attīstību, izaugsmi, tīklošanos, sadarbošanos, mācīšanos, dalīšanos ar pasniedzējiem, dalīšanos pieredzē. Klubs pats organizē tikšanās ar uzņēmējiem, mācības, vārdu sakot, ņem grožus savās rokās. Un, manuprāt, ar šiem pieredzes stāstiem, kas izskanēja konferencē, iedvesmojām direktorus. Drīzākajā laikā tiem, kuri piereģistrējās pasākumam, sūtīšu jautājumu, vai dibinām direktoru klubu. Tad arī šeit līdzīgus pasākumus būs vieglāk organizēt. Direktoru klubā vadītājiem, kuri to vēlas, tiek piesaistīts mentors – uzņēmējs, un līdzšinējā prakse rāda, ka uzņēmēja pieredze, kā viņš, piemēram, veido darba uzdevumus, kā deleģē, kā kontrolē, kā sniedz atgriezenisko saiti, kā panāk efektivitāti, kāda ir prēmiju sistēma, kā komunicē ar klientiem, kas skolas gadījumā ir vecāki, kas ir efektīvākās saziņas formas un veidi, kādas inovācijas tiek izmantotas, palīdz arī izglītības iestādei gūt fantastiskus rezultātus. Ja no 65 vadītājiem, kas bija reģistrējušies pasākumam, kaut vai pāris paņems pozitīvās prakses no konferences, ieguvēji būs daudzi simti bērnu un viņu vecāki.”
Komentāri