Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Mājražošana – solis pretī neatkarībai

Ilze Fedotova
15:34
15.03.2017
132
Monta 2

Cēsniece Monta Petaka (28) gatavo visdažādākos gardumus – mājas kūkas, saldos un sāļos kliņģerus, pīrāgus, kēksiņus, eklērus, cepumus, piparkūkas un citus konditorejas brīnumus. Kā teikt, pa prātam un gaumei katram saldummīlim. Aizraušanās ar konditoreju viņai sākotnēji bija vaļasprieks, bet tagad sirdslieta un peļņas avots.

Lai pasūtītājam ir, no kā izvēlēties, viņas piedāvājumā ir ap 20 dažādu veidu kūkas, pieprasītākās ir piecas: lauku mājas – biskvīta, Napoleona, musa, bezē un šokolādes. Tik plašam sortimentam viņa idejas smeļas žurnālos, pavārgrāmatās, kā arī paļaujas uz izjūtām, ik palaikam ļaujot vaļu fantāzijai, eksperimentu lidojumiem. Ne mazāk iecienīti ir arī citi Montas gatavotie gardumi, piemēram, pieprasīti ir mazie kēksiņi ar košām un oriģinālām glazūrām, kad bērni grib uzcienāt savus rotaļu biedrus bērnudārzā vai skolā. Lai piedāvājums būtu vēl plašāks, nesen Monta apguvusi jaunu meistarklasi, iegūstot prasmi pagatavot daudzu iecienītos franču cepumus – macarons.

Saviem izstrādājumiem konditore devusi nosaukumu “Montas gardumi”. Ar tādu nosaukumu viņa atrodama arī sociālajā vietnē Facebook, kur fotogalerijās ir dažādi kārumi, taču tieši mājas kūkas ir pamanāmākās. Uz tām ziedu, multfilmu varoņu attēli, uzraksti un gadaskaitļi. Katrai tortei ir sava odziņa. Cita par citu krāšņāka. Redzams, ka dekorēšanai tiek piešķirta īpaša nozīme. Varētu noprast, ka tortes izdaiļojusi kāda mākslinieciska dvēsele. Taču Monta smej, ka māksliniece viņa gan nav. Viss ir daudz vienkāršāk. Galvenais ir ideja, ja darbu dara ar mīlestību un labu prātu, tad viss sanāk.

Kā īpašo veiksmes recepti Monta min atsauksmes par viņas darbu no mutes mutē. Kad paziņas un ģimenes locekļi slavējuši viņas veikumus, interesentu loks kļuvis arvien plašāks. Viņa rēķina, ka nedēļā viņai nākas izcept līdz desmit tortēm. Intensīvākais darbs ir nedēļas nogalēs. Tad pieprasījums pēc mājas kūkām ir pats lielākais. Konkurenci viņa neizjūt. Gluži pretēji, viņai ir klientes, kas brauc ne tikai no Cēsu puses, bet mēro ceļu arī no Valmieras. Turklāt viņai ir noslēgta sadarbība ar kafejnīcu “Cafe 7 Bar”, kurai cepot kūkas, viņa var izpausties visvairāk.

Ar mājās gatavotiem kārumiem Montai tīk iepriecināt arī savējos. “Pie radiņiem un draugiem vairs ciemos nevaru braukt bez kūkām. Arī puikas mājās bez tām neiztiek. Ierauga skaistu torti, prasa, vai tā būs viņiem. Saku, ka šoreiz ne , tā būs cietiem jaukiem cilvēkiem svētku galdam! Tad nākamais jautājums – kad būs mums?” pasmaida Monta.

Interesanti, ka ģimenē viņa ir vienīgā kūku cepēja. Ne mamma, ne vecmamma tādas prasmes bērnībā Montai nav mācījušas. Viņa pati tiekusies pēc jauna aroda un apguvusi to mācību centrā “Buts”. “Pēc pirmā bērniņa piedzimšanas dzīvoju mājā. Algota darba nebija. Tad bija klikšķis – vēlējos apgūt kaut ko jaunu. Sākotnēji gribēju mācīties par pavāri, taču tobrīd tādu kursu nebija. Man piedāvāja apgūt konditora prasmes. Piekritu. Par brīnumu, viss sanāca un aizrāva,” klāsta cēsniece. Pēc profesionālās kvalifikācijas apliecības iegūšanas viņa dažus gadus strādājusi “Vinetas un Allas Kārumlādē”, kad gaidīja otru bērniņu, Monta izmantoja likumā paredzēto atvaļinājumu un darbavietā vairs neatgriezās. Viņa gribēja vairāk laika veltīt bērniem, būt neatkarīga – pati noteikt darba laiku. Tāpēc pavisam nesen – novembrī – Monta arī oficiāli kļuvusi par mājražotāju. “Nokārtot dokumentus nebija grūti. Vērsos Pārtikas un veterinārajā dienestā. Saņēmu lielu atbalstu un praktiskas zināšanas no dienesta meitenēm. Priecājos, ka tagad varu strādāt, nebaidoties no pārbaudēm,” atzīst Monta un min, ja līdz šim tortes un citi gardumi tika cepti vecā tipa gāzes krāsnī, tagad viņai ir moderna elektriskā plīts. Tā gādāta, lai izpildītu visas mājražotājas statusa prasības.

Sieviete neslēpj, ka par sava darba kvalitāti jādomā visu laiku, tādēļ izejvielām tiek meklēti tikai svaigi un dabīgi produkti. “Pārsvarā cenšos gādāt olas no saimniecībām, kur vistas skraida savā vaļā. Tāpat ievārījumi ir pašu gatavoti- no meža un omes dārza ogām. Priecājos, ka man ir daudz palīgu. Vasarā steidzam ievākt ogas, vēl tagad saldētava pilna ar tām,” viņa paskaidro.

Monta ir gandarīta, ka atradusi savu īsto vietu, kaut gan sākumā pati neticējusi, ka iecere īstenosies. Viņa ir pārliecināta, ka katram čīkstētājam, kas nezina, ko iesākt, noteikti vajag uzdrīkstēties pamēģināt kaut ko jaunu. “Nevajag čīkstēt, vajag darīt. Nav jābēg no valsts, lai sevi realizētu. Lai gan nesenā pagātnē arī pati uz gadu pabiju Vācijā, kur arī izmēģināju roku konditorejā. Mani tur nekas nesaistīja. Atgriezos mājās, lai strādātu te. Esmu droša, ka kūkas būs iecienītas visos laikos, jo cilvēki svin un svinēs svētkus. Un, par laimi, viņi to dara, goda vietā liekot kūku,” tā M.Petaka, kurai brīvo laiku patīk veltīt sportam. Vasarā tā ir riteņbraukšana, bet ziemā slēpošana un došanās uz kalnu kopā ar bērniem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi