Cēsniece Monta Petaka (28) gatavo visdažādākos gardumus – mājas kūkas, saldos un sāļos kliņģerus, pīrāgus, kēksiņus, eklērus, cepumus, piparkūkas un citus konditorejas brīnumus. Kā teikt, pa prātam un gaumei katram saldummīlim. Aizraušanās ar konditoreju viņai sākotnēji bija vaļasprieks, bet tagad sirdslieta un peļņas avots.
Lai pasūtītājam ir, no kā izvēlēties, viņas piedāvājumā ir ap 20 dažādu veidu kūkas, pieprasītākās ir piecas: lauku mājas – biskvīta, Napoleona, musa, bezē un šokolādes. Tik plašam sortimentam viņa idejas smeļas žurnālos, pavārgrāmatās, kā arī paļaujas uz izjūtām, ik palaikam ļaujot vaļu fantāzijai, eksperimentu lidojumiem. Ne mazāk iecienīti ir arī citi Montas gatavotie gardumi, piemēram, pieprasīti ir mazie kēksiņi ar košām un oriģinālām glazūrām, kad bērni grib uzcienāt savus rotaļu biedrus bērnudārzā vai skolā. Lai piedāvājums būtu vēl plašāks, nesen Monta apguvusi jaunu meistarklasi, iegūstot prasmi pagatavot daudzu iecienītos franču cepumus – macarons.
Saviem izstrādājumiem konditore devusi nosaukumu “Montas gardumi”. Ar tādu nosaukumu viņa atrodama arī sociālajā vietnē Facebook, kur fotogalerijās ir dažādi kārumi, taču tieši mājas kūkas ir pamanāmākās. Uz tām ziedu, multfilmu varoņu attēli, uzraksti un gadaskaitļi. Katrai tortei ir sava odziņa. Cita par citu krāšņāka. Redzams, ka dekorēšanai tiek piešķirta īpaša nozīme. Varētu noprast, ka tortes izdaiļojusi kāda mākslinieciska dvēsele. Taču Monta smej, ka māksliniece viņa gan nav. Viss ir daudz vienkāršāk. Galvenais ir ideja, ja darbu dara ar mīlestību un labu prātu, tad viss sanāk.
Kā īpašo veiksmes recepti Monta min atsauksmes par viņas darbu no mutes mutē. Kad paziņas un ģimenes locekļi slavējuši viņas veikumus, interesentu loks kļuvis arvien plašāks. Viņa rēķina, ka nedēļā viņai nākas izcept līdz desmit tortēm. Intensīvākais darbs ir nedēļas nogalēs. Tad pieprasījums pēc mājas kūkām ir pats lielākais. Konkurenci viņa neizjūt. Gluži pretēji, viņai ir klientes, kas brauc ne tikai no Cēsu puses, bet mēro ceļu arī no Valmieras. Turklāt viņai ir noslēgta sadarbība ar kafejnīcu “Cafe 7 Bar”, kurai cepot kūkas, viņa var izpausties visvairāk.
Ar mājās gatavotiem kārumiem Montai tīk iepriecināt arī savējos. “Pie radiņiem un draugiem vairs ciemos nevaru braukt bez kūkām. Arī puikas mājās bez tām neiztiek. Ierauga skaistu torti, prasa, vai tā būs viņiem. Saku, ka šoreiz ne , tā būs cietiem jaukiem cilvēkiem svētku galdam! Tad nākamais jautājums – kad būs mums?” pasmaida Monta.
Interesanti, ka ģimenē viņa ir vienīgā kūku cepēja. Ne mamma, ne vecmamma tādas prasmes bērnībā Montai nav mācījušas. Viņa pati tiekusies pēc jauna aroda un apguvusi to mācību centrā “Buts”. “Pēc pirmā bērniņa piedzimšanas dzīvoju mājā. Algota darba nebija. Tad bija klikšķis – vēlējos apgūt kaut ko jaunu. Sākotnēji gribēju mācīties par pavāri, taču tobrīd tādu kursu nebija. Man piedāvāja apgūt konditora prasmes. Piekritu. Par brīnumu, viss sanāca un aizrāva,” klāsta cēsniece. Pēc profesionālās kvalifikācijas apliecības iegūšanas viņa dažus gadus strādājusi “Vinetas un Allas Kārumlādē”, kad gaidīja otru bērniņu, Monta izmantoja likumā paredzēto atvaļinājumu un darbavietā vairs neatgriezās. Viņa gribēja vairāk laika veltīt bērniem, būt neatkarīga – pati noteikt darba laiku. Tāpēc pavisam nesen – novembrī – Monta arī oficiāli kļuvusi par mājražotāju. “Nokārtot dokumentus nebija grūti. Vērsos Pārtikas un veterinārajā dienestā. Saņēmu lielu atbalstu un praktiskas zināšanas no dienesta meitenēm. Priecājos, ka tagad varu strādāt, nebaidoties no pārbaudēm,” atzīst Monta un min, ja līdz šim tortes un citi gardumi tika cepti vecā tipa gāzes krāsnī, tagad viņai ir moderna elektriskā plīts. Tā gādāta, lai izpildītu visas mājražotājas statusa prasības.
Sieviete neslēpj, ka par sava darba kvalitāti jādomā visu laiku, tādēļ izejvielām tiek meklēti tikai svaigi un dabīgi produkti. “Pārsvarā cenšos gādāt olas no saimniecībām, kur vistas skraida savā vaļā. Tāpat ievārījumi ir pašu gatavoti- no meža un omes dārza ogām. Priecājos, ka man ir daudz palīgu. Vasarā steidzam ievākt ogas, vēl tagad saldētava pilna ar tām,” viņa paskaidro.
Monta ir gandarīta, ka atradusi savu īsto vietu, kaut gan sākumā pati neticējusi, ka iecere īstenosies. Viņa ir pārliecināta, ka katram čīkstētājam, kas nezina, ko iesākt, noteikti vajag uzdrīkstēties pamēģināt kaut ko jaunu. “Nevajag čīkstēt, vajag darīt. Nav jābēg no valsts, lai sevi realizētu. Lai gan nesenā pagātnē arī pati uz gadu pabiju Vācijā, kur arī izmēģināju roku konditorejā. Mani tur nekas nesaistīja. Atgriezos mājās, lai strādātu te. Esmu droša, ka kūkas būs iecienītas visos laikos, jo cilvēki svin un svinēs svētkus. Un, par laimi, viņi to dara, goda vietā liekot kūku,” tā M.Petaka, kurai brīvo laiku patīk veltīt sportam. Vasarā tā ir riteņbraukšana, bet ziemā slēpošana un došanās uz kalnu kopā ar bērniem.
Komentāri