Vairākiem Cēsu Profesionālās vidusskolas audzēkņiem pagājušās nedēļas nogale bija īpaša – izlaidums un namdaru diploma saņemšana. Tie ir jaunieši, kuri pēc vidusskolas diploma iegūšanas, mācoties arodskolā, pusotra gada laikā ieguvuši namdara diplomu.
Rihardam Valteram ir 23 gadi, viņš ir topošais uzņēmējs. Jaunietis stāsta, ka divus gadus nebija sēdējis skolas solā un mācības Profesionālajā vidusskolā bijusi savdabīga atgriešanās skolā.
“Esmu uzsācis darbību, kas saistīta ar kokapstrādi, sapratu, ka vēlos iegūt zināšanas, izglītības dokumentu, kas man noder. Turklāt šī izglītība nākusi citādi, tas vairs nav tā, kā, sēžot vidusskolas solā, domā, kā ātrāk tiksi laukā no klases, kā tik kaut ko citu padarīsi. Kursā esam jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Visi motivēti mācībām un darbam, ko ikdienā darām, jo esam pieauguši, strādājoši cilvēki. Ļoti patika mūsu diskusijas ar pasniedzējiem, jo katram mums jau ir sava darba pieredze, arī profesionālā. Varējām runāt un salīdzināt teoriju ar praktisko darbību. Bija tiešām interesanti un noderīgi,” stāsta R. Valters. Viņš bilst, ka visgrūtāk bija savienot darbu ar mācībām, jo nav jau vairs vēlmes vieglprātīgi nodoties audzēkņa lomai.
Krišjānis Vindačs ir 24 gadus vecs cēsnieks, kurš saņēma namdara diplomu. Viņš stāsta, ka pēc vidusskolas absolvēšanas sāka strādāt namdara profesijā, bet apjauta, ka vēlas iegūt diplomu. “Mūsdienās tomēr ir svarīgi, lai būtu oficiāls dokuments. Darba devējs uzreiz novērtē citādāk. Turklāt daudzi darba devēji paši ir beiguši Cēsu Profesionālo vidusskolu un līdz ar to zina, cik sagatavoti esam,” domās dalās Krišjānis Vindačs.
Arī trīsdesmitgadnieks Konstantīns Vasiļjevs stāsta, ka jau iepriekš darbs bijis saistīts ar ēku būvniecību, vairāk ar jumiķa darbu, taču sajutis nepieciešamību apgūt specialitātei nepieciešamo izglītību . “Man bija svarīgi iegūt izglītības dokumentu, tāpat bija daudz kas, ko iemācījos un ieguvu praktiskajās nodarbībās. Piekritīšu Rihardam un teikšu, ka mēs jau visi nācām ar citu attieksmi uz šīm nodarbībām, jo jauniešu bezrūpīgie gadi ir aiz muguras. Tas, ko mācījāmies, ir mūsu tiešais darbs. Visu, ko mācīja, uztvērām nopietni un uzreiz domājām, vai praksē tas noder,” stāsta Konstantīns un norāda, ka ik pa laikam ir sevi pilnveidojis un kaut ko mācījies.
“Pirms iestājos šajā skolā, biju pabeidzis grāmatvedības kursus. Domāju, dzīve piespiež mācīties un sevi attīstīt visu laiku. Un, jo vecāks kļūsti, jo vairāk novērtē zināšanas. Tās proti pielietot dzīvē,” saka K. Vasiļjevs.
Vērtējot nozares perspektīvas, visi jaunieši teic, ka tādas ir. Ja labi strādā, ir iespējams saņemt labu atalgojumu. Turklāt nav jābrauc par namdari strādāt uz Norvēģiju vai Angliju, arī tepat Latvijā netrūkstot darba.
R. Valters teic, ka ir bijis strādnieks, tagad gatavs spert lielāku soli, lai kļūtu kādam par darba devēju. Viņš norāda, ka būvniecībā Latvijā viss ir kārtībā. Darba netrūkst, un latviešu namdari, būvnieki, kas ieguvuši izglītību, esot labi un kvalitatīvi strādnieki.
“Protams, bija laiks, kad celtnieki bija visi un algas bija milzīgas. Tagad tomēr prasa oficiālu dokumentu un prasmi kvalitatīvi strādāt. Priecājos, ka šajā nozarē pamazām viss sakārtojas,” vērtē topošais uzņēmējs R. Valters un teic, ka arī pats būs labs darba devējs.
Komentāri