Parasti, dodoties kādā ilgākā ceļojumā ar autobusu, grupas vadītājs uzsver, ka no ceļojuma sākuma līdz beigām autobuss kļūst par kopīgo mājvietu. Un skaidrs, ka personīgās ambīcijas jānoliek malā un jāmāk sadzīvot ar pāris desmitiem tūristu.
Tracina bļāvēji un dzertmīļi
Cēsniece Jana Sīpola stāsta, ka ceļot ar autobusu sanācis daudz, izbraukta teju visa Eiropa. Iepazīts daudz patīkamu cilvēku, kā arī piedzīvotas dažādas nepatīkamas situācijas. Jana atzīst, ka visgrūtāk ir spēt pielāgoties tik dažādai publikai, kāda parasti dodas grupu ceļojumos.
„Visvairāk jau nepatīk tas, ka bieži vien, iekāpjot autobusā, cilvēkiem ieslēdzas tāda jocīga attieksme. Viņiem šķiet, ka, dodoties ceļojumā, jāatslēdzas no ierastās dzīves. Viņus pārņem tāda kā visatļautība. Un nav runa tikai par jauniešiem, kuri īpaši ceļojuma pirmo nakti pavada, tukšojot līdzpaņemtās alkohola pudeles. Esmu redzējusi, ka sievietes un vīrieši ap gadiem 30, 40 ļaujas aizmirsties un uzsāk teju vienas nakts attiecības ar kādu no ceļojuma biedriem. Varbūt tiem, kas nav devušies ceļojumos, tas liekas absurdi, bet teju katrā braucienā ir viens cilvēks, kurš noraujas no ķēdes. Pēdējo reizi, kad braucu ekskursijā uz Grieķiju, kāda sieviete uzsāka flirtu ar autobusa šoferīti. Abi pat kopā gulēja autobusa aizmugurē… Jā, bet atgriežoties mājās, viņu smaidīgs sagaidīja vīrs, samīļoja, paņēma ceļasomas, un sieviete aizgāja, it kā nekas nebūtu bijis. Tā tas notiek,” piedzīvotajā dalās Jana.
Vienmēr gadās pa kādam kašķim
Arī Agnija Medne, kura daudz ceļojusi pa pasauli, atzīst, ka vienmēr ikviens tūrists ceļošanai liek vienlīdzības zīmi ar izklaidi, atpūtu un piedzīvojumu.
„Bet kā citādāk? Ceļojums ir piedzīvojums. Tad šķiet, ka varam iejusties citā ādā – baudīt dzīvi, ķert mirkļus un laipni uzsmaidīt ikvienam. Taču, ja runājam tieši par ceļošanu tūristu autobusos, visvairāk mani kaitina, ka katrā grupā gadās pa kādam kašķim, kurš neapmierinātību izrāda ik uz soļa. Šādā lielā grupā jāvar sadzīvot un pielāgoties. Un noteikti ir arī kāds, kurš apmaldās vai neierodas noteiktajā laikā. Tāda situācija arī parasti rada saspringtu gaisotni. Jā, un vēl jaunieši un alkohols. Tas arī krīt uz nerviem,” neslēpjot saka Agnija.
„Ak, jā! Es noteikti šajā sakarā gribu pateikt, ka, dodoties ceļojumā ar autobusu, jāievēro divi visnotaļ svarīgi likumi – autobusā nav pieņemts sasmaržoties vai lietot dezodorantus un, ceļojot ar autobusu, līdzi nedrīkstētu ņemt šprotes. Šī smaržu buķete, lai neteiktu citādi, spēj vājprātā ievest ikvienu,” smejot saka ceļotāja.
Nevajag aizmirst par pieklājību 1)Ja paredzēts garāks ceļojums, pieņemts sasveicināties ar blakussēdētājiem un apkalpojošo personālu. 2)Ja ceļabiedrs ar sevi ir iepazīstinājis, ir pieklājīgi viņam atbildēt ar to pašu. 3)Katrs par savu bagāžu rūpējas pats. Pieprasīt citu palīdzību nevajadzētu nedz sievietēm, nedz augstākām amatpersonām. 4)Ja ceļo lietišķā apģērbā, arī ceļojuma somām jābūt tam atbilstošām. 5)Blakussēdētājam nemēdz uzmākties ar jautājumiem par gaidāmo ceļojumu vai dienas kārtību. Šādus jautājumus labāk noskaidrot pie grupas vadītāja. 6)Ceļojuma laikā ar nepazīstamu līdzbraucēju sarunu uzsāk tikai tad, ja arī viņš to nepārprotami vēlas. 7)Lasīšana, aizvērtas acis, akustiskās austiņas ir diezgan nepārprotama pazīme, ka komunikācija nav vēlama.
Komentāri