Latvijas Studentu apvienība (LSA) novērtē Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu veicināt valsts atbalsta sistēmu tiem studentiem, kuriem sociālu apstākļu dēļ būtu neiespējami vai grūti pilnvērtīgi apgūt augstāko izglītību. Latvijas Studentu apvienība viennozīmīgi ir par to, lai ikvienam studentam neatkarīgi no viņa sociālekonomiskajiem apstākļiem būtu iespēja iegūt augstāko izglītību, tomēr neatbalsta to, kā šo ideju plānots realizēt. LSA uzsver, ka stipendiju pamatmērķim ir jāpaliek izcilību veicinošam un jākļūst par studentu motivāciju augstāku sasniegumu ieguvei akadēmiskajās zināšanās. 2009. gada 2. jūnijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”, kas stāsies spēkā 2009. gada 1. jūlijā. MK noteikumi paredz mainīt stipendijas no valsts budžeta līdzekļiem piešķiršanas prioritāti, kā galveno papildu kritēriju sekmīgiem studentiem izvirzot sociālos apstākļus. Šie noteikumi paredz, ka vispirms stipendiju varēs iegūt studējošais, kurš ir sekmīgi nokārtojis visus pārbaudījumus un ir: 1. invalīds, bārenis vai bez vecāku gādības palikušais; 2. studējošais, kura ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība (turpmāk – ģimene), uz stipendiju konkursa norises brīdi piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam; 3. no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu; 4. nāk no ģimenes, kurā ir bērni. Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka ir nepieciešams mehānisms, kā nodrošināt izglītības pieejamību arī mazāk nodrošinātajiem studentiem, tādēļ šādi grozījumi pēc būtības ir atbalstāmi. “Tomēr Latvijas Studentu apvienība uzsver, ka noteikumos ietvertie kritēriji ir pārāk plaši, jo pēc tiem netiek identificēti cilvēki, kuriem patiešām ir nepieciešama palīdzība, lai varētu studēt. Piemēram, tas, ka studējošais ir no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu, vēl nav priekšnoteikums tam, lai būtu nepieciešams finansiāls atbalsts, lai cilvēks varētu studēt,” pauž LSA prezidente Anna Cīrule. 2009. gada maijā Latvijas Studentu apvienības Dome pieņēma lēmumu, ka stipendiju fonda pārdale katrā augstskolā ir pilnībā nododama augstkolās esošajai stipendiju piešķiršanas komisijai, pilnvarojot to lemt par stipendiju fonda sadali – cik lielu stipendiju fonda daļu sadalīt pēc sociāliem kritērijiem un cik lielu daļu – balstoties uz akadēmiskiem sasniegumiem.
Konkrētas proporcijas noteikšana, pēc LSA domām, saglabātu stipendijas kā akadēmiska maksājuma mērķi un ļaus risināt IZM izvirzītos sociāla rakstura jautājumus. “Lai veicinātu izglītības kvalitāti ir jānosaka konkrēta proporcija, piem., šie 5 – 10%, kas pēc studējošo pašpārvalžu aprēķiniem ir tas procents, kam ir nepieciešamas sociālās stipendijas. Šādā veidā valstij, IZM personā, ir jāpasaka, ka mums, ir vajadzīgi augsti motivēti studenti, kas tiecās pēc akadēmiskajiem sasniegumiem un veicina valsts inteliģences un tautsaimniecības attīstību, ne tikai jālāpa labklājības caurums,” uzsver LSA Sociālā virziena vadītājs Rinalds Gulbis. Lai, gan jaunie MK noteikumi neparedz šādu kvotu noteikšanu, tomēr LSA aicina augtskolas būt ne tikai sociāli atbildīgām, bet arī domāt par studējošo intelektuālo zināšanu attīstīšanu un motivācijas līmeņa celšanu.
Komentāri