, Priekuļu vidusskolas skolniece
Priekuļu vidusskola pagaidām ir lielākā ekoskola Latvijā un ar šo titulu var lepoties kopš gada sākuma. Ievērības cienīgs ir fakts, ka ekoloģisko domāšanu un standartu ieviešanu īsteno skolā, kurā mācās ap 600 skolēnu. Tas ir daudz sarežģītāk, nekā mazā lauku skoliņā. Par paveikto visvairāk jāpateicas bioloģijas skolotājai Ilzei Skrastiņai, kura jau daudzus gadus skolā organizējusi ar vides izglītību saistītas aktivitātes; skolēni izstrādājuši projektus, skolotājiem rīkoti semināri par Latvijas ekoloģijas aktivitātēm, bet stundās nerimstoši skolēniem tiek stāstīts par ekoloģijas nozīmi.
Eiropas vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education in Europe) ekoskolu programma ir 1999. gada globālās vides izglītības balvas laureāte. Programmas mērķis ir radīt skolās ilgtspējīgas attīstības ideju, jaunajā paaudzē veicināt vides apziņas veidošanos, zaļos projektus īstenot saistīti ar ierasto mācību procesu. Lai kļūtu par ekoskolas pretendenti, skola pievēršas apgūt kādu jomu – enerģijas taupīšanu, ekoloģiski veidotu atkritumu saimniecību, videi draudzīgu lauksaimniecību u.c., ieviešot šajā jomā nepieciešamos standartus skolas dzīves jomās. Ekoskola ir ne tika ekoloģiska, bet arī ekonomiska skola – taupa enerģiju, ekoloģiski izmanto virtuves resursus, izvērtē budžetu – tas viss ir iekļauts skolēnu izpētē.
„Jau kopš 1999. gada aktīvi piedalāmies Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas projektos. Sākumā skolas darbība projektos tika vērtēta kopumā, tagad izvērtē arī atsevišķus aspektus. Priekuļu vidusskola projektu konkursos vairākkārt ir bijusi Ziemeļvidzemes laureāte,” stāsta skolotāja Ilze Skastiņa. ”Katru projektu ļoti rūpīgi izstrādājam, piemēram, tematā par atkritumu šķirošanu. Skolēnu iegūtās zināšanas un projekta darba iespaidi vienmēr tiek apkopoti, izlikti skolas stendā, darbā iesaistītie uzzināto prezentē.”
Jau tā diezgan „zaļā” Priekuļu vidusskola nolēma iesaistīties konkursā, lai kļūtu par ekoskolu. Kā tas notika? Skolēni veidoja skolas vides ziņu avīzīti, apkopojot visu aktuālāko par šo tematu. Paši audzēkņi veica skolas vides novērtējumu telpās un apkārtnē: cik skola ir sakārtota, cik tālu no tās ir mežs, cik veselīgs dzīvesveidu ievēro. Ekoskolā vēlama arī zaļās klases izveidošana – āra nojume ar soliem un galdiem, kur gada siltā laikā arī var notikt mācību stundas.
Skolotāja Ilze uzsver, ka ļoti svarīga ekoskolu praktiskajā darbībā ir tādu tīrīšanas līdzekļu izmantošana, kuri dabai nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu: „Šādi līdzekļi ir dārgāki, bet patiešām nenodara videi tik lielu kaitējumu un ir lietošanā ekonomiskāki.” Skola veic dažādus ekonomijas pasākumus. Nepamanīta nepaliek degvielas ekonomija skolas autobusam. Atkritumi – pudeles, papīri – tiek šķiroti. Skolas gaiteņos blakus atkritumu tvertnēm ir novietotas īpašas urnas pudelēm. Ekoskola katru gadu veic pārskatu par uzlabojumiem. Visiem skolotājiem sadarbojoties, ļoti rūpīgi tiek piemērots arī mācību saturs, lai gandrīz ikvienā mācību priekšmetā runātu arī par vides tematiem.
“Pagājušā gada skolas projekta tēma bija atkritumu pareiza apsaimniekošana, šogad – veselīga dzīvesveida ievērošana. Visa pamatā ir izglītojošs darbs. Skolēni izzina vides ietekmi uz veselību, izprot veselīga dzīvesveida nozīmi, arī fizisko aktivitāšu svarīgumu, kaitīgo ieradumu paliekošo ietekmi uz cilvēka veselību,” skaidro Ilze Skrastiņa. „Ekoskolas darbības princips ir projektā iesaistīto līdzdalība, un skolā tie ir skolēni, viņu vecāki, skolotāji, arī pagasta padome. Tas ir milzīgs kopdarbs, kur ikviens iegulda pūles.”
Šogad skola izraudzījusies mērķi vēl plašāk izvērst vides izglītības un aizsardzības darbu. To panākot, ir cerība, ka Eiropas vides izglītības fonds Priekuļu vidusskolai piešķirs vēl augstāku novērtējumu un Zaļo karogu. Šajā uzdevumā ir daudz augstākas prasības, jāievēro standarti. Pavasarī skolu vērtēs vides aizsardzības fonda delegācija.
Ekoskolu reglaments ir latviski iztulkots, drīz tiks publicēts un izplatīts. Iekļūšana ekoskolu tīklā izglītības iestādēm paver jaunas sadarbības iespējas un pieejamus Eiropas vides izglītības fonda līdzekļus. Taču ļoti būtiska ir pašvaldību iniciatīva projektu sākšanā. Vairākām Latvijas skolām grūtākais uzdevums izrādījies pašvaldības pārliecināšana par finanšu piešķiršanu projekta sākumstadijai.
Ekoskolu programmas pazīstamākais elements ir stimulu sistēma un par sekmīgu darbu piešķirtā Zaļā karoga balva. Latvijas ekoskolas nosaukums un sertifikāts ir nacionāla līmeņa balva skolām, kuras ir ceļā uz Zaļo karogu. Tie tiek svinīgi uzvilkti nākamā mācību gada sākumā.
Komentāri