Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas bērni šoziem aizdomājās par to, cik gan Daugava ir liela un vai to var pārklāt ar segu.
Tas tāpēc, ka arī cēsnieki iesaistījās Augšdaugavas lielā musturdeķa veidošanā, kurā Daugavpils novada Naujenes Novadpētniecības muzeja darbinieki skolēnus aicina ieadīt vai ietamborēt Daugavas loku gleznaino skaistumu un pļavu puķu košumu. Tā nu klasiskā rokdarbu apgūšana, 2. klasē mācoties tamborēšanas, bet 3. klasē adīšanas pamatus, desmitiem Pastariņa sākumskolas audzēkņu izvērtusies par azartisku kopīgi veidotu lielu rokdarbu – krāsainu deķi no maziem kvadrātiņiem.
“Ziemas mēnešu darbs vainagojies ar 505 kvadrātiņiem, kurus darinājuši 92 roku pāri,” gandarīta bija trešklasnieku skolotāja Anita Vīņaude. “To paveikuši ne vien mazie rokdarbnieki, bet arī viņu ģimenes. Nu visi varam palepoties. Akcijā, kurā top lielais Augšdaugavas musturdeķis, iesaistījās skolēnu brāļi un māsas, vecāki un vecmammas. Cītīgi adīja ne tikai meitenes, arī puiši, un novēroju, ka zēni dažkārt šajā darbiņā izrādījās pacietīgāki.” Rekordu uzstādījusi trešklasnieces Evelīnas Meļņikas ģimene, lielajam rokdarbam izgatavojot 61 kvadrātiņu. “Vakaros visi kopā adījām. Mammai veicās vislabāk. Tētis uz mūsu darbošanos noskatījās, līdz pats nolēma pamēģināt, un tā tapa vēl viens kvadrātiņš,” stāsta Evelīna.
“Adīt vēl neprotu,tāpēc adīja mamma un māsa. Esmu 2. klasē, kur mēs mācījāmies tamborēt, tāpēc es tikai tamborēju,” skolas zālē improvizēti izveidotajā musturdeķī norādot uz zili baltiem
pašas radītiem kvadrātiņiem, lepojās Tīna Krastiņa. Klasesbiedrene Elizabete Anna Vīņaude ar mammu kopā čakli pastrādājušas, akcijai iesniedza 21 darbiņu. Elizabete rokdarbiem velta daudz brīvā laika un pūliņu, tāpēc, būdama 2. klasē, jau var lepoties ar pašas tamborētu kleitiņu.
Vairāk nekā 20 darbiņu akcijai darinājušas Annas Kerijas Zabirko, Mairitas Annas Vilkas, vairāk nekā 30 darbiņus Undas Žurevskas un skolotājas Sandras Klaucānes ģimenes. Zēnu vidū rekordiste ir Dzintara Miglas ģimene, iesniedzot 15 darbiņus, skolā izklātajā improvizētajā deķī puika zināja parādīt katru no krāsainajiem gabaliņiem, ko trešklasnieks veidojis pats. Augšdaugavas lielā deķa fragmentā, kurš tapis Cēsīs, starp bērnu vienkāršajiem darbiņiem īpašu ievērību pelna rakstā visai sarežģītie Guntas Pimenovas vairāk nekā 20 gabaliņi. “Mana mamma ir liela tamborētāja, tāpēc viņa ar prieku iesaistījās segas veidošanas akcijā. Mamma jau darinājusi skaistus galdautus un lakatus,” pastāstīja piektklasniece Monta.
“Druva” sazinājās ar Daugavpils novada Naujenes Novadpētniecības muzeju, kur izstāžu organizētāja Ina Vaikule pastāstīja, ka maijā Muzeju nakts un starptautiskā Tautas mākslas festivāla “Augšdaugava” laikā dzimusi ideja skolēnus iesaistīt kopīga rokdarba veidošanā. Latgales rokdarbnieces apņēmušās adītos un tamborētos kvadrātiņus sasaistīt lielā deķi.Tas tiks izstādīts Slutišķos,kur ik gadu notiek Augšdaugavas svētki, un varbūt patiešām no gabaliņiem veidotais deķis iznākšot tik liels, lai no Daugavas labā krasta sasniegtu kreiso krastu vietā, kur lielā upe met loku un nav tik ļoti plata. “Musturdeķa veidošanā tagad jau iesaistījušies ne tikai skolēni, arī Daugavpils novada iestāžu darbinieki. Mēs ceram iesaistīt arī Latvijas muzeju darbiniekus. Kas no tā visa veidojas, jau tagad var redzēt Naujenes muzejā. Brauciet no Vidzemes ciemos, varēsiet arī piedalīties adīšanā un tamborēšanā!” vidzemniekus aicināja latgaliete Ina Vaikule, piebilstot, ka akciju norunāts turpināt vairākus gadus. Tad arī būšot gatavs lielais Augšdaugavas musturdeķis. Mairita Kaņepe
Komentāri