Pagājušajā nedēļā sākās un Latvijai ātri beidzās Eirovīzijas konkurss. Mūsu valsts pārstāvjiem – grupai “Ārzemnieki” – tā arī neizdevās izķepuroties no pusfināla. Tā nu jau sesto gadu pēc kārtas Latvija neiekļuva konkursa finālā.
Eirovīzijas pusfināla norisei līdzi sekoja daudzi mūziķi, kuri uzreiz pēc konkursa izteica savu viedokli sociālajos tīklos. Dziedātājs Lauris Reiniks tviterī pat komentēja katru priekšnesumu un rezultātu, bilstot: “Žēl par Latviju un Igauniju, žēl, ka neieguva biļeti uz finālu, bet tā nav traģēdija! Esmu laimīgs par Nīderlandi un Ukrainu.” Savukārt uzreiz pēc pusfināla mūziķis Andris Kivičs bilda: “Tūlīt visi zinās, ko vajadzēja sūtīt.” Komiķis Edgars Bāliņš publiskojis šādu viedokli: “Gadi skrien, Busuli pēdējā vietā nomaina Aisha, Anmary vietā izgāžas Ārzemnieki.” Bet dziedātājs Dons, kurš Latvijas atlasē palika otrajā vietā, pēc pusfināla tviterī rakstīja: “Neraudiet, Aarzemnieku susuriņi!”
“Druva” aicināja Cēsu puses mūziķus novērtēt “Ārzemnieku” sniegumu Eirovīzijas pusfinālā.
Didzis Kozlovskis, Cēsu hardcore grupas “Spit It Out” dalībnieks: “Es vakar skatījos Eirovīziju, neliegšos. Nepiederu pie tās sabiedrības daļas, kura šo pasākumu noliek, bet tomēr pilnām mutēm komentē. Tiesa gan, neko īpaši labāku kā citus gadus tur neredzēju, taču mūsu valsts pārstāvjiem līdzi jutu tāpat, kā to darīja daudzi citi. Runājot par Eirovīziju, jāteic, ka nav pat būtiski, kurš mūziķis turp aizbrauc, tik un tā ceram un ticam, ka mums paveiksies. Laikam jau tādēļ, ka šādos pasākumos latvieši vienmēr bijuši saliedēti. Runājot par mūsu grupas un citu mūziķu izpildījumu, nevēlos teikt, ka bijām paši sliktākie. Diemžēl dziesma nebija tik laba, lai pārējām valstīm mēs liktos pievilcīgi. Un arī Igaunijas pārstāvji palika aiz strīpas. Tas gan liek domāt arī par to, ka mazajām valstīm ir grūti savākt nepieciešamo balsu skaitu.
Ar savu grupu par uzstāšanos Eirovīzijā, protams, neesam domājuši, taču bija ideja, ka Cēsu mūziķi varētu izveidot speciālu projektu, uzrakstīt vienu dziesmu un pamēģināt piedalīties Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursā. Ja nu paveiktos?”
Edžus Ķaukulis, piebaldzēns un muzikālās apvienības “Transleiteris” dalībnieks: “Protams, ir žēl, ka netikām tālāk. Bet domāju, ja būtu laba dziesma, mūs pamanītu, sadzirdētu un iebalsotu. Palieku pie viedokļa, ka īsti kaut kas nav kārtībā ar dziesmām, kuras pēdējos gadus rādām Eirovīzijā. Tāpat uzskatu, ka Latvijas atlasē nevajag mūziķiem prasīt jaunu un tieši šim konkursam paredzētu dziesmu. Šīs dziesmas taču lielākoties pēc tam pazūd, mūziķi tās vairs neizpilda. Domāju, šī prasība ir viens no klupšanas akmeņiem jebkuram mūziķim. Dona dziesma “Pēdējā vēstule” Latvijas konkursa atlases kārtā bija laba, un tā nebija rakstīta speciāli Eirovīzijai. Runājot par mītu, ka balsojums par izpildītājiem ir politisks, ar ko pēdējos gados attaisnojamies, gribas teikt, ka tas tā nav. To savulaik mums pierādīja Marija Naumova un “Prāta vētra”. Ja ir laba dziesma, tad cilvēki pamana un nobalso. Turklāt mēs, latvieši, taču zinām, ka spējam pārsteigt pasauli. Kaut vai Olimpiskajās spēlēs. Tā kā vaina ir mūsu dziesmās un nepareizajā izvēlē, kuru katru gadu pieļaujam, izvēloties, ko virzīt citu valstu vērtējumam.
Mēs, “Transleiteri”, neesam domājuši piedalīties Eirovīzijā. Darām darbiņu, kas mums patīk, sniedzam koncertus un uz šāda veida konkursiem netiecamies. Domāju, mēs esam pašpietiekami un interesanti bez dalības šādos konkursos. Lai gan nenoliedzu, ka veiksmīgs starts Eirovīzijā noteikti paver daudz plašāk durvis uz mūzikas pasauli. Tāpat negribu teikt, ka šis konkurss ir popiela vai parodiju šovs par mūziku. Tas vienkārši parāda dažādo gaumi un izpildījumu.” Liene Lote Grizāne
Komentāri