Mājas ir tā vieta, kur atmiņas veidojas, emocijas plaukst, draugi un ģimene pulcējas, bet mīlestība nekad nebeidzas.
To arī agrā vecumā saprata cēsiniece Kristiāna Pitka (18 gadi), kuras ģimene, ņemot līdzi meiteni, gandrīz pirms desmit gadiem pārvācās uz Angliju, Hārlovu. Patlaban Kristiāna ciemojas Latvijā, vēlas pāris nedēļu te atpūsties, satikt draugus, radus un uz mirkli atgriezties bērnībā.
“Man ļoti pietrūkst klusuma un miera,” stāsta Kristiāna, “Cēsīs vienmēr varu atpūsties un uz mirkli aizbēgt no realitātes.” Jauniete atzīst, ka Anglijā viņai ļoti pietrūkst peldes ezerā, iespēja pie mājas ugunskurā cept desiņas un, protams, Latvijas ēdiena. “Katru reizi, kad šeit ciemojamies, vienmēr uz mājām vedam pilnu koferi ar Latvijas kārumiem,” smejoties stāsta Kristiāna. Viņa cenšas vismaz reizi gadā atbraukt uz Latviju, bet pagājušo gadu diemžēl neizdevās, tāpēc nu jauniete jūtas pacilāta un ļoti pēc visiem savējiem noilgojusies.
Kad Kristiānas mamma uzsāka dzīvi Anglijā, bērni palika Latvijā un nemaz nevēlējas turp doties. “Atceros – kad uzzināju, ka pārvāksimies, jutos noskumusi, šeit bija visa mana dzīve,” stāsta Kristiāna un atzīst, ka sākumā jutusies neomulīgi, “nezināju valodu, un visi mani draugi arī bija Latvijā, es nebiju gatava atvadīties.” Arī uzsākt dzīvi svešā zemē nemaz nebija tik viegli. “Braucot no lidostas uz jauno māju, skatījos pa mašīnas logu, man viss likās tik liels un svešs, ka jutos atstumta,” atceras Kristiāna.
Pirmo mēnesi ārzemēs meitene lielāko dienas daļu pavadīja mājās, savā jaunajā istabā, bet, kad sākās mācības skolā, viss mainījās. “Ļoti ātri ieguvu draugus, valoda nebija barjera, kas traucētu, un mācības arī šķita daudz vieglākas,” teic Kristiāna. “Tikai vakaros bieži domāju par savām mājām Latvijā, savu tukšo istabiņu un trusīti, kuru uz Angliju diemžēl līdzi ņemt nevarējām.” Cēsu dzīvoklis jau sen pārdots, bet, kad jauniete ciemojas Latvijā, tad noiet gar veco māju un atceras bērnību.
Šobrīd Kristiāna ir sākusi savu otro gadu Anglijas koledžā un apgūst biznesa mācību. “Anglijā ir tik daudz iespēju, ka grūti izvēlēties, ko mācīties”stāsta studente, “bet vienmēr gan esmu gribējusi atvērt nelielu apģērbu veikalu, tāpēc arī izvēlējos šo profesiju.” Kristiāna atzīst, ka vēlētos, lai viņas veikalā būtu pašas veidota apģērbu līnija, tāpēc dziļi sirdī vienmēr sapņojusi dzīvot lielā pilsētā.
Kristiāna diemžēl neredz savu nākotni Latvijā, bet Cēsis viņai vienmēr paliks tuvu sirdij. “Šajās ielās es iemācījos braukt ar divriteni un apkaimes ezeros peldēt. Es šeit piedzimu un pavadīju lielu daļu bērnības. Ko tādu neaizmirst,” stāsta emocionālā Kristiāna. ”Savu dzīvi šeit vairs neredzu, it īpaši tāpēc, ka mana ģimene un draugi ir Anglijā, bet bieži braukšu ciemos un par Latviju nekad neaizmirsīšu.”
Komentāri