Velsiete Kalija Stjuarte (24 gadi) Latvijā pavadījusi gadu. Vakar meitene devās atpakaļ uz dzimto Velsu, taču pirms prom braukšanas viesojās „Druvas” redakcijā, lai dalītos pārdomās un iespaidos par Latviju un Cēsīm, kur viņa nodzīvoja ilgāko laiku. Kalija Latvijā ieradās, lai veiktu brīvprātīgās darbu. Jauniete teic, ka pēc studijām Velsā viņa nevarēja uzreiz atrast darbu, tādēļ nolēma nedaudz dot sev laiku un iepazīt pasauli. Meklējot brīvprātīgās darba iespējas, Kalija nonāca līdz piedāvājumam Latvijā un, kā saka pati meitene, „nevis es izvēlējos Latviju, bet Latvija mani”. Dzīvojot Cēsīs, Kalija strādāja un laiku veltīja gan bērniem jauniešu centrā, gan pensionāriem Cēsu pansionātā. Viņa darbojās arī nepilngadīgo Cēsu audzināšanas iestādē, lai atbalstītu ieslodzītos jauniešus. Meitene atzīst, ka viņai vienmēr paticis darbs ar cilvēkiem un Latvijā viņa to darījusi no sirds. „Domāju, esmu mainījusies. Esmu kļuvusi atvērtāka un komunikablāka. Ja iepriekš baidījos braukt uz svešu valsti, tagad domāju, ka daudz drošāk ceļotu,” saka Kalija un atklāj, ka, esot Latvijā, nolēmusi studēt pedagoģiju un kļūt par angļu valodas skolotāju. Vaicāta, vai nevēlas palikt, studēt vai pat nākotnē strādāt Latvijā, meitene noslēpumaini smaida: „Es laikam zinu, ka kādu dienu atgriezīšos gan Latvijā, gan Cēsīs, kas man kļuvušas mīļas. Taču paši latvieši man teica, lai nedomāju par studijām un darbu Latvijā. Ka visi brauc prom un arī man te neesot ko darīt.”
Kalijai gan centos paskaidrot, ka tā tas gluži nav. Tāpat centos paskaidrot, ka nepareizs ir viņas priekšstats, it kā latviešiem nepatiktu sava valoda, ka mēs labāk runājam citā valodā. Man radās pārdomas par to, ko meitene šī gada laikā darījusi un redzējusi, ja viņai izveidojušies šādi priekšstati par latviešiem. Vērtējot Latvijā pavadīto gadu, kura laikā Kalija iemācījusies arī runāt latviski, viņa saka: „Kad braucu uz Latviju, neko daudz par šo valsti nezināju. Man bija teikts, ka te būs auksti. Un bija arī! Turklāt arī sniega daudz. Taču kopumā man ļoti iepatikās Latvija, arī draudzīgie cilvēki. Lai gan sākumā likās, ka latvieši maz runā. Domāju, mana pieredze ir neizmērojama, ikvienam jaunietim ieteiktu izmantot apmaiņas programmas un iepazīt kādu citu valsti, ja vien tas iespējams.”
Runājot par sadzīves īpatnībām Latvijā, Kalija teic – visai interesanti viņai šķitis, ka Latvijā ir samērā lēta pārtika, bet neadekvāti augstas cenas apģērbam. Iepazinusi Latvijas jauniešus, Kalija vērtē, ka jauni cilvēki visā pasaulē vēlas vienu un to pašu – iegūt labu izglītību, darbu un iekārtot dzīvi. Diemžēl ne Velsā, ne Latvijā tas nav viegli izdarāms. Ar Kaliju runājām arī par latviešiem, kuri kā mītnes zemi izvēlējušies Lielbritāniju un Īriju. Viņa smaidot teic, ka iepriekš nebija to pamanījusi, bet tagad, atgriežoties mājās, viņa pievērsīs uzmanību tam, cik daudz latviešu dzīvo viņas valstī.
Velsiete atzīst – ir lepna, ka iemācījusies latviešu valodu un uzzinājusi tik daudz par latviešu kultūru, tradīcijām un dzīves stilu. „Ja Anglijā sastapšu kādu latvieti, noteikti uzrunāšu latviešu valodā,” smaidot sacīja Kalija. Liene Lote Grizāne
Komentāri