Vidzemes lauku skolās un pašā pilsētā Alūksnē skolotāji ar lielu enerģiju un nežēlojot savu laiku un pūles, bērniem cītīgi atklāj daudzplākšņaino, dziļo un simbolisko latviešu tautas dziesmu pasauli. Jaunā paaudze ieinteresējas un mērķtiecīgi apgūst dziesmas, kurām ir astoņi vai pat 13 panti. Pirms desmit gadiem Latvijā klajā nāca diriģenta Roberta Zuikas sastādītā latviešu tautas dziesmu izlase ar 108 dziesmām un tagad Latvijā ir ne viens vien jaunietis, kurš zina melodijas un garum garos vārdus vai visām simts dziesmām. Tas no gada uz gadu noskaidrojies dziedāšanas sacensībās „Lakstīgala”, kurās vidusskolēnu vidū ir visai erudīti dziesmu zinātāji, kā Jaunpiebalgas vidusskolas mūzikas skolotājas Māras Vīksnas audzēkņi, arī simts dziesmu zinātāja – goda nosaukuma „Sudraba lakstīgala” ieguvēja Lauma Makare.
Lauma Vidzemes mēroga latviešu tautas dziesmu dziedāšanas sacensībās „Lakstīgala” piedalījās jau atkārtoti iedrošinot dziesmās atvērties arī savām skolas biedrenēm Ievai Znotai, Kinijai Kundratei un Vitai Pokovbai. Lauma stāsta: “Šis konkurss man vienmēr ir paticis, jo cienu latviešu tautasdziesmas un tautu tērpu. Prieks apzināties, ka zinu daļiņu no latviešu folkloras. Lai gan konkursā
jācīnās par labāko sniegumu, galvenais tomēr ir
pasākuma laikā nepazūdošā sajūta – esmu latviete. Tad arī dziesmas skan dzidri un patiesi.” Lai gan Lauma šogad vēlējusies lielāku konkurenci savā, vidusskolēnu grupā, gribējies izjustu lielāku sacensību garu, viņasprāt, vidzemnieku konkurss Cēsīs bijis sirdij un dvēselei tīkams. Liels prieks Laumu pārņēmis par to, ka jaunākajā dalībnieku grupā šogad pulcējies īpaši daudz komandu, mazie bijuši labi dziesmu zinātāji. Tas viņai licis atminēties skaisto laiku, kad pati sākusi dziedāt “Lakstīgalā”. Vēsturiskajā Cēsu rajonā vēl ir tikai Stalbes vidusskola, kurā mūzikas skolotāja Anda Tomsone ļoti mērķtiecīgi māca bērniem latviešu tautas dziesmas. Pie tam tautas gara mantu izzināšanā viņa iesaistījusi arī savus dēlus un nu viņi ir kļuvuši par tādiem kā vilcējiem skolasbiedru komandā. Sākumskolas vecuma bērni uz konkursu dodas, zinādami vismaz 25 dziesmas, bet pamatskolas vecumam pieklājas zināt vārdus un meldiņus divas reizes vairāk dziesmām. „Ja pirmos dalībniekus man nācās pārliecināt, ka tautas dziesmu zinību konkurss būs aizraujošs, tad tagadējie pulciņa audzēkņi jau to zina
no savas pieredzes, vai vecākie brāļi, māsas pastāstījuši,” tā skolotāja Anda Tomsone izskaidro kāpēc Stalbes vidusskola konkursā var startēt ar divām komandām, tāpat kā Apes vidusskolas skolēni pedageģes Sandras Otto vadībā. Stalbē dziedātāju vidū ir Edijs Dzalbs, Krista Grabe, Mārtiņs Muižnieks, Megija Strazdiņa, Pauls un Artis Skujiņi, Santa Zariņa, Niks Sičiks, Emīls Šūmanis un Danute Bērziņa. Vidzemes konkursa rīkotāji no Cēsu bērnu un jauniešu centra un vērtētāji no Valsts Izglītības satura centra A. Tomsoni īpaši pagodināja par ģimeniskumu un patriotismu, jo skolotāja dziedāšanā piedalījās kopā ar diviem dēliem. Pārstāvēt Vidzemes skaņākās balsis Cēsīs bija ieradušies Kārķu, Bejas un Jaunannas pamatskolas, Dāvja Ozoliņa Apes, Ikšķiles un Liepupes vidusskolas, kā arī Ersta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas komanda. Skolēniem radošos uzdevumus bija sagatavojušas Cēsu pedagoģes Lelde Keiša un Ilga Šķendere, to izpildījumu vērtēja mūziķes un pedagoģes Rita Platpere un Māra Mellēna, paužot gandarījumu gan par skolēnu dziedāt prasmi, atvērtību, gan skolotāju prasmi komandas dalībniekus pārliecināt kā pareizi jānēsā tautas tērps, par konkursa rīkotāju izdomu, lai dziedātāju satikšanās būtu arī erudīcijas svētki.
Vienā no uzdevumiem komandām bija jāatpazīst dziesmu meldijas, kuru fragmentus uz stabules spēlēja cēsniece Beāte Rause. Vēl grūtāks uzdevums bija sacensība dziesmu zināšanā par tēvzemi un bāleliņu – karavīru. Dod šoreiz tādu uzdevumu bija rosinājusi latviešu patriotiskuma gadskārta – „Barikādēm – 20”. Tā kā dziedāts tika arī par lietām un procesiem, ar kuriem ikdienas dzīvē latvieši vairs nesaskaras, Vidzemes „Lakstīgala” šoreiz bija papildināta ar vērtīgu mūzikas instrumentu izstādi no Cēsu vēstures un mākslas muzeja krājuma. Bērni savām acīm redzēja kādi izskatās pašskanošie instrumenti – pieguļnieka zvans, rūcenis, vargans, kādi pirms vairāk nekā simts gadiem bijusi stīgu instrumenti – ģīga, kokle un vijole. Mairita Kaņepe
Komentāri