Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Kas ir hipsteri

Druva
12:20
10.12.2014
870
74k2065 1

Visai modīgi ir sevi dēvēt par hipsteru. Šāds termins sabiedrībā tiek lietots un pat meklēti hipsterīgākie žurnālisti, mūziķi, dīdžeji un pat raidījumu vadītāji. Turklāt, kā norāda jaunieši, – hipsteri esot visur, arī Cēsīs tādu netrūkstot.

Tiek klāstīts, ka hipsteru kultūras pirmsākumi jāmeklē jau piecdesmitajos gados, bet pēdējos gados tā vienkārši esot reinkarnējusies.

“Druva” devās ielās, lai meklētu hipsterus un taujātu, ar ko tad viņi atšķiras no citiem cilvēkiem. Vienīgais, kas bija līdz šim dzirdēts, ka hipsteris daudz neatšķiras no bomža. Atšķirība esot vien tā, ka hipsterim ir iphone kabatā.

Taču, ja nopietni, tiek minēts, ka Rīgā hipsterus visbiežāk var sastapt stilīgajā Kalnciema tirdziņā vai kādā no modernajām Miera ielas kafejnīcām, taču man aktuāls jautājums, kur Cēsīs pulcējas hipsteri? Jānis Vīksna, fotogrāfs: – Domāju, ka hipsteri ir sastopami arī Cēsīs. Vasarā tās varētu būt kafejnīcas “Rīga” vai “Zaļa zāle”, bet ziemā hipsterus varētu meklēt café “Mala”.

Trīs lietas, kuras nāk prātā, dzirdot vārdu hipsters, būtu – palietots apģērbs, bārda, kas vairāk līdzinās pinkai, brilles un fixie ritenis. Pēc manām domām, viens no zināmākajiem hipsteriem Latvijā ir dīdžejs Toms Grēviņš, kas gan varētu būt kategorijā “gudrie hipsteri”.

Domāju, ka hipsteri no citiem cilvēkiem atšķiras ar savu domāšanu, tie ir vairāk mākslinieciski ļaudis. Un patiesībā sabiedrībā jau ir redzama tā daļa, kas atšķiras no pārējiem. Tos arī var dēvēt par hipsteriem. Vēl man šķiet, ka hipsteriem sevi vienkārši patīk dēvēt par māksliniekiem, lai gan viņi varbūt nemaz tādi nav.

Pieļauju, ka par hipsteriem kļūst lielākā daļa pirmā kursa studentu augstskolā, kad viņiem nepietiek naudas. Līga Miezīte, brīvdomātāja un modes māksliniece: – Domāju, mūsdienās būt hipsteram ir visai stilīgi, lai gan, pēc manām domām, hipsteri nav trends, kam būtu jāseko. Tas drīzāk ir domāšanas un dzīvesveids, un katrs pats jūt, vai viņš savā būtībā ir hipsters, vai nav. Pavisam nesen dzirdēju, ka raidījuma “TE” vadītāji tika nodēvēti par hipsterīgākajiem TV raidījumu vadītājiem, kas liecina, ka nav svarīgi, cik vecs esi, bet, galvenais, lai dari, domā un radi kaut ko mūsdienīgi stilīgu.

Draugi reiz smējās un sacīja, ka bieži hipsteri ir naudas trūkuma nomocīti studenti, kas staigā caurās biksēs nevis tāpēc, ka tas ir stilīgi, bet tāpēc, ka tās nolietotās un noplukušās bikses ir vienīgās. Taču hipsteris var būt arī visai turīgs un modīgs cilvēks, piemēram, jau atzīts mākslinieks, mūziķis vai modes blogeris.

Edžus Miķelsons, žurnālists no Cēsīm, strādā Rīgā: -Tā nu sanācis, ka, lai arī esmu cēsnieks, darba nedēļas paiet Rīgā, kur, protams, manāmi arī hipsteri. Taču droši varu sacīt, ka tādu netrūkst arī Cēsīs un citās Latvijas pilsētās.

Dzirdēts, hipsteri bieži pārliecina citus, ka neseko līdzi populārajām lietām. Klausās mūziku, kuru citi nemaz vēl nezina. Kā viens no pirmajiem hipsteriem Latvijā, protams, tiek minēts Toms Grēviņš, taču nezinu, kā patiesībā ir.

Hipsteri ir “do it yourself” (tulk. – dari pats) mākslas tipa piekritēji. Bet patiesībā jāteic, ka stereotipu ir tik daudz, ka grūti definēt, kas ir hipsters. Turklāt runa nav tikai par nabadzīgiem studentiem, jo hipsters var būt arī turīgs cilvēks.

Domāju, ka dzīvojam laikā, kad tiek meklētas aktuālas un stilīgas lietas. Hipsterisms ir kaut kas šajā brīdī aktuāls daudziem jauniešiem. Man izdevās noskaidrot vairākas hipsterismam raksturīgas iezīmes: *hipsteri neatzīst sevi par hipsteriem, *nēsā brilles, turklāt bieži kā aksesuāru bez optiskajiem stikliņiem, *valkā flaneļa kreklus, *klausās mūziku Toma Grēviņa gaumē, *lieto Iphone, Ipod, Mac un citu “Apple” produkciju, *nemitīgi “dzīvojas” pa dažādiem sociālajiem tīkliem – twitter, facebook, draugiem.lv, *brauc ar fixie riteņiem vai citiem veciem vintage velosipēdiem, *ciena filozofiju un labas grāmatas, *atklāti vai paslepus nicina sabiedrību, tās vērtības, turklāt nodala sevi no tās, *patīk kafija, kafijotavas un pasēdētavas, *atbalsta zaļo domāšanu, *patīk tērpties oriģinālos “rokdarbos” un pārsteigt ar savu izskatu, *klausās mazpazīstamas grupas, kuras vēl nav kļuvušas pavisam populāras. Šīs grupas meklē ārzemju žurnālos. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācēt ieraudzīt un atbalstīt

05:30
18.12.2025
103

Mores pamatskolā viena no vērtībām ir atbildība. “Tā ietver arī atbildību pret sabiedrību, pilsoniskumu, izpratni, ka esmu atbildīgs par to, kas notiek apkārt, ne tikai, kas notiek ar mani pašu,” teic skolas direktore Tīna Blūma. Tamdēļ skola vienmēr apdomā, ko labu var izdarīt apkārtējiem un sabiedrībai kopumā. Tā pirmsskolas grupiņas audzinātājas Sanita Lemiese, Ausma Ābola, […]

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
39

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
102

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
134

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
57

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
200

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi