Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kāpēc jaunieši smēķē?

Druva
08:45
05.05.2011
110
Cigarete 1 1

Šādu jautājumu uzdevu vairākiem skolas vecuma jauniešiem, no 15 līdz 19 gadus veciem, no kuriem daļa smēķē jau vairākus gadus un godīgi atzīst, ka to darīs arī turpmāk.

Sarunas gaitā sapratu, ka jauniešiem smēķēšana šķiet tik pašsaprotama, ka viņi īsti pat neaptver, kādēļ uzdodu jautājumu par smēķēšanas kaitīgumu. Sarunā secinājām, ka sabiedrībā smēķēšana ir tik ierasta lieta, ka arī jauniešiem tā neliekas nekas aizliegts vai slikts.

Ar šo rakstu un diskusiju nekādā gadījumā nevēlējos atbalstīt smēķējošo jauniešu vai pat bērnu nostāju šajā jautājumā. Vien vēlējos saprast, kādēļ tik liela jauniešu daļa ar šo netikumu aizrāvusies.

Cienot jauniešu lūgumu, viņu vārdi šajā ir mainīti un skolas, kurās viņi mācās, netiks minētas.

-Cik ilgi jūs smēķējat? Kristaps:- Smēķēju jau piecus gadus, man ir 18 gadi. Ilvars:- Man ir 17 gadi, un es smēķēju septiņus gadus. Sāku to darīt jau desmit gadu vecumā. Sākās tas ar pamēģināšanu, vēlāk jau smēķēšana kļuva regulārāka, un tagad domāju, ka esmu jau atkarīgs no šī ieraduma. Sākumā, lai dabūtu cigaretes, uz ielas gāju klāt pieaugušiem cilvēkiem un prasīju, lai man tās nopērk. Tam tērēju savu kabatas naudu. Kad vecāki uzzināja, smēķēt neaizliedza, teica, lai smēķēju mājās, nevis slapstos pa krūmiem. Tiesa gan, pirmos divus gadus centos smēķēšanu slēpt. Vēlāk jau kļuva vienalga, tagad varu viņu klātbūtnē mierīgi pīpēt. Unda:- Man ir 18 gadi, un smēķēju trīs gadus. Sākām pīpēt kopā ar draudzenēm, un tā tas pamazām izvērtās par ieradumu. Vecāki tagad zina, ka smēķēju. Uzzināja pirms gada, bet neko jau vairāk nevarēja izdarīt. -Kāpēc smēķējat? Ilvars:- Nezinu, ko lai saka. Man patīk. Īpaši, ja iedzer aliņu, gribas uzpīpēt. Unda:- Vienkārši gribas. -Nav žēl naudas, kuru iztērējat cigaretēm? Unda:- Es strādāju un cigaretēm naudu nopelnu. Kāda starpība, kam to tērēju?! Ilvars:- Arī es strādāju un pats nopelnu. Tādā kategorijā – cik daudz naudas smēķiem iztērēju – vēl pašlaik nedomāju,. Ja nesmēķētu, tāpat to naudu neredzētu. Iztērētu kaut kam citam. -Ko domā divi nesmēķējošie jaunieši? Egīls:- Man ir astma. Ja vēlos dzīvot, smēķēt nedrīkstu. Taču esmu pamēģinājis, man tas nepatīk. Brīvo laiku veltu sportam, un domāju, ka smēķēšana neko labu man nedotu. Ineta:- Manā ģimenē neviens nesmēķē un arī mani šī nodarbe neinteresē. Esmu gan pamēģinājusi, mani neaizrāva. Smēķēt vai nesmēķēt, šķiet, atkarīgs no katra paša. Taču, domāju, smēķēt pamēģinājuši visi jaunieši. Jautājums, vai pēc tam tai pievēršas nopietni. -Cik jūsu klasesbiedru smēķē? Ilvars:- Klasē esam desmit skolēni, un nesmēķē tikai viens. Una:- Klasē esam 22 skolēni, un nesmēķē pieci. Laikam jau ir traki. Egīls:- Klasē esam 29 audzēkņi, regulāri nesmēķē neviens. Jā, ballītēs uzsmēķē daudzi, bet regulāri nepīpē neviens, neviens mācību laikā neiet uzsmēķēt. Ineta:- Mācos 12. klasē, un domāju, ka esam jau pietiekami saprātīgi cilvēki, lai izvērtētu, ko un kāpēc darām. Arī manā klasē nav tādu smēķētāju, kuri starpbrīžos skrietu laukā pīpēt. Varbūt no 28 skolēniem kādi desmit smēķēšanai nododas regulārāk. -Vai jūs nebiedē tas, ko smēķēšana nodara jūsu veselībai? Ilvars:- Droši vien veselībai par labu nenāk, taču par to nedomāju. Cilvēki no daudz kā mirst. Protams, ja par to vairāk runātu masu medijos, šo tematu ļoti aktualizētu un stāstītu, ka no smēķēšanas izraisītām slimībām ik dienu mirst cilvēki, varbūt ieklausītos. Nu, līdzīgi kā ar gripu. Unda:- Es esmu dažkārt domājusi, ko smēķēšana nodara manai veselībai, bet laikam neesmu nonākusi līdz tādai atklāsmei, lai pārstātu pīpēt. Šobrīd tā ir mana vajadzība. Kristaps:- Vai tad smēķēšana ir kaut kas tik traks? Tad jau drīzāk būtu jārunā par narkotikām, kuras jaunieši lieto. Ilvars:- Taču jāatzīst, ka Cēsīs narkotikas iegādāties kļuvis ļoti sarežģīti. Lielākā daļa narkotiku tirgoņu ir izķerti. Kristaps:- Turklāt nelegāli cigaretes, kas ir lētākas nekā veikalā, iegādāties Cēsīs un apkārtnē nav nekādu problēmu. Vaives pagastā Rīdzenē, tajā mazajā miestā, ir piecas točkas, kur var nopikrt cigaretes bez akcīzes markas. Ilvars:- Un Cēsīs ne tikai piecas vietas ir, kur šīs cigaretes var dabūt. Šī ir Latvija, tāpēc te viss tā notiek. Ineta:- Domāju, ka ar šo problēmu vairāk būtu jācīnās vecākiem, jo var taču just, ka bērns smēķē. Domāju, augam sabiedrībā, kurā smēķē tik daudz cilvēku, ka bērnam jau no mazām dienām izveidojas priekšstats – smēķēt tas ir normāli.. Tāpēc jau lielākajai daļai jauniešu smēķēšana nešķiet problēma, ar kuru būtu jācīnās. -Jautājums smēķējošajiem jauniešiem. Kad jums būs bērni, jūs arī viņiem ļausiet no desmit gadu vecuma sākt smēķēt? Unda:- Noteikti ne. Es cīnīšos pret to ar visiem spēkiem. Ilvars:- Es arī neļaušu. Izdomāšu veidu, kā aizliegt. Egīls:- Mans secinājums – rast bērnam no mazotnes dažādas iespējas, kā piepildīt brīvo laiku. Tad arī nedomās par tādām nejēdzībām kā smēķēšana. Ineta:- Es palieku pie tā, ka tā ir mūsu izvēle, ko šajā dzīvē darīt. Ja cilvēks neredz mērķi savai dzīvei un gatavs visu izniekot, viņš var arī ļauties dažādām atkarībām. Liela loma ir ģimenei un skolai, kurā mācies. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi