Šoreiz neatkarīgā eksperte Agne Liepiņa kopā ar draudzeni un viņas divgadīgo dēlu devās izmēģināt Cēsu kafejnīcas un ēstuves. Pēc pāris stundu garās pastaigas, tējas dzeršanas, kūku ēšanas un nakts pārdomām Agne saka: “Švaki jau ir!”
Lai nebūtu jāaizskar kāda konkrēta uzņēmuma centieni un ikdienā veicamais darbs, nolēmām šoreiz nesaukt nevienu vārdā, bet meklēt kopīgas sakritības. Pie tam katrs kafejnīcas (plašā nozīmē) vadītājs taču zina pats, kur mammas ar bērniem ir īpaši gaidītas un kur – kā ir, tā ir… Lego kluči – veci un vēl vecāki
Agne stāsta, ka lielākajā daļā Cēsu kafejnīcu un krogu ir domāts par bērniem.
“Vismaz bērnu krēsliņi daudzviet ir. Arī lego kluči, sabērti kastēs, šur tur bija manāmi. Bet redzot, kā pirmajā mūsu tējas dzeršanas vietā mazais aizskrēja pie lego kluču kastes un sāka spēlēties, radās jautājums, cik tie ir tīri. Cik daudz bērnu dienā, nedēļā ar klučiem spēlējas, bāž mutē, met zemē? Vai kluči tiek mazgāti vai kā citādi kopti? Protams, nevar vēlēties, lai sabiedriskā ēstuvē viss būtu tīrs un sterils, bet šāds jautājums galvā pavīdēja,” saka Agne un piebilst, ka pāris iestādēm būtu jāpadomā par jaunu lego kluču un rotaļlietu iegādi. Trūkst drošības
Jebkura mamma vai tētis, kuram mazulis ir kustīgajā vecumā, zina, ko nozīmē doties sabiedriskā vietā un ar slapju muguru censties it kā padzert tēju, bet tajā pašā laikā jozt pa kafejnīcu un uzraudzīt savu mazuli.
“Nu, ja mēs pieņemam faktu, ka māmiņa tomēr vēlas ar savu mazuli iziet sabiedrībā un pasēdēt kādā jaukā vietiņā, nākas uzklausīt daudz ko un redzēt dažādas problēmas. Draudzenei puika nemēdz ilgi sēdēt mierā. Te viņš ir tur, te jau citur. Lielākajai daļai kafejnīcu vasarā durvis ir vaļā, kas patiesībā ir ļoti loģiski. Taču puika te bija, te jau aizskrien. Cik ilgi nosēdēsi pie kluču kastes vai vienas mīkstās rotaļlietas? Mamma ceļas, skrien pakaļ, rāda griestos lampas, bet mazulis ir nevaldāms,” piedzīvotajā dalās Agne un saka, ka dažbrīd vecāki tā kā sajūtas neērti, ja atnākuši kopā ar mazuli, kurš skraida, neklausa, bļaustās, niķojas un sāk raudāt. No apkārtējiem galdiņiem paveras līdzjūtīgi un dažbrīd neapmierināti skatieni, bet ko darīt? Skaļā mūzika liedz sadzirdēt bērnu
No kopīgi pavadītā vakara Agne atminas kādu vietu, kurā mūzika skanējusi tik skaļi, ka nevarējis dzirdēt, ko saka apkalpojošais personāls, kur nu vēl bērns.
“Ir vasara. Lielākā daļa apmeklētāju izvēlas sēdēt āra terasē, iekštelpās cilvēku ir ļoti maz. Bija kāda jauka vietiņa pilsētā, kurā mēs trijatā vien sēdējām telpās, bet mūzika skanēja tik skaļi, ka bija neiespējami saprast, kur atrodamies. Dažādas rotaļlietas liecināja par to, ka par bērniem tomēr te ir domāts, bet mūzika bija gana atbaidoša, lai negribētos ilgāk uzturēties un pasūtīt vēl kādu krēma kūku,” iespaidos dalās neatkarīgā eksperte. Medusmaize – spēļu laukums
Pēc diezgan nogurdinošās pastaigas pa pilsētas kafetērijām Agne atzīst, ka apbrīno mammas, kurām izdodas atpūsties, padzert tēju, pieskatīt mazuli un vēl pateikt, ka viss ir kārtībā.
“Man gan šķiet citādāk. Domāju, ka pilsētā ir brīva niša kafejnīcai, kurā patiešām varētu labi justies vecāki ar bērniem. Kur būtu daudz spēļmantu, droša vide bērnam, varbūt personāla meitene, kura uzņemtos kaut desmit minūtes parotaļāties ar mazuļiem un patiešām ļaut māmiņai nevis parīt, bet normāli paēst vai ar baudu izdzert tasīti kafijas. Nu, nav mums nekā laba! Ir apmierinātas kaut kādas primārās vajadzības, taču par ideālu un jauku vietu runāt nevaram,” savu viedokli izsaka Agne un piebilst, ka vislabāk pilsētā mammas ar mazuļiem jūtas bērnu spēļlaukumā.
“Ja vien tur blakus būtu iespēja nopirkt saldējumu, konču uz kātiņa vai mammai tasīti aromātiskas kafijas, būtu viss ok,” smej Agne.
“Ja šoreiz vērtējumu liekam kopēju, domājot par to, kā mazuļi un viņu vecāki jūtas pilsētas kafejnīcās, krodziņos, bāros vai ēstuvītēs, teikšu tā – 2 punkti no pieciem. Attīstības iespējas vēl neierobežotas! Pieļauju, ka ikviena mamma, lai arī cik jauna viņa būtu, vēlas iziet sabiedrībā. Satikties ar draudzenēm vai vienkārši ieēst saldējumu” vērtē Agne.
Komentāri