Cēsu novada pašvaldības rosinātas un finansiāli atbalstītas, pirmo vasaru pilsētas skolas varēja iesaistīties skolēnu pulcināšanā arī brīvlaikā. Tālāk bija skolēnu vecāku izvēle, vai izmantot šādu izglītības darbinieku un pašvaldības piedāvājumu.
Cēsu Pilsētas vidusskolas pedagogi šovasar nāca klajā ar iniciatīvu – sarīkot sākumklašu un pamatskolas jaunāko klašu skolēniem radošās dienas dabā. Par to, kā iespēja īstenojusies, vērtē Cēsu Pilsētas vidusskolas sociālā pedagoģe Lienīte Rogoļeva:
– Jaunāko klašu skolēnu vecāki bija laimīgi, ka skolotāji bija gatavi bērnus nodarbināt pirmajās vasaras brīvlaika dienās, iesaistot radošās darbnīcās. Visas darbnīcas bija veidotas tā, lai bērni iepazītu dabu. Es iesaistījos 5. un 6. klašu skolēnu nodarbību plānošanā un veidošanā. Pirmā vasaras nometnes diena pagāja nodarbībās, lai saliedētos. Tika iecerēts un bērnu pašu zīmēts nometnes karogs. Otro dienu veltījām Cēsu iepazīšanai no jauna. Devām karti, un skolēni gāja pa pilsētu pēc kartes, atrodot un atzīmējot sameklētās vietas. Nometnes dalībnieku vidū bija arī citu novadu bērni, un te nu viņiem bija iespēja vairāk iepazīt Cēsis, ieraudzīt dabu pilsētā, atzīmējot kokus, staigājot pa pļavām un meklējot augus. Trešajā dienā radošās nodarbības bijām ieplānojuši pie jūras, un, lai visi nometnes dalībnieki varētu nonāk jūras krastā, skolas pagalmā iebrauca trīs lieli autobusi. Pie jūras atrodamie dabas materiāli bija tie, kas veidoja pamatu radošu ideju īstenošanai. Ceturto nodarbību dienu veltījām sportošanai. Mēs sagatavojām sporta spēles, kurās bija ar fiziku, ķīmiju saistīti elementi, bija arī deju elementi.
Šāda veida vasaras nodarbību rīkošana, kur vecāku līdzfinansējums ir minimāls, deva iespēju dienas mērķtiecīgi aizvadīt arī bērniem no ģimenēm, kuru sociālais stāvoklis ir grūtāks. Nav noslēpums, ka skolēnu starpā klasēs tiek šķirots, no kāda sociālā slāņa katrs nāk. Klasē viens otru mēdz pieņemt vai nepieņemt, bet nometnes nodarbības bijām veidojuši tā, ka visi ir viena komanda. Bērniem bija uzdevums sadarboties kā ģimenei, lai nonāktu pie vēlamā rezultāta.
Ar 5. un 6. klašu dalībniekiem visas dienas bijām kopā trīs skolotāji, bet atsevišķās dienās mums piebiedrojās pedagogi – skolas fizikas, ķīmijas, sporta skolotājs. Jau februārī bijām sākuši plānot nodarbību saturu. Kad tas bija paveikts, klašu audzinātāji piedāvāja bērniem un viņu vecākiem nākt uz nodarbībām skolā arī vasaras brīvlaikā. No 2. – 6. klasei interesentu izrādījās daudz.
Atsauksmes no bērniem par veidu, kā viņi varējuši pavadīt laiku un reizē uzzināt ko jaunu vasarā, bija fantastiskas. Bērniem katra diena šķitusi aizraujoša. Mūsu skolā arī ikdienā par interesantu mācību stundu norisi tiek domāts, bet lielu lidojumu nevar atļauties. Daudz ko nosaka mācību standarts, kas jāapgūst. Vasarā bija mūsu pašu izraudzīta tēma “Ejam dabā”, un skolotāji brīvi veidoja nodarbības.
Katru vasaras nodarbību dienu izvērtējot, skolotāji jau domāja uz priekšu par nākamo vasaru, lai bērni, kas atkal gribēs piedalīties, piedzīvotu ko jaunu. Mēs, pedagogi, savā radošajā lidojumā varētu doties vēl tālāk, ja nodarbību veidošanai būtu vairāk finanšu. To apliecināja šovasar gūtā pieredze. Tāpēc ļoti labi, ja vasaras nodarbību veidošanu skolēniem finansētu ne tikai pašvaldība, bet arī valsts. Materiāli, kas nepieciešami radošu nodarbību izveidošanai, ir jāpērk, tie maksā dārgi, tāpat arī transports. Ja tam iznāktu nauda, tad būtu vēl lielākas iespējas mācībām, mēs varētu iet dziļāk.
Interesanti būs bērnus sagaidīt pēc brīvlaika, jo vasaras nedēļā skolēni pedagogus iepazina it kā no jauna, apjauta, ka esam ne tikai skolotāji, ka katrs esam citāds. To skolēni bija ierakstījuši savās atsauksmēs par nometni kā savu ieguvumu. Mēs kā ieguvumu redzējām arī to, ka bērni vasaras nedēļā labāk iepazina cits citu.
Šogad bija ģimeņu brīvprātīga izvēle, vai bērnam piedalīties skolas rīkotās vasaras nodarbībās, taču, ja valsts šādas nodarbības finansētu kā mācību darbu, tad skolotāji varētu domāt un plānot vasarai vēl vairāk. Tad jau varētu iznākt mācību gada pagarinājums.
Komentāri