Kā izvēlēties profesiju un iegūt sapņu darbu? Kā izdarīt pareizo izvēli? Kā meklēt darbu? Kā plānot savus studijas, panākumus un dzīvi? Tie ir tikai daži no lielajiem dzīves jautājumiem, kas šobrīd rosās daudzu jauniešu prātos un uz kuriem cīruļputeņa piektdienā Nītaures vidusskolā centās atbildēt biedrības Cēsinieku klubs viesi.
Sliktākais – nedarīt neko
Ar jauniešiem tikās bijušās cēsnieces – starptautiskās personāla atlases kompānijas Pedersen&Partners reģionālā konsultante Liene Ozolkāja un AS Aldaris biznesa attīstības projektu vadītāja Laila Anna Kaca, kuru darba ikdiena ir bijusi cieši saistīta ar darbinieku pieņemšanu darbā.
Bieži jaunieši nezina, ko vēlas darīt pēc vidusskolas, tomēr ieteicams nepadoties slinkumam. „Ja šobrīd nevarat izšķirties, ko studēt un kas varētu patikt, noteikti kaut ko dariet – strādājiet, kļūstiet par brīvprātīgo ārvalstīs vai iestājieties profesionālajā skolā. Sliktākais scenārijs ir nedarīt neko,” deva padomu Liene un akcentēja, ka ir vērts aprunāties ar skolotājiem, citām autoritātēm, aizpildīt karjeras testus internetā, piemēram, portālā www.prakse.lv vai pašam pieteikties apmeklēt kādu uzņēmumu un pavērot darbu iecerētajā profesijā.
Atceries, ka tevi vēro
Abas cēsnieces neslēpa, ka viņu panākumus lielā mērā noteikušas tieši nejaušības un likumsakarības. Lailas pirmais darbs bija Cēsu Alū pie konveijera, savukārt Liene piestrādāja par sētnieci. „Atceros, ka toreiz man bija kauns par šo darbiņu, bet tagad zinu, ka jebkurš darbs iemāca uzņemties atbildību, un tas ir ļoti svarīgi,” atzinās Liene. Vēlāk Laila sāka studēt būvniecību, jo to izvēlējās lielākā daļa klases, bet Liene – svešvalodas, jo mācījās valodu klasē.
Abas šajās profesijās nestrādā un savus panākumus guvušas, darba tirgū sekojot sirds balsij. Ir ļoti svarīgi darīt to, kas patīk, turēt solījumus, būt pozitīvam un negausties par pienākumu nastu. Jāatceras, ka karjeras sākumā jaunieši ir kā „zem palielināmā stikla.” Atmiņā paliek tie jaunieši, kas ir aktīvi, pozitīvi, ātri apgūst jauno un atstāj labu iespaidu – Ēnu dienā, prakses laikā, vasaras darbā un brīvprātīgajos projektos. Pēdējie ir īpaši labi „filtri”, lai izvērtētu perspektīvos kandidātus.
Ko mācīties skolā un kāpēc?
Lailas un Lienes pieredze liecina, ka skolas laikā ir vērts rūpīgi apgūt matemātiku un valodas. „Formulas neviens neatprasīs, bet loģiskā domāšana, ko iemācās matemātikā, būs vajadzīga. Turklāt, arī radošajās profesijās jāprot sastādīt projekta tāme,” secinājusi Liene. Savukārt latviešu valoda jāapgūst tāpēc vien, lai iemācīties rakstīt bez kļūdām. „Pat, ja nebūsiet žurnālists, kaut reizi dzīvē būs jāuzraksta savs CV vai e-pasts kolēģim. Ja tajā būs gramatikas kļūdas, jūsu vērtība darba devēja acīs kristīsies.” Protams, jāapgūst arī svešvalodas, taču lieliskas angļu valodas zināšanas nav visu panākumu pamatā, jo Lailas pieredze liecina: „Esmu novērojusi, ka šobrīd karjeru Rīgā daudz veiksmīgāk veido krievu tautības jaunieši, jo daudzi latviešu studenti neprot krievu valodu, bet Latvijas darba tirgū tā ir otra svarīgākā svešvaloda.”
Kuriozi ar e-pastiem un bildēm
Tikšanās dalībnieces pastāstīja arī kuriozus no darba pieredzes, kad saņēmušas jauniešu darba pieteikumus no nenopietnām un privātām e-pasta adresēm. „Jaunieši, kas meklē prakses vai darba iespējas, – izveidojiet neitrālu e-pasta adresi! Vēlams, ar vārdu un uzvārdu. Arī bildes pievienošanu neaizraujieties, izņemot specifiskas profesijas, jo tā dažkārt mēdz uzjautrināt vai nobaidīt, ne palīdzēt atrast darbu. Esiet lietišķi, atvērti un komunikabli!” ieteikumos dalījās Laila.
Zane Siksnāne
Komentāri