Māris Skuja jeb dīdžejs (DJ) SairaM spēlē dažādos elektroniskās mūzikas pasākumos jau 11 gadus, bet plates aktīvi spēlē desmit gadus. Mūzikas vide nemitīgi mainās, nākas pielāgoties jaunajām tehnoloģiskajām prasībām. DJ SairaM patlaban vada dīdžeju kursus Jaunpiebalgā.
– Kā pats aizrāvāties ar šo nodarbi un kas uz to pamudināja?
– Šķiet, pamatskolā, 5. klasē, – pirmie klases vakari ar vienu vecu kasešu atskaņotāju, kas bija pievienots “Radiotehnikas” plašu atskaņotājam ar pāris mazām skandām. Laikam jau uz to pamudināja skolas diskotēkas un toreiz lielie puiši no 9. klases, kuri šīs diskotēkas rīkoja. Kaut kas tajā visā šķita neatvairāmi pievelkošs.
– Kādiem posmiem savā karjerā esat izgājis cauri?
– Smejoties stāstu, ka esmu spēlējis visās iespējamās ballēs, nav gadījies tikai kristībās. Sākām pamatskolā ar kasetēm, paši lodējām vadus un nodrošinājām gaismas mūziku, tad sākās kompaktdisku ēra, tā visu vidusskolas laiku Rīgā, tad augstskolā Ventspilī, kur iepazinos ar elektronisko mūziku. Tad arī radās sapnis par platēm un plašu atskaņotājiem, kas nu ir piepildīts, un, šķiet, manis pārstāvētajos stilos esmu viens no retajiem, kurš Latvijā spēlē no platēm.
– Daudzi DJ ir aizgājuši neceļos, lietojot alkoholu un narkotiskās vielas. Jums ir pieredze darbā naktsklubos un diskotēkās, kur alkohola patēriņš ir nemitīgs. Kā tas ietekmē DJ?
– Var jau teikt, ka daudz kas atkarīgs no paša cilvēka, bet arī akmens reiz plīst, ja uz tā regulāri pilina pa pilienam. Šis pavisam noteikti būtu atsevišķs, gari un detalizēti diskutējams jautājums. Izklaides pasākumu un grādīgo dzērienu saistību varam manīt jau tālā vēsturē, tādēļ būtu muļķīgi vainot tikai un vienīgi stresa līmeni, sabiedrību, izglītību vai sociālos apstākļus – pavisam noteikti individuāli un katram pēc izjūtas, ņemot vērā, ka pārmērīga alkohola lietošana spēlēšanai nudien nepalīdz.
– Kas jums vislabāk palīdz koncentrēties, kas iedvesmo darbam?
– Taisnības labad jāteic, ka dīdžeja darbs ir sekundārs – pēc profesijas esmu tehnisko tekstu tulks un ar to arī nodarbojos ikdienā, pelnot naudu ierakstiem. Tas gan nenozīmē, ka ar dīdžeja prasmēm nevar sevi uzturēt. Man gluži vienkārši ir citas prioritātes, lai neveidotos iekšējais konflikts – mūzika, kas patīk pašam, pret to mūziku, kas jāspēlē, lai ļaudis ballētos. Ticiet vai ne, tas ne vienmēr ir viens un tas pats. Iedvesma – pilnīgi noteikti un viennozīmīgi – ir mūzika, jo regulāri sekoju interesējošo stilu aktivitātēm un izlaistajiem ierakstiem.
– Vai daudz sekojat līdzi aktualitātēm savā jomā, papildināt zināšanas, vai jau esat sasniedzis visu un tāpēc tagad varat mācīt citus?
– Mēdz teikt, ka visu nekad nevar iemācīties, un uz vietas nestāv tikai tas, kurš nepārtraukti apgūst ko jaunu. Vadīt kursus, dalīties ar uzkrātajām zināšanām ir fantastiska iespēja un motivācija pēc zināma stagnācijas perioda, papildus mācīties pašam, gūstot no jauniešiem jaunus impulsus un citādāku skatījumu uz mūziku.
– Ko, apmeklējot DJ kursus, jaunieši iegūs?
– Iepazīšanās nodarbība bija jūnijā, un vismaz divas reizes mēnesī tiksimies līdz pat Jaunpiebalgas vidusskolas decembra svētku ballei, kurā kursu dalībnieki uzstāsies ar saviem setiem, rādīs prasmes un noteikti noķers arī nelielu devu lampu drudža. Ieguvumi – jaunas zināšanas un prasmes, kuras nepiedāvā pamatskola vai vidusskola, izpratne par pasākumu kultūru un gūzma informācijas par dažādiem mūsdienu elektroniskās (un ne tikai) mūzikas stiliem.
– Kur kursu beidzējs praktiski varēs izmantot šīs zināšanas?
– Ja kādam no kursu apmeklētājiem būs radusies padziļināta interese, kā arī izpratne par dīdžeja darbu un pasākumu kultūru, iegūtās zināšanas varēs izmantot, spēlējot dažādās lielāka un mazāka mēroga ballītēs galvaspilsētā, kā arī citur Latvijā.
– Kāda ir jauniešu interese?
– Patlaban kopā nāk 12 jaunieši, bet vēl nesen ar mani sazinājās pāris interesentu, tā kā skaits palielināsies.
– Kāpēc tieši Jaunpiebalgā? Kāda īpaša ādere?
– Veiksmīga dažādu apstākļu sakritība – netālu no Jaunpiebalgas dzīvo mana māsa un Jaunpiebalgas vidusskolā ir Bērnu un jauniešu interešu centrs, turklāt izrādījās, ka māsas kaimiņa dēlam ir interese par dīdžejlietām. Tā no vienas sarunas pamazām nonācām līdz dīdžeju kursiem.
– Ne reizi vien nācies uzklausīt pārmetumus, ka jaunieši nevēlas strādāt, viņi ir nepārtrauktos vieglas dzīves meklējumos. DJ darbošanās vistiešākajā veidā asociējas ar ballīti.
– Māksla ballēties un tai pat laikā strādāt ir īpaša, jo dīdžeja profesija patiesībā ir visnotaļ neveselīgs un nogurdinošs darbs. To gan nezina aptuveni 99% ballētāju. Sākt darbu, kad citi vēlas atpūsties, un pabeigt ballīti piecos no rīta tiešām nav viegli. Pie tā, protams, pierod, bet šī profesija prasa savus upurus – nedēļas nogales pārsvarā ir darba dienas. Te vēl jāpiemin arī nemitīgā aizvien jaunas mūzikas meklēšana un nepārtrauktā pašpilnveides nepieciešamība.
Komentāri