Deviņpadsmitgadīgās cēsnieces Annas Katrīnes Sandleres viens no šī gada spilgtākajiem piedzīvojumiem ir dalība Latvijas Jauniešu Saeimā, kur simts jauniešiem no visas Latvijas bija iespēja paust un aizstāvēt savas idejas, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu.
Anna Katrīne šovasar absolvējusi Cēsu Valsts ģimnāziju un, turoties pie vairāku gadu nospraustā mērķa, iestājusies Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē.
Par motivāciju pieteikties Jauniešu Saeimai, Anna stāsta: “Līdz ar pirmajām Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām, kurās varēju piedalīties, jo biju sasniegusi pilngadību, arvien vairāk sāku interesēties par Latvijas politisko sistēmu un tās procesiem. Augot vidē, kurā tiesībzinātne un politoloģija vienmēr bija sadzīves daļa, jutos mudināta ne tikai sekot politiskās vides aktualitātēm, bet arī izkopt savu nostāju dažādos jautājumos. Kad uzzināju par Jauniešu Saeimu, tā šķita vienreizēja iespēja ielūkoties parlamenta darba aizkulisēs un izmēģināt savas spējas šajā jomā.”
Jauniešu Saeima ir Latvijas parlamenta projekts, kur jaunieši piesaka savas idejas vēlēšanām un vāc balsis to atbalstam gluži kā īstās vēlēšanās. Simts atbalstītāko ideju autori iekļūst Jauniešu Saeimā un tiekas Latvijas parlamentā, lai diskutētu par aktuāliem jautājumiem, runātu no Saeimas tribīnes, satiktu aktīvus jauniešus no visas Latvijas, uzzinātu par likumdevēja darbu un iegūtu unikālu pieredzi.
Šī gada Jauniešu Saeimas centrālā tēma bija “Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība.” Jaunieši tika aicināti iesniegt idejas un diskutēt par sev aktuāliem jautājumiem, apzinoties sevi ne tikai kā daļu no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības. Anna dalās atmiņās par atlases gaitu: “Tas noteikti ir viens no aizraujošākajiem procesiem projekta laikā. Pats pirmais solis bija nākt klajā ar sev svarīgu problēmu un tās iespējamo risinājumu, uz kā pamata veidot savu ideju vēlēšanām. Kad ideja bija pieteikta, tika dots laiks izstrādāt savu vēlēšanu kampaņu, piesaistot balsotājus. Vēlēšanās kandidēju ar ideju par jaunatnes integrāciju valsts politiskajos procesos konsolidētai lēmumu pieņemšanas stratēģijai. Politiski un pilsoniski aktīvi un informēti jaunieši ir ne tikai nākotnes, bet arī šodienas Latvijas politikas veidotāji. Būtisks ilgstošas un spēcīgas demokrātiskās sistēmas aspekts ir gan formāla, gan neformāla jauniešu līdzdalība un iniciatīva reģionālā, valstiskā un Eiropas līmenī, taču jaunatnes iesaiste reālos valsts iekšpolitikas procesos relatīvi ir ļoti zema. Savu kampaņu galvenokārt veidoju caur sociālajiem tīkliem. Šajā posmā sevišķi interesanti bija iepazīties ar pārējo vienaudžu vēlēšanu programmām, rast jaunus domubiedrus un uzzināt par jauniešiem aktuāliem jautājumiem.”
Tēmas aktualitāte bija saistīta ar maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuru rezultāti ietekmē ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju.
“Balsošana par idejām notika atklātā virtuālā balsojumā, ļaujot ik brīdi izsekot savu un pārējo dalībnieku balsu skaitam, kas padara šo procesu vēl satraucošāku. Balsošana norisinājās pusotru mēnesi, tomēr sīvākā cīņa bija pēdējās dienās, pēdējās stundās, pat minūtēs. Tai beidzoties, atceros pacilātību par iegūto trešo lielāko balsu skaitu un neviltotu pateicību un pārsteigumu par lielo atbalstu, ko saņēmu no cilvēkiem apkārt. Manuprāt, vēlēšanu process ļāva kandidātiem labāk izprast Latvijas Republikas Saeimas balsošanas aizkulises un satraukumu, kas nāk tām līdzi,” atceras Anna.
Pēc vēlēšanām, kad apkopoti rezultāti, organizatori sazinās ar simts jauniešiem, par kuru idejām saņemts visvairāk balsu. Darbība Jauniešu Seimā ir pietuvināta reālajam Saeimas darbam, tādējādi attiecīgi arī Jauniešu Saeimu proporcionāli pārstāvēja noteikts deputātu skaits attiecībā pret apgabala vēlētāju skaitu. No Vidzemes vēlēšanu apgabala tika iebalsoti divdesmit pieci jaunieši, tajā skaitā arī Anna. Viņa saka: “Biju viena no trim meitenēm, kas kandidēja no Cēsīm, bet noteikti vēlētos nākotnē redzēt vēl vairāk cēsnieku, piedaloties Jauniešu Saeimā”.
Jauniešu Saeima pilnā sastāvā kopā sanāca 26. aprīlī. Par projekta kulmināciju Anna dalās atmiņās: “Attiecīgi saņemto balsu skaitam, tika iedalīti amati, es ieguvu vietu Jauniešu Saeimas Prezidijā. Diena sākās agri ar Prezidija sēdi un dalībnieku apmācību, sekoja pirmā svinīgā Jauniešu Saeimas sēde, ar Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzrunu, deputātu svinīgā solījuma došanu un mandātu apstiprināšanu. Diena turpinājās ar aktīvām debatēm nozaru komisijās, kuras vadīja attiecīgo komisiju priekšsēdētāji. Sanākot uz otro sēdi, dalībnieku pirmais uztraukums jau bija manāmi zudis, no Saeimas tribīnes sākās ievērojami spraigākas debates.” Šī projekta laikā jaunieši izstrādāja arī četras deklarācijas, sagatavoja priekšlikumus deklarāciju pilnveidošanā. Anna atzīst: “Šis bija pieredzes bagāts projekts, kas iemācīja man aizstāvēt savu viedokli daudz augstākā mērā, pilnveidot savu personību un ārējo tēlu, ļāva iepazīt aktīvus un superīgus jauniešus”.
Par jauniešu politisko līdzdalību Annai ir savs viedoklis: „Uzskatu, ka vairums jauniešu interesējas par politiku, kaut nereti publiski izskan ziņa, kasr vēsta pretējo. Domāju, šāds apgalvojums radies, jo jauniešu informētība ir zema, piemēram, par Latvijas likumdošanas sistēmu, politisko partiju darbībām, lēmumiem, kas tiek pieņemti un tamlīdzīgi. Tomēr varu apgalvot, ka lielākā daļa jauniešu apzinās galvenos problēmjautājumus, kuri norisinās valstiskā un globālā mērogā, un spēj paust argumentētu viedokli šajos jautājumos”. Par jauniešu aktivitāti vēlēšanās Anna papildina: “Pēc statistikas datiem jauniešu piedalīšanās Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir samērā zema. Kā izskaidrojumu tam varu minēt nepietiekamu informācijas sniegšanu publiskajā telpā un cinisko attieksmi, kura ir radusies sabiedrībā dezinformācijas rezultātā, taču uzskatu, ka viena konkrēta atbilde uz jautājumu, kādēļ jaunieši nevēlas iesaistīties politikā, nav rodama”.
Komentāri