Vecāko klašu skolēni abāsCēsu ģimnāzijās, Pilsētas un arī Mūzikas vidusskolā saņēma uzdevumu rakstīt vēstuli gleznotājai Džemmai Skulmei. Vēstules tapa pēc tam, kad skolēni Cēsu Izstāžu namā bija apmeklējuši vērienīgi veidoto Džemmas Skulmes personālizstādi “Krāsas garša”. 90 gadu vecumā māksliniece turpina gleznot. Izstādes atklāšanā Cēsīs viņa cita starpā sacīja, ka ilgojas uzzināt arī jaunu cilvēku domas par saviem darbiem. Šī saruna rosināja ģimnāzijas kulturoloģijas skolotāju Lūciju Silvu Suhanovu apspriesties ar kolēģēm pārējās Cēsu skolās, kurās pasniedz mākslas vēsturi. Radās ideja, ka aprīlī – Latvijā tradicionālo Mākslas dienu mēnesī – cēsnieki sagādās dāvanu gleznotājai. No Cēsīm uz Rīgu aizceļo skolēnu rakstīto vēstuļu paka – desmitiem vēstuļu, kurās jaunieši raksta Džemmai Skulmai par iespaidiem, kas gūti viņas darbu izstādē.
Vēstules pirms nosūtīšanas piedalījās konkursā. Skolotājas, kā arī izstādes Cēsīs organizētāji lasīja, cik veiksmīgi jaunieši atraduši vārdus, izsakoties par mākslas radīto iespaidu, sajusto izstādē “Krāsas garša”.
“Vēstule rakstīta ar lielu cieņu pret mākslinieci un vīrišķīgu eleganci”, “Jūtīgi uzrakstīta vēstule, autore to it kā muzikāli izraudājusi” – tādu publisku vērtējumu saņēma jaunieši par saturiski un emocionāli bagātām vēstulēm. Uz konkursa noslēgumu jaunieši bija pulcējušies vēl vienā izstāžu vietā Cēsīs – Pasaules latviešu mākslas centrā. Skolēni saņēma diplomus, bet jauniešu rakstītās vēstules, kā norunāts, skolotāji sagatavoja nosūtīšanai.
Melisa Kaškura no Cēsu Valsts ģimnāzijas māksliniecei rakstījusi: “Neizsakāmi liels prieks, ka varu ar Jums sazināties šim gadsimtam neraksturīgā veidā – ar vēstules palīdzību. Tajā ir kaut kas tik īpašs un jauks. Sarkanā krāsa ar visiem tās toņiem un pustoņiem ienesusi gleznās daudz sajūtu, sākot ar kaislīgu, ļoti ekspresīvu, spēcīgu pārdzīvojumu un beidzot ar siltumu, pavisam īstu un vasarīgu, ko izstaroja gleznas ar rietošo sauli.”
Undīne Telma Lece no A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas: “Rakstu vēstuli Jums pie Šopēna Sol minora balādes. Cenšos kopā salipināt drupatiņas – gan manas redzes nesaprastās līnijas un figūras, gan vārdos neaprakstāmās krāsu garšas. Kā tas nākas, ka visiem zināmās krāsas tomēr ir tik svešas? Kā Jūs tās iemācījāties iepazīt, saprast un savienot? Uzrunājot cilvēkus, Jūs liekat parastās krāsās un līnijās meklēt un atrast neparasto.”
Elizabete Brante no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas: “Ienākot izstādē, visapkārt ieraudzīju krāsainu pasauli. Spilgti palikusi prātā viena no gleznām – “Putnubiedēklis”. Tik daudz sarkanās krāsas! Šī glezna asociējās ar mūziku. Kāpēc? Gleznas centrā ir tāds kā “logo”, kas man atgādināja mūzikas portālu.”
Edgars Jonaitis no A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas: “Visvairāk patika sarkano gleznu kolekcija – gleznas “Dialogs”, “Vēstures piezīmes”… Man patīk izzināt vēstures liecības. Vēsture kopā ar mākslu, un iznākumā glezna, kas daudz stāsta. Tieši šādas gleznas man patīk! Tās liek apstāties, pievērst uzmanību. Jūsu darbu izstāde atstāja pozitīvas izjūtas, paldies par to!”
Komentāri