Bieži nākas dzirdēt jauniešu neapmierinātību, ka laukos netiek pietiekami daudz darīts, lai uzlabotu atpūtas un izklaides iespējas. Nereti no pašvaldības pretī skan atbilde, ka jauniešiem pašiem jābūt daudz ieinteresētākiem līdzdarboties vietējo jautājumu risināšanā. Priecē, ka šie jautājumi pašvaldībās tiek aktualizēti, un prieks arī, ka šovasar septiņu vēsturiskā Cēsu rajona pagastu jaunieši tikās kopīgi veidotā pasākumā un rezultātā pat pie kafijas tases ar politiķiem diskutēja, kā iesaistīties pašvaldības dzīvē, kā uzdrīkstēties līdzdarboties, lai sūrošanās un žēlošanās vietā paši piedāvātu idejas un tās arī realizētu.
“Druva” jauniešiem uzdeva jautājumus, kā viņi katrs jūtas savā novadā, pagastā un kādas iespējas saskata sadarbībā ar pašvaldību.
Jānis Kučinskis, jaunietis no Dzērbenes pagasta:
– Cik daudz un kā jaunietis var ietekmēt pašvaldības lēmumus, sabiedrības ikdienu, apkārtējo vidi pašvaldībā, manuprāt, ir atkarīgs no katras pašvaldības. Dažas pašvaldības ir ļoti atsaucīgas un pretimnākošas, citas čīkst, ka nav naudas un neko nespēj darīt jauniešu ikdienas uzlabošanā. Vērtējot Vecpiebalgas novadu, var teikt, ka jaunieši tiek uzklausīti un dažkārt jauniešu idejas tiek realizētas, bet ir reizes, kad pašvaldības solījumi arī paliek tikai solījumi. Pats gan līdz šim iepriekš nebiju individuāli pašvaldībā vērsies ar kādu lūgumu, tikai sadarbībā ar Taurenes pagasta bērnu un jauniešu centru “Dari Vari”.
Piedalījos arī pasākumā “Kafijas tase ar politiķiem”, kura norisinājās Inešu pagastā projekta “Kas es esmu Eiropā?” ietvaros. Pēc tikšanās ar citu novadu jauniešiem, pašvaldību vadītājiem un deputātiem tagad noteikti jūtos daudz drošāks un vairs nebaidīšos arī iet uz pašvaldību kaut ko lūgt, ierosināt. Tagad to darīt varu mudināt arī citus sava pagasta jauniešus. Galvenais ir iet un darīt, jo mēs, jaunieši, esam Latvijas nākotne. Vispirms gan, protams, katrs sava pagasta un novada.
Domājot tieši par savu Dzērbenes pagastu, gribētu teikt, ka varēja būt lielāka aktivitāte no pašvaldības to speciālistu puses, kuri rīko pasākumus. Līdz šim lielākoties viss, kas notiek novadā jauniešiem – sporta dienas, futbols, volejbols -, ir pašu jauniešu organizēts. Ļoti gaidu to brīdi, kad pašvaldība sarīkos sporta svētkus sava novada ļaudīm.
Taču nevēlos teikt, ka par jauniešu izklaidi un atpūtu būtu jāgādā tikai pašvaldībai. Daļa jauniešu paši ir ļoti pasīvi. Viņiem vajag tikai dzert un smēķēt, bet aktīvajiem jauniešiem, manuprāt, gan pietrūkst labu un aktīvu pasākumu.
Arlita Dombrovska, Amatas novada jauniešu domes vadītāja:
– Patlaban Latvijā ļoti izplatīts veids saziņas veidošanai starp politiķiem, šajā gadījumā novadu domes pārstāvjiem, un jauniešiem, ir kafija ar politiķiem, kas rada iespēju nepiespiestākā un neformālā veidā apspriest gan jauniešiem, gan politiķiem svarīgus jautājumus.
Runājot par Amatas novada pašvaldību, allaž esmu bijusi pārliecināta, ka mēs, jaunieši, varam ietekmēt svarīgas lietas, jo vienmēr domes priekšsēdētāja un pārējie darbinieki ir izrādījuši lielu atsaucību mūsu ierosmēm. Viss, kas vajadzīgs, – drosme, kā daudziem trūkst, iet un jautāt, un nedomāt, ka politiķis ir kāds pārcilvēks vai, vēl trakāk, necilvēks. Nav tā! Man, par laimi, par šīs drosmes trūkumu nekad nav bijis jāsūdzas, kaut gan arī man kā jauniešu domes vadītājai ir teju pienākums iet, runāt ar pašvaldību un nereti arī kaut ko lūgt. Runājot par mūsu vēlmēm, kas bijušas no jauniešu domes puses, visas ir ne vien uzklausītas, bet arī veiksmīgi realizētas: gan transporta jautājumi, gan dotā zaļā gaisma dažādiem jauniešu pasākumiem.
Piedalījos kafijošanas pasākumā ar politiķiem Inešos. Runājām par sev aktuāliem jautājumiem, piemēram, mums kā jaunajiem autovadītājiem svarīgs ir ceļu stāvokļa jautājums, kā arī peldvietas izveide tuvējā Āraišu ezerā. Uz visiem saviem jautājumiem radām detalizētas un mums labvēlīgas atbildes. Peldvieta būs! Ceļu jautājums gan ir sarežģītāks, tomēr ir nepārtrauktā sarunu epicentrā. Arī pašvaldības vadītājai E. Eglītei mums bija jautājums – kā izmantot skolu ēkas, kas šobrīd palikušas tukšas? Viņa vēlējās dzirdēt mūsu pat visabsurdākās idejas, tā nu nonācām līdz priekšlikumiem par jauniešu restorānu, kino, atskurbtuvi un daudz ko citu.
Ja man jautātu, ko es vēlētos mainīt savā novadā, teiktu, ka jauniešu attieksmi. Ja peldvietu var iekopt un asfaltu uz ceļa uzklāt, tad jauniešos ieviest pārliecību, ka dzīvei ārpus lielpilsētas centra ir arī daudz priekšrocību, ieguvumu, nākas daudz, daudz grūtāk. Ir jāsaprot, ka pašvaldības vadītājas teiktais, ka uz jauniešiem viņa liek vislielākās cerības un atbalstīs viņu pat vistrakākās vēlmes, nav tikai tukši vārdi. Ir tikai jāiet un jādara, un mūs atbalstīs. Ar šādu pārliecību dzīvojam.
Edgars Muktupāvels, Taurenes pagasta jauniešu centra vadītājs un valdes loceklis:
– Pārstāvu Bērnu un jauniešu centru “Dari Vari”, jāteic, ka pašā darbības sākumā mums dialogs ar pašvaldību veidojās ar lielām grūtībām, jo novada dome nebija ieinteresēta, ka veidojam šādu centru. Tāpēc dibinājām biedrību, lai varētu sākt darboties, lai būtu pamats lūgt pašvaldībai telpas. Tagad ir pagājis pusgads, kopš aktīvi darbojamies, un teikšu tā, ka darbs un dialogs ar pašvaldību ir raits. Ir prieks, ka arī novada domes deputāti seko līdzi mūsu aktivitātēm un atbalsta.
Domāju, pašvaldībām būtu jāatbalsta jebkura jauniešu iniciatīva, jo tā ir attīstība. Manuprāt, jaunieši var pozitīvi mainīt dzīvi pagastā, novadā, ja vien viņiem tiek dota iespēja, bet pašlaik ir tā, ka jaunieši ir kūtri. Taču mūsu biedrība cenšas šo to mainīt. Esam rīkojuši jau dažādus saliedēšanas sporta pasākumus un gatavojamies vēl jauniem. Esam priecīgi par tiem, kuri piedalās.
Runājot par nākotnes iecerēm un sadarbību ar pašvaldību, es teiktu, ka vispirms būtu jāveido dialogs un abām pusēm jārod savstarpēja ieinteresētība. Liene Lote Grizāne
Komentāri