Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu komiteja aizvadījusi sešu dienu bērnu nometni “Sapņu lidojums 2020”, kurā piedalījās sociālo dienestu klientu ģimeņu bērni no sešiem vēsturiskā Cēsu rajona novadiem.
Nometnē piedalījās 29 bērni vecumā no astoņiem līdz 12 gadiem. Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova ir gandarīta, ka, neskatoties uz daudzajām izmaiņām, ko ieviesis “Covid-19”, nometne varēja notikt, turpinot Sarkanā Krusta mērķi – nodrošināt cieņu pret cilvēku un aizsargāt dzīvību un veselību, kā arī palīdzēt bērniem integrēties sabiedrībā: “Jau vairākus gadus nometnes nosaukumā ietveram vārdu “sapņi”, jo bērniem ir ļoti svarīgi sapņot un būt drosmīgiem, lai sapņus piepildītu. Nometnē viņiem ir iespēja komunicēt, atvērties, iepazīt arī Latviju, un, protams, praktiski apgūt pirmo palīdzību. Mēs katru gadu dāvinām arī grāmatu, šogad izvēlējāmies krāšņi ilustrētu izdevumu par pirmo palīdzību. Nometnē bija septiņi brīnišķīgi audzinātāji jaunieši, kā arī medmāsa Liberta Sičeva, kas reizē ir arī palīgs un psihologs. Jaunieši vienmēr ir ļoti pārdomāti izveidojuši programmu tā, lai bērni justos gaidīti un labi. Noslēguma vakarā visi gatavojām zupu un kūku, lai ikviens var iesaistīties.”
Jau trešo gadu nometnes vadītāja ir Laura Kubliņa, iepriekš viņa pildījusi audzinātājas pienākumus. L.Kubliņa skaidro, ka nometnē ir iepazīšanās pasākumi, radošās, mākslinieciskās un sportiskās aktivitātes. Pirmās palīdzības mācībās tiek izmantots manekens, ar kuru apgūtās zināšanas var pārbaudīt praktiski, arī tas bērniem ir interesanti. Tradīcija nometnē ir brauciens uz jūru un, protams, noslēguma ballīte.
Laura Kubliņa vērtē, ka šoreiz bērni bijuši daudz atvērtāki: “Ja parasti nometnēs lūzuma diena ir trešā, šogad lūzums notika jau pirmajā dienā, bērni ātri sapazinās, sadraudzējās un labprāt kopīgi pavadīja laiku. Bērnu dzīves pieredze ir ļoti raiba, bet viņiem ļoti patīk, ka audzinātāji ir jaunieši. Tā kā mēs vecuma ziņā viņiem esam tuvāki nekā pieaugušie, neesam tik pamācoši, vairāk dalāmies savā pieredzē, pārdzīvojumos, nevar noliegt, bērni nometnes laikā pagūst pieķerties. Uz to brīdi kļūstam viņiem kā otrie vecāki.”
Viņa arī teic, ka audzinātāji izvērtē, kādas ir bērnu intereses, atbilstoši tām tiek piedāvātas nodarbības. Pagājušajā gadā vairāk dalībnieku patika sportiskas nodarbes, tādas arī tika izraudzītas, savukārt šogad ļoti daudziem patika dejot, tāpēc vairāk tika domāts par aktivitātēm, kas saistītas ar deju. “Svarīgi, lai bērns jūtas pieņemts, lai var darīt to, kas viņam tuvāks. Nometnē bērni kļūst brīvāki, labi sadarbojas,” saka L.Kubliņa.
Četrpadsmitgadīgā Lita Drozde šogad audzinātāja bija pirmo gadu, bet iepriekšējos gados pati bijusi nometnes dalībniece. Viņa teic: “Pirmajā dienā atcerējos, kā jutos, kad atbraucu uz nometni, tāpat arī pēdējā dienā, runājot ar bērniem, dalījos savās sajūtās, tāpēc mēs ļoti ātri atradām kopīgu valodu. Katru dienu gan vadīju kādu aktivitāti, gan daudz laika ar dalībniekiem pavadīju ārpus pasākumiem, vakaros bieži biju pie viņiem istabiņās, spēlējām spēles, jo bijām līdzīga vecuma. Esmu ļoti priecīga par šo fantastisko pieredzi, domāju, ka ļoti labprāt vēlēšos piedalīties nometnē arī citus gadus.”
Nometne notika jau trīspadsmito gadu pēc kārtas, bet pirmā izpratne par šāda pasākuma devumu tika gūta 1997. gadā, kad nometne bija iespējama, pateicoties Cēsu SK komitejas, Norvēģijas SK Ostfoldas komitejas un pašvaldību sociālo dienestu finansējumam.
Komentāri