Priekuļus nedēļas nogalē varēja uzskatīt par Latvijas un pasaules jauno prātu galvaspilsētu. Priekuļu tehnikumā uz valsts informātikas olimpiādi pulcējās teju astoņi desmiti jauniešu no 8. līdz 12. klasei. Viņi sen apsteiguši skolas biedrus, apgūstot mācību programmu informātikā un matemātikā. Olimpiādes dalībnieki pārspējuši zināšanās un algoritmiskajā domāšanā vienaudžus kā savā skolā, tā novadā. Tagad Priekuļos, kur bija sarīkota valsts līmeņa olimpiāde, visi 78 skolēni sacentās par medaļu iegūšanu, kā arī par tiesībām kandidēt uz iekļūšanu valsts komandā, lai Latviju kā jaunie programmētāji pārstāvētu pasaules skolēnu olimpiādē.
No cēsniekiem šo uzdevumu paveica Cēsu Valsts ģimnāzijas 9. klases audzēknis Renāts Jurševskis. Viņš jaunākajā – 8. līdz 10. klašu skolēnu -grupā ieguva trešo vietu un saņēma bronzas medaļu. Renāts tagad aicināts apmeklēt programmēšanas nodarbības Latvijas Universitātē un sacensties arī ar 11. un 12. klašu skolēniem. Tas nav vienīgais uzdevums ārpus stundām, kas jāpaveic Renātam. 9. klases audzēknis izvirzīts ģimnāziju pārstāvēt vēl trīs citās olimpiādēs – matemātikā, fizikā un ķīmijā. Uz jautājumu, kā viņš izskaidro savus panākumus, Renāts atbild īsi: “Man patīk mācīties.”
Tikai pāris punktu līdz bronzas medaļai informātikas valsts olimpiādē jaunākajā grupā pietrūka Sandrai Siliņai – 8. klases skolniecei no Cēsu Valsts ģimnāzijas. Vecākajā grupā tāds pats sīkums patraucēja Valteram Strodam no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases. Abi kļuva par olimpiādes Atzinības rakstu saņēmējiem. Sandra savai skolotājai un reizē mammai Diānai Siliņai sacīja, ka, risinot pēdējo uzdevumu, viņai radusies vēl kāda ideja. To sākusi īstenot, bet ideja nepavisam nebijusi īstā. Tā arī pēdējais uzdevums viņu iegāzis, un pie medaļas meitene netikusi. Toties apbalvoto vidū cēsniece bija vienīgā meitene, viena no trim šajā valsts olimpiādē absolūtā puišu vairākuma vidū.
Pēc divu dienu olimpiādes, kurā jaunieši programmēšanai ik dienu veltīja sešas astronomiskās stundas, Mārtiņš Opmanis, LU matemātikas un informātikas pētnieks, sacīja: “Mūsu sastādītie uzdevumi bija grūtāki, nekā žūrijai, tos veidojot, likās.” Taču tie visi bija kā nieks Aleksejam Popovam no Rīgas Valsts ģimnāzijas 12. klases, kurš trešo gadu kļuva par valsts olimpiādes absolūto uzvarētāju, un nav šaubu – kārtējo reizi valsti pārstāvēs olimpiādē. Un droši vien atkal atgriezīsies Latvijā ar medaļu.
Pa līdzīgu izaugsmes ceļa Brocēnu vidusskolas 4. klases skolēnu Raivi Atteku virza viņa tēvs programmētājs. Puisēns jau trešo gadu informātikas olimpiādē sacentās ar krietni vecākiem skolēniem, 8. līdz 10. klases audzēkņiem. Šādu sacensību pieļauj olimpiādes noteikumi, jo valsts līmenī aicināti startēt tikai tie, kuri izturējuši konkurenci savas skolas un pēc tam novada olimpiādē. Visvairāk uzaicinājumu uz valsts olimpiādi bija saņēmušas divas skolas. No Rīgas Valsts ģimnāzijas bija aicināti 14 puiši un viena meitene, no Cēsu Valsts ģimnāzijas astoņi puiši un viena meitene. Salīdzinājumam – no Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja – pieci, Siguldas Valsts ģimnāzijas četri, Rīgas Valsts 2. un 3. ģimnāzijas pa vienam puisim. Plašāk bija pārstāvēta Kurzemes jauno programmētāju skola, bet tā apvieno uzreiz vairāku skolu audzēkņus. Ļoti veiksmīgu tā saukto programmēšanas skolu izveidojuši Cēsu Valts ģimnāzijas skolotāji Ilmārs un Diāna Siliņi. Ģimnāzijas absolvents Pēteris Pakalns, starptautisku panākumu ieguvējs programmēšanā skolas gados, tagad, būdams students, jau strādāja olimpiādes žūrijā.
Latvijā jau izauguši pasaules līmeņa programmētāji. Ievirzīt jauniešus šajā jomā – tāds ir arī mācību olimpiāžu mērķis. Taču olimpiādes rīkotāji skolēniem, Latvijas gudrajiem prātiem, cenšas parādīt arī to, ka darbs pie datora nav vienīgais dzīves saturs. 29 gadu laikā, kopš notika pirmā neoficiāli rīkotā informātikas olimpiādē, tās rīkotas ne tikai Rīgā. Šīs ir vienas no valsts līmeņa intelektuālajām sacensībām, kurām katru gadu tiek meklēta cita vieta. Skolēni meklē kartē, kur būs olimpiāde, kā uz turieni aizbraukt. Šogad bija jāmeklē Priekuļu pagasts, lai ieraudzītu moderni aprīkotu profesionālu skolu. Pirms diviem gadiem olimpiāde bija Cēsīs, un jaunieši no citiem novadiem aptvēra, ka pilsēta nav liela, bet tajā tuvu līdzās viena otrai pastāv divas valsts ģimnāzijas un abās ir gudri programmētāji.
“Kvalitātes līmenī programmētājiem robežu nav. Jūs varat kļūt pasaulslaveni, tiesa, šajā profesijā nevar iegūt tādu popularitāti kā sportists, piemēram, Porziņģis basketbolā,” jauniešiem Priekuļos sacīja Mārtiņš Opmanis un piebilda: “Pasaules līmenī informātikas olimpiādēs ar Baltijas reģiona skolēnu komandām rēķinās jau daudzus gadus. Ja Latviju, kura kopvērtējumā ir 2. vietā, kāds vēl var apsteigt ar medaļām, tad Poliju, kas ir 1. vietā, nav spējusi pārspēt nevienas valsts komanda, arī no augstas attīstības valstīm.”
Komentāri