Turpinām ielūkoties dažādās augstskolu studiju programmās. Šoreiz uz sarunu aicinājām Vidzemes Augstskolas 4. kursa audzēkņus – Ievu Apīni un Ģirtu Broku -, lai parunātu par viņu izvēlēto studiju programmu “Pārvaldība un inovācijas”, kas gan pirms pāris gadiem tika saukta vienkāršāk – politoloģija.
-Kādēļ pirms četriem gadiem izvēlējies studēt politoloģiju?
Ieva: – Vidusskolā biju vispusīga, un man bija augstas atzīmes visos mācību priekšmetos. Biju pat nolēmusi apgūt automehāniķa profesiju, taču izvēle krita par labu augstskolai un politoloģijai. Toreiz man likās, ka studēt politoloģiju nozīmē iegūt plašas zināšanas, jo ikdienā taču katrs pieņemam lēmumus. Turklāt neviens jaunietis pēc 12. klases nav spējīgs atbildēt, kas viņš būs pēc desmit gadiem, tādēļ man bija svarīgi, lai, nākamos četrus gadus studējot, man ir interesanti.
Ģirts: – Man vidusskolā īsti nepadevās eksaktās zinības, tādēļ jau krietni ātrāk pievērsos dažādām sabiedriskām aktivitātēm, interesēja politika, un tā kaut kā izvēle krita uz studijām politoloģijā. Esmu no Varakļāniem un izvēlējos studēt Valmierā.
-Tūlīt beigsiet studijas. Kādas šobrīd ir pārdomas par izvēlēto studiju programmu?
Ieva: – Pirmie divi gadi bija ļoti interesanti un aizraujoši. Gan studiju dzīve, gan studijas. Trešajā kursā mainījās noslodze, lekcijas kļuva retākas. Tad arī tās kļuva konkrētākas, piemēram, Eiropas Savienības lietas. Mani tas neinteresē. Taču kopumā esmu apmierināta ar visu, ko esmu šeit ieguvusi.
– Kādiem jauniešiem ieteiktu studēt šajā programmā?
Ģirts: – Vispirms jau ikvienam jaunietim ir jābūt patiesai interesei par to, ko viņš vēlas studēt. Nevajag iet studēt tikai “papīra” dēļ. Arī šī nav tā programma, kurā jaunietis varēs noturēties, ja viņam studēt būs likusi mamma vai viņš būs atskrējis pārpratuma dēļ līdzi draugiem. Un tad arī parādās lielais atbiruma procents, jau pēc pirmā kursa aiziet vairāk nekā puse studentu.
Ieva: – Jāstudē tiem, kuri vēlēsies strādāt valsts iestādēs. Kuri gribēs vērtēt, plānot vai analizēt politiskos notikumus.
Ģirts: – Runājot par politoloģiju, lielākā daļa ir pamanījuši Ivara Ījāba komentārus televīzijā. Cilvēks, kurš skaidro politiskos notikumus, riskus, analizē politiķu darbību. Ja nebūtu šādu cilvēku, domāju, ka pirms vēlēšanām būtu vēl lielāka putra. Tādi paši padomdevēji nepieciešami pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Tāpat šķiet, ka mēs varētu būt deputātu palīgi. Iedomājieties deputātu, kuru ievēl un kuram izglītība ir pavisam citā nozarē. Piemēram, aktieris par deputātu.
Ieva: – Katrs jau lielākā vai mazākā mērā dzīvojam un domājam par politiskajām norisēm valstī.
– Daudzi politiku Latvijā sauc par teātri. Kā jūs paši vērtējat, kas notiek Latvijā?
Ieva: – Varētu teikt, ka haoss ir. Ja tauta neuzticas valdībai, politiķiem, kā to citādāk nosaukt?
Ģirts: – Lielākais bardaks notiek tieši politisko partiju iekšienē. Nomelnošanas kampaņas, dažādas nesaskaņas, personiskās ambīcijas – politiķi paši šo kopējo ainu padara negatīvu.
– Runājot ar studentiem, nereti dzirdu, ka četru gadu laikā augstskolā veidojas milzīgs atbirums. Kādēļ tā?
Ieva: – Tā tas ir. Arī mēs sākotnēji bijām 20, bet augstskolu, visticamāk, beigsim septiņi. Ir kursi, kuros iestājas ap 40 jauniešiem, bet ceturtajā kursā ir vairs 16, 17 vai 18 studenti. Atbirums ir visai liels, taču pieļauju, ka tas tā ir visās augstskolās. Viens no iemesliem – beidzot 12. klasi, jaunieši īsti nav pārliecināti, ko patiesi vēlas studēt. Sākumā bija liela slodze, citi to neizturēja, un tieši sākumā arī daudzi atkrita. Nākamais iemesls ir tas, ka meitenes studiju laikā iepazīstas ar puišiem, piesakās bērniņi, un viņas studijas vienkārši uz kādu laiku pamet. Protams, ir kāds, kuram nepatika un kurš pārdomāja.
– Ko esat nolēmuši darīt pēc studiju beigšanas? Darba tirgum esat gatavi?
Ieva: – Tā kā man ir arī pirmā līmeņa jurista dokuments, plānoju uzreiz doties pastudēt šīs lietas, lai iegūtu arī tur bakalaura grādu. To, visticamāk, darīšu dzimtajā Rīgā. Studēt ārpus Rīgas izvēlējos apzināti, tā iespēja sākt patstāvīgu dzīvi. Pēc tam jau redzēs, ko man dzīve piedāvās. Pagaidām mana prioritāte ir izglītības iegūšana. Taču ar savu Vidzemes Augstskolas diplomu varēšu strādāt pašvaldībās, valsts iestādēs. Iespējas ir.
Ģirts: – Esmu priecīgs, ka iegūšu diplomu, taču jau strādāju sabiedrisko attiecību nozarē un droši vien šo darbu arī turpināšu pēc studiju beigšanas. Iespējams, kādreiz profesionāli pievērsīšos politiskajām norisēm.
Komentāri