Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Izvēlējās studēt politoloģiju

Liene Lote Grizāne
15:05
15.03.2016
37
Img 4408 2

Turpinām ielūkoties dažādās augstskolu studiju programmās. Šoreiz uz sarunu aicinājām Vidzemes Augstskolas 4. kursa audzēkņus – Ievu Apīni un Ģirtu Broku -, lai parunātu par viņu izvēlēto studiju programmu “Pārvaldība un inovācijas”, kas gan pirms pāris gadiem tika saukta vienkāršāk – politoloģija.

-Kādēļ pirms četriem gadiem izvēlējies studēt politoloģiju?

Ieva: – Vidusskolā biju vispusīga, un man bija augstas atzīmes visos mācību priekšmetos. Biju pat nolēmusi apgūt automehāniķa profesiju, taču izvēle krita par labu augstskolai un politoloģijai. Toreiz man likās, ka studēt politoloģiju nozīmē iegūt plašas zināšanas, jo ikdienā taču katrs pieņemam lēmumus. Turklāt neviens jaunietis pēc 12. klases nav spējīgs atbildēt, kas viņš būs pēc desmit gadiem, tādēļ man bija svarīgi, lai, nākamos četrus gadus studējot, man ir interesanti.

Ģirts: – Man vidusskolā īsti nepadevās eksaktās zinības, tādēļ jau krietni ātrāk pievērsos dažādām sabiedriskām aktivitātēm, interesēja politika, un tā kaut kā izvēle krita uz studijām politoloģijā. Esmu no Varakļāniem un izvēlējos studēt Valmierā.

-Tūlīt beigsiet studijas. Kādas šobrīd ir pārdomas par izvēlēto studiju programmu?

Ieva: – Pirmie divi gadi bija ļoti interesanti un aizraujoši. Gan studiju dzīve, gan studijas. Trešajā kursā mainījās noslodze, lekcijas kļuva retākas. Tad arī tās kļuva konkrētākas, piemēram, Eiropas Savienības lietas. Mani tas neinteresē. Taču kopumā esmu apmierināta ar visu, ko esmu šeit ieguvusi.

– Kādiem jauniešiem ieteiktu studēt šajā programmā?

Ģirts: – Vispirms jau ikvienam jaunietim ir jābūt patiesai interesei par to, ko viņš vēlas studēt. Nevajag iet studēt tikai “papīra” dēļ. Arī šī nav tā programma, kurā jaunietis varēs noturēties, ja viņam studēt būs likusi mamma vai viņš būs atskrējis pārpratuma dēļ līdzi draugiem. Un tad arī parādās lielais atbiruma procents, jau pēc pirmā kursa aiziet vairāk nekā puse studentu.

Ieva: – Jāstudē tiem, kuri vēlēsies strādāt valsts iestādēs. Kuri gribēs vērtēt, plānot vai analizēt politiskos notikumus.

Ģirts: – Runājot par politoloģiju, lielākā daļa ir pamanījuši Ivara Ījāba komentārus televīzijā. Cilvēks, kurš skaidro politiskos notikumus, riskus, analizē politiķu darbību. Ja nebūtu šādu cilvēku, domāju, ka pirms vēlēšanām būtu vēl lielāka putra. Tādi paši padomdevēji nepieciešami pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Tāpat šķiet, ka mēs varētu būt deputātu palīgi. Iedomājieties deputātu, kuru ievēl un kuram izglītība ir pavisam citā nozarē. Piemēram, aktieris par deputātu.

Ieva: – Katrs jau lielākā vai mazākā mērā dzīvojam un domājam par politiskajām norisēm valstī.

– Daudzi politiku Latvijā sauc par teātri. Kā jūs paši vērtējat, kas notiek Latvijā?

Ieva: – Varētu teikt, ka haoss ir. Ja tauta neuzticas valdībai, politiķiem, kā to citādāk nosaukt?

Ģirts: – Lielākais bardaks notiek tieši politisko partiju iekšienē. Nomelnošanas kampaņas, dažādas nesaskaņas, personiskās ambīcijas – politiķi paši šo kopējo ainu padara negatīvu.

– Runājot ar studentiem, nereti dzirdu, ka četru gadu laikā augstskolā veidojas milzīgs atbirums. Kādēļ tā?

Ieva: – Tā tas ir. Arī mēs sākotnēji bijām 20, bet augstskolu, visticamāk, beigsim septiņi. Ir kursi, kuros iestājas ap 40 jauniešiem, bet ceturtajā kursā ir vairs 16, 17 vai 18 studenti. Atbirums ir visai liels, taču pieļauju, ka tas tā ir visās augstskolās. Viens no iemesliem – beidzot 12. klasi, jaunieši īsti nav pārliecināti, ko patiesi vēlas studēt. Sākumā bija liela slodze, citi to neizturēja, un tieši sākumā arī daudzi atkrita. Nākamais iemesls ir tas, ka meitenes studiju laikā iepazīstas ar puišiem, piesakās bērniņi, un viņas studijas vienkārši uz kādu laiku pamet. Protams, ir kāds, kuram nepatika un kurš pārdomāja.

– Ko esat nolēmuši darīt pēc studiju beigšanas? Darba tirgum esat gatavi?

Ieva: – Tā kā man ir arī pirmā līmeņa jurista dokuments, plānoju uzreiz doties pastudēt šīs lietas, lai iegūtu arī tur bakalaura grādu. To, visticamāk, darīšu dzimtajā Rīgā. Studēt ārpus Rīgas izvēlējos apzināti, tā iespēja sākt patstāvīgu dzīvi. Pēc tam jau redzēs, ko man dzīve piedāvās. Pagaidām mana prioritāte ir izglītības iegūšana. Taču ar savu Vidzemes Augstskolas diplomu varēšu strādāt pašvaldībās, valsts iestādēs. Iespējas ir.

Ģirts: – Esmu priecīgs, ka iegūšu diplomu, taču jau strādāju sabiedrisko attiecību nozarē un droši vien šo darbu arī turpināšu pēc studiju beigšanas. Iespējams, kādreiz profesionāli pievērsīšos politiskajām norisēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
30

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
129

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi