Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Izvēlējās studēt politoloģiju

Liene Lote Grizāne
15:05
15.03.2016
12
Img 4408 2

Turpinām ielūkoties dažādās augstskolu studiju programmās. Šoreiz uz sarunu aicinājām Vidzemes Augstskolas 4. kursa audzēkņus – Ievu Apīni un Ģirtu Broku -, lai parunātu par viņu izvēlēto studiju programmu “Pārvaldība un inovācijas”, kas gan pirms pāris gadiem tika saukta vienkāršāk – politoloģija.

-Kādēļ pirms četriem gadiem izvēlējies studēt politoloģiju?

Ieva: – Vidusskolā biju vispusīga, un man bija augstas atzīmes visos mācību priekšmetos. Biju pat nolēmusi apgūt automehāniķa profesiju, taču izvēle krita par labu augstskolai un politoloģijai. Toreiz man likās, ka studēt politoloģiju nozīmē iegūt plašas zināšanas, jo ikdienā taču katrs pieņemam lēmumus. Turklāt neviens jaunietis pēc 12. klases nav spējīgs atbildēt, kas viņš būs pēc desmit gadiem, tādēļ man bija svarīgi, lai, nākamos četrus gadus studējot, man ir interesanti.

Ģirts: – Man vidusskolā īsti nepadevās eksaktās zinības, tādēļ jau krietni ātrāk pievērsos dažādām sabiedriskām aktivitātēm, interesēja politika, un tā kaut kā izvēle krita uz studijām politoloģijā. Esmu no Varakļāniem un izvēlējos studēt Valmierā.

-Tūlīt beigsiet studijas. Kādas šobrīd ir pārdomas par izvēlēto studiju programmu?

Ieva: – Pirmie divi gadi bija ļoti interesanti un aizraujoši. Gan studiju dzīve, gan studijas. Trešajā kursā mainījās noslodze, lekcijas kļuva retākas. Tad arī tās kļuva konkrētākas, piemēram, Eiropas Savienības lietas. Mani tas neinteresē. Taču kopumā esmu apmierināta ar visu, ko esmu šeit ieguvusi.

– Kādiem jauniešiem ieteiktu studēt šajā programmā?

Ģirts: – Vispirms jau ikvienam jaunietim ir jābūt patiesai interesei par to, ko viņš vēlas studēt. Nevajag iet studēt tikai “papīra” dēļ. Arī šī nav tā programma, kurā jaunietis varēs noturēties, ja viņam studēt būs likusi mamma vai viņš būs atskrējis pārpratuma dēļ līdzi draugiem. Un tad arī parādās lielais atbiruma procents, jau pēc pirmā kursa aiziet vairāk nekā puse studentu.

Ieva: – Jāstudē tiem, kuri vēlēsies strādāt valsts iestādēs. Kuri gribēs vērtēt, plānot vai analizēt politiskos notikumus.

Ģirts: – Runājot par politoloģiju, lielākā daļa ir pamanījuši Ivara Ījāba komentārus televīzijā. Cilvēks, kurš skaidro politiskos notikumus, riskus, analizē politiķu darbību. Ja nebūtu šādu cilvēku, domāju, ka pirms vēlēšanām būtu vēl lielāka putra. Tādi paši padomdevēji nepieciešami pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Tāpat šķiet, ka mēs varētu būt deputātu palīgi. Iedomājieties deputātu, kuru ievēl un kuram izglītība ir pavisam citā nozarē. Piemēram, aktieris par deputātu.

Ieva: – Katrs jau lielākā vai mazākā mērā dzīvojam un domājam par politiskajām norisēm valstī.

– Daudzi politiku Latvijā sauc par teātri. Kā jūs paši vērtējat, kas notiek Latvijā?

Ieva: – Varētu teikt, ka haoss ir. Ja tauta neuzticas valdībai, politiķiem, kā to citādāk nosaukt?

Ģirts: – Lielākais bardaks notiek tieši politisko partiju iekšienē. Nomelnošanas kampaņas, dažādas nesaskaņas, personiskās ambīcijas – politiķi paši šo kopējo ainu padara negatīvu.

– Runājot ar studentiem, nereti dzirdu, ka četru gadu laikā augstskolā veidojas milzīgs atbirums. Kādēļ tā?

Ieva: – Tā tas ir. Arī mēs sākotnēji bijām 20, bet augstskolu, visticamāk, beigsim septiņi. Ir kursi, kuros iestājas ap 40 jauniešiem, bet ceturtajā kursā ir vairs 16, 17 vai 18 studenti. Atbirums ir visai liels, taču pieļauju, ka tas tā ir visās augstskolās. Viens no iemesliem – beidzot 12. klasi, jaunieši īsti nav pārliecināti, ko patiesi vēlas studēt. Sākumā bija liela slodze, citi to neizturēja, un tieši sākumā arī daudzi atkrita. Nākamais iemesls ir tas, ka meitenes studiju laikā iepazīstas ar puišiem, piesakās bērniņi, un viņas studijas vienkārši uz kādu laiku pamet. Protams, ir kāds, kuram nepatika un kurš pārdomāja.

– Ko esat nolēmuši darīt pēc studiju beigšanas? Darba tirgum esat gatavi?

Ieva: – Tā kā man ir arī pirmā līmeņa jurista dokuments, plānoju uzreiz doties pastudēt šīs lietas, lai iegūtu arī tur bakalaura grādu. To, visticamāk, darīšu dzimtajā Rīgā. Studēt ārpus Rīgas izvēlējos apzināti, tā iespēja sākt patstāvīgu dzīvi. Pēc tam jau redzēs, ko man dzīve piedāvās. Pagaidām mana prioritāte ir izglītības iegūšana. Taču ar savu Vidzemes Augstskolas diplomu varēšu strādāt pašvaldībās, valsts iestādēs. Iespējas ir.

Ģirts: – Esmu priecīgs, ka iegūšu diplomu, taču jau strādāju sabiedrisko attiecību nozarē un droši vien šo darbu arī turpināšu pēc studiju beigšanas. Iespējams, kādreiz profesionāli pievērsīšos politiskajām norisēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
32

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
84

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
3
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
2
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
2
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Sludinājumi