Turpinām rubriku “Ko studēt?” un šoreiz pievēršamies studiju programmai – biznesa vadība. Laikraksts “Druva” devās uz Vidzemes Augstskolu, lai tiktos ar 4. kursa studenti Ievu Sproģi, kura drīz iegūs bakalaura grādu.
-Kādēļ pirms četriem gadiem izvēlējāties tieši šo studiju programmu?
– Man skolā padevās matemātika, un vienīgā studiju programma šajā augstskolā, kur vairāk tika likts akcents uz matemātiku, bija šī. Lai gan ekonomika līdz tam nebija mans mīļākais mācību priekšmets, tomēr domāju, ka gan jau visu apgūšu. Zināju, ka nākotnē labprāt gribētos kaut ko vadīt, man patīk uzņemties atbildību un gribētu pieņemt lēmumus.
– Kā šobrīd vērtējat savas studijas? Vai nenožēlojat izvēli, kā nereti jauniešiem gadās?
– Cerības sevi ir attaisnojušas. Studijas bija interesantas ar dažādu un pat plašu ieskatu ļoti daudzās lietās. Protams, šeit nemācījos ar domu, ka nākamajā dienā pēc grāda iegūšanas vadīšu savu uzņēmumu. Visa pamatā ir laba ideja, dzīves pieredze, tikai tad viss notiks. Taču studējot šajā programmā, tikām mudināti domāt par biznesa ideju. Bija pašiem jāveido uzņēmumu zīmoli, jāgatavo biznesa plāns un jāpievēršas finanšu plūsmas analīzei, uzņēmumu dibinot. Tāpat studiju laikā esam bijuši praksē dažādos uzņēmumos, kā arī tikušies ar uzņēmējiem.
– Kā jūtaties, esot abituriente? Ko darīsit tālāk?
– Zinu, ka vēlēšos turpināt studēt. Tas gan varētu būt saistīts ar mārketingu vai loģistiku. Tāpat skaidrs, ka vēlēšos apvienot studijas ar darbu. Tā gan vēl nebūs mana biznesa veidošana, jo uzskatu, ka vispirms nepieciešama pieredze. Laikam arī nevēlos mazu biznesu, bet uzreiz kaut ko lielu un pamanāmu. Tam nepieciešams laiks, nauda jeb pamatkapitāls un pieredze. Es tam vēl neesmu gatava. Taču droši ticu, ka dzīvē vadīšu savu biznesu. Jau tagad mums ar kursa biedreni ir kāda ideja.
– Ļoti bieži dzirdam viedokli, ka Latvijā trūkst uzņēmēju, ka laukos jāveidojas jauniem uzņēmumiem, kas rada darbavietas… Kādēļ tad to uzņēmēju ir tik maz?
– Domāju, jau studiju laikā ir pamanāmi tie daži indivīdi, kuri pēc augstskolas beigšanas patiešām kaut ko reāli darīs uzņēmējdarbībā. Jā, cilvēkam var interesēt biznesa vadība, bet viņš varbūt nekad nebūs pietiekami motivēts, lai radītu savu biznesu. Arī manā kursā ir vien pāris cilvēku, apmēram piektā daļa no visiem, kuri, iespējams, nākotnē radīs jaunas darbavietas. Citi būs darba ņēmēji. Tāpat ir skaidrs, ka sava biznesa radīšana ir risks. Cik daudzi no mums gatavi tādu uzņemties? Savs bizness nozīmē darbu 24 stundas diennaktī un, iespējams, bez brīvdienām. Izklausās jau skaisti, bet kļūt par sava biznesa vadītāju nav viegli. Turklāt jaunieši pēc studiju beigšanas vēl vēlas ko piedzīvot un izbaudīt, tādēļ neviens uzreiz neveido savu uzņēmumu.
– Kā jums šķiet, vai Latvijā ir viegli izveidot biznesu? Kādu priekšstatu studiju laikā esat guvusi?
– Manuprāt, laba biznesa pamatā ir lieliska vai drīzāk pat ģeniāla ideja. Nākamais ir konkurence. Jāsaprot, ar ko nāksies nozarē konkurēt, īpaši, ja esi maza uzņēmuma pārstāvis, kuram būs jāstājas līdzās lielajiem uzņēmumiem. Ir jābūt gatavam riskēt, cīnīties, pierādīt un daudz strādāt.
– Kādiem jauniešiem ieteiktu studēt biznesa vadību? Kādām jābūt personības iezīmēm?
– Vispirms jāsāk ar to, vai cilvēkam padodas un interesē ekonomika, matemātika, kā arī pati ideja par biznesa vadīšanu. Ja patīk analizēt, ģenerēt jaunas idejas un piepildīt lielus sapņus, tad biznesa vadība varētu būt piemērotas studijas. Cilvēkam jābūt stipram un gatavam vairāk cīnīties, nekā baudīt. Studējot biznesa vadību, ir daudz jādomā, jābūt labai loģiskai domāšanai. Tāpat uzskatu, ka, izvēloties augstskolu, jāanalizē tas, kas pašam vairāk patīk un padodas, nav jāiet līdzi straumei. Iesaku jau 10. un 11. klasē doties uz izstādi “Skola”. Skatīties, kādas studiju programmas Latvijā un pat citviet Eiropā tiek piedāvātas. Var paskatīties un apdomāt dažādas augstskolas. Ne vienmēr jāskrien uz Rīgu vai Jelgavu, var izvēlēties mācīties Ventspilī, Rēzeknē vai Valmierā. Jā, jauniešiem ir jādomā un jāsaprot, ko viņi dzīvē vēlēsies darīt.
Komentāri