Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči”, Priekuļu novada Liepas pagastā, aizvadīts Ķieģeļa mākslas festivāls “Mijiedarbība”. Pasākumu organizēja Liepas jauniešu centrs “Apelsīns”, nodibinājums “Pievienotā vērtība” un astoņi brīvprātīgie jaunieši no dažādām valstīm, kuri šurp atbraukuši, pateicoties programmai “Erasmus+: Jaunatne darbībā”.
Šogad pirmo reizi festivāls norisinājās divas dienas. Pirmajā dienā piedalījās lūgtie viesi, otrā diena bija atvērta ikvienam interesentam. “Šogad pasākuma organizēšanā piesaistījām ārvalstu jauniešus, brīvprātīgos. Viņu pienesums bija lieliskas idejas un citāds redzējums. Pateicoties viņu iedvesmām, tapa sapņu dārzs, kurā meitene no Spānijas mācīja veidot sapņu ķērājus. Tāpat kopīgi mēģinājām saprast, kas ir vienojošais un kas ir atšķirīgais katrai valstij. Tā nonācām pie iniciatīvas festivāla laikā veidot gan mandalas, gan lielus puzurus,” stāsta centra “Apelsīns” vadītāja B. Roze.
Vakara gaitā jaunieši lasīja dažādu tautu dzeju, atcerējās Veidenbauma rakstīto, izdziedāja dziesmas, kurām par pamatu ņemti viņa dzejas vārdi. Jaunatnes centra vadītāja atzīst, ka Veidenbauma elpa Kalāčos joprojām jūtama. “Domāju, ka Veidenbaumam patīk tas, kas te ik gadu notiek, jo viņa darbus caurstrāvo jauneklība, un mūsu mērķauditorija ir tieši jaunieši. Domāju, Veidenbaums priecājas, ka mēs atdzīvinām šo vietu, jo ikdienā “Kalāčos” ir klusi,” teic jaunatnes centra vadītāja.
Festivāla gaitā jaunieši savus sapņus varēja izauklēt, baudot tēju un klausoties mūziku – parkā muzicēja Adele Grunte, Krists Jānis Lazdiņš un Megija Simsone. Ārā tika iznesti dīvāni, spilveni, kokos iekārti šūpuļtīkli, kuros ikviens varēja gulēt un baudīt lielisku atmosfēru zem zvaigžņotas debess.
Līdztekus vides objektu veidošanai festivāla dalībnieki varēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās. Dzejas radīšanā ar vārsmu palīdzību varēja iepazīt ungāru, franču, itāļu, spāņu, portugāļu valodu. Tas darīts, lai parādītu, ka dzeja var kalpot par lielisku veidu, kā apgūt svešvalodu. Tomēr B. Roze ieminējās, ka dzejas lasījumi šogad bijuši sekundāri, jo lielāks uzsvars likts uz radošām darbnīcām, kurās katrs pats varēja kļūt par dzejnieku.
Bet kas gan tas būtu par “Ķieģeļa festivālu”, ja tajā nefigurētu pats ķieģelis. “Mēs katru gadu mēģinām ķieģeli dažādi apspēlēt. Ķieģelis mākslas festivāla atpazīstamībai nav izvēlēts nejauši. Vairākumam Latvijas iedzīvotāju nav nojausmas par to, kas ir Liepa un kur tāda atrodas. Taču, līdzko piemin Lodes ķieģeļu rūpnīcu, uzreiz rodas priekšstats vismaz par ģeogrāfisko virzienu! Tāpēc mēs vēl arvien apspēlējam ķieģeļa popularitāti, katru gadu ceļot to godā,” saka B. Roze. Šogad sadarbībā ar mākslinieci Ilmu Strazdiņu ķieģelis tapa par vides instalāciju un lielizmēra dambretes kauliņu.
Centra “Apelsīns” vadītāja Baiba Roze pastāstīja, ka festivāls noris jau devīto gadu, taču trešo gadu pēc kārtas tas notika ar E. Veidenbauma memoriālā muzeja “Kalāči” atbalstu. Pa šiem gadiem festivāla izpildījums ir ļoti mainījies, jo sākotnēji pasākums notika jauniešu centra telpās, bet vēlāk festivālu rīkoja Liepas centrā ar dažādām atrakcijām un izdarībām.
“Ar vērienu piesaistījām publiku, taču jutām, kā sāk izplēnēt pasākuma kodols – mākslas nozīme -, tāpēc atteicāmies no pagasta centra. Tā jau trešo gadu darbojamies Veidenbauma muzejā,” stāsta B. Roze, piekrītot, ka tā ir liela muzeja uzdrīkstēšanās teritoriju uzticēt jauniešiem. “Tas, ka memoriālā muzeja darbinieki mūs šeit ielaiž un uzticas, ir daudzu gadu darba rezultāts. Šie jaunieši ir izauguši līdz ar jaunatnes centru un pierādījuši, ka prot uzvesties,” uzsver vadītāja.
Komentāri