Līdz ar saulaino laiku un pavasara spirdzinošo gaisu modušies arī ekstrēmā ielu sporta veida cienītāji. Cēsīs skeitparks un pērn ierīkotais veloparks aprīļa pirmajās dienās līdzinās skudru pūznim – lieli un mazi, notrausuši putekļus no velosipēdiem, skrituļdēļiem un skrejriteņiem, steidz ieripināt jauno sezonu. Viņu vidū arī Niks Ekerts (17 gadi) no Liepas pagasta.
Dažādus trikus ar skrejriteni jeb skūteri Niks Ekerts apgūst sešus gadus. Viņa iecienītākā treniņu vieta ir Cēsu skeitparks. Niks norāda, ka braukšana ar skrejriteni ir viens no labākajiem veidiem, kā gūt kustību prieku un atbrīvoties no liekās enerģijas, negatīvajām emocijām, arī saspringuma, ko raisa skola. Puisis apgalvo, ka skeitparks ir labākā vieta, kur izlādēties, tādēļ brīvajās pēcpusdienās pēc mācībām Cēsu Valsts ģimnāzijā liepēnietis dodas turp un pat vairākas stundas pavada uz skrejriteņa. Niks priecājas, ka pavasaris klāt un trikiem atkal var trenēties ar pilnu jaudu.
Skrejritenim liepēnietis pievērsies, jo tas bijis kaut kas jauns. Turklāt tas apvieno sportu un izklaidi – braukšana pa trasi uzlabo fizisko formu, kā arī veicina aktīvu brīvā laika pavadīšanu kopā ar draugiem. “Skeitbords un braukšana ar velosipēdu bija jau izzināta, savukārt skrejritenis Latvijā popularitāti sāka iegūt nesen. Tā nebūt nav vienmuļa izklaide, kā dažkārt var šķist. Skrejritenis apvieno gan skeitbordu, gan riteni, tādēļ triku apguvē un aktīvajā atpūtā piedāvā daudz plašākas iespējas. Vēl vairāk interesi tas raisa ar to, ka skūteris ir lielisks veids, kā skeitparka vidē iekļauties no agra vecuma,” pastāsta Niks un paskaidro, ka ar to viegli apgūt pamatus, iemācīties izjust rampas, izbraukt dažādas sarežģītības konstrukcijas un sasniegt pieņemamu braukšanas līmeni. Ar skrejriteni iemācīties braukt un pat apgūt trikus varot katrs, ja vien ir gribasspēks un līdzsvara izjūta.
Lai būtu iespēja trenēties nopietniem trikiem, Niks krietni uzlabojis savu skrejriteni, padarot to piemērotu tieši sev. Braucamrīku nācies sakomplektēt no atsevišķām detaļām. Ar to apgūtie triki vairs neesot saskaitāmi. “Ja ir apņēmība un krietni pacenšas, dienā uz mazajām konstrukcijām iespējams apgūt pat divus trīs trikus. Parasti tos nolūkoju internetā no triku meistariem ārzemēs. Reizēm improvizēju un trikus pamainu pēc sava prāta,” saka triku lietpratējs.
Traucoties pa asfaltu vai rampu lokiem ar sīkiem ritenīšiem zem kājām, pastāv risks pēkšņi zaudēt lidojoša putna izjūtas un sāpīgi nolikties garšļaukus. Arī Niks nenoliedz, ka, sasniedzot ievērojamu ātrumu vai cenšoties izmēģināt pārgalvīgus trikus, braukšana patiesi var kļūt diezgan bīstama. Bez skrambām, sasitumiem un zilumiem neiztikt. Taču Niks apgalvo, ka esot piesardzīgs ekstrēmists, tādēļ traumas negūst bieži.
Puisis piedalījies arī sacensībās, bet spriedze, kas tajās valda, prasa lielu koncentrēšanos, neļauj atslābināties. Tas traucē triku veikšanai, tādēļ zūd braukšanas prieks. Šī iemesla dēļ braukšanu ar skrejriteni viņš piekopj vien paša priekam.
Kopš aizrāvies ar skrejriteni, Niks Ekerts apceļojis un izmēģinājis skeitparkus dažādās Latvijas pilsētās. Katrā gūta cita pieredze, apgūtas citādas konstrukcijas, izjusta atšķirīga atmosfēra, iegūti jauni draugi. Viņš pabijis skeitparkos Liepā, Raunā, Siguldā, tāpat arī apmeklēti vairāki skeitparki Rīgā un Valmierā, kā arī izmēģināts telpu skeitparks Madonā. Puisis vērtē, ka arvien labākais skeitparks, kurā braucis, ir Cēsīs. “Pēdējos gados skeitparks Cēsīs ir krietni uzlabots. Tas ir stabils un piedāvā plašākas treniņu iespējas. Elementu un konstrukciju te ir pietiekami daudz, garlaicīgi nav. Valmierā, piemēram, dažu konstrukciju, ko man visvairāk patīk izbraukt, trūkst,” vērtē Niks. Turklāt, pateicoties jaunajam veloparkam, skeitparkā Cēsīs vietas pietiek visiem sportot gribētājiem. “Tagad jaunie dalībnieki, mazākie parka apmeklētāji, var izpausties un savas spējas vispirms attīstīt veloparkā. Tur iegūst stabilitāti, izprot, kā darbojas ekstrēmā sporta veida konstrukcijas, iemācās respektēt citus. To apguvuši un nobrieduši kam nopietnākam, var izmēģināt spēkus arī trikos skeitparkā,” ikdienu apraksta pieredzējušais skrejriteņa braucējs un atminas, ka citkārt skeitparkā satikušies kā lietpratēji, tā iesācēji. Vieni otriem traucējuši un pat izraisījuši nelaimes gadījumus. Mazākie nereti domā, ka skeitparks ir tas pats rotaļlaukums, un pat neapzinās, ka nostājas priekšā lietpratējam, kurš tobrīd koncentrējies kāda trika apguvei. Šādas situācijas var novest pie nopietnām traumām un pārdzīvojumiem. Līdz ar moderno veloparku šādas situācijas tikpat kā izskaustas.
Komentāri