Plašs kontaktu loks, savu ideju realizācija, nenormēts darba laiks, neregulāri ienākumi – tie ir tikai daži pieturas punkti stilista un interjerista profesijā, ko vieslekcijā Nītaures vidusskolā akcentēja bijušie cēsnieki – Dana Dombrovska un Mareks Dombrovskis.
Šīs profesijas bija ierindojušās Nītaures vidusskolēnu aptaujas populārāko trijniekā, tāpēc abi viesi sarunā ar jauniešiem viesa lielāku skaidrību par darba saturu, ļaujot uzzināt arī par profesijas aizkulisēm. Dana pastāstīja, ka stilists pēc izglītības bieži ir lietišķā dizaina speciālists, kas specializējies kādā no virzieniem, kuru vidū var būt vizāžists, garderobes stilists un citi amati. Viņa dalījās pieredzē, kā top stila lapas vai vāki Latvijas populārākajiem žurnāliem. Aiz glancētām bildēm, kurās varēja ielūkoties arī skolēni, slēpjas smags darbs. „Kad saņemu uzdevumu no žurnāla redaktores, vispirms domāju par stāstu un tikai tad meklēju vidi, modeli, fotogrāfu un pārējo komandu. Jārēķinās, ka apģērbu un aksesuāru piemeklēšana līdzinās ēzelīša pienākumiem,” smaida stiliste. „Esmu strādājusi arī pa naktīm, vairāk nekā desmit stundas uz kājām, ļoti dažādos apstākļos – lietū, vējā, jūrmalā vai purvā neatkarīgi no gada laika. Mans uzdevums ir mobilizēt visu komandu, lai būtu cerētais rezultāts.” Gandarījumu sniedz klienti, kas pilnībā uzticas, bet ir arī tādi, ar kuriem nākas diskutēt par to, kāds būs rezultāts.
Mareks akcentēja, ka Latvijā interjerista profesiju pietiekamā kvalitātē grūti iegūt, tāpēc bieži vispirms jāapgūst kāda konkrēta amata prasmes vai arhitekta iemaņas. Tomēr jāsaprot, ka par interjeristu nevar nosaukt cilvēku, kurš prot skaisti piekārt aizkarus vai izvietot mēbeles telpā. „Tas ir dekorators, jo interjeristam ir jādomā par visu – sākot ar kontakta dakšas atrašanās vietu līdz pat apdares materiāliem, mēbelēm, krāsām. Galvenais ir funkcionalitāte, nevis tavs radošais lidojums,” uzsvēra interjera arhitekts. Viņš arī parādīja, kā ar datorprogrammas palīdzību pirms projekta uzsākšanas kopā ar klientu var digitāli izstaigāt telpas, tomēr atgādināja, ka, par spīti tehnoloģijām, profesijā nepieciešamās prasmes ir zīmēšana, rasēšana un kompozīcijas izjūta.
Sarunā bija jūtams, ka abi viesi savu darbu mīl un ir īsti entuziasti. „Man pašai šķiet, ka dzīvoju, nevis strādāju, tāpēc neskaitu darbam veltītās stundas,” atzina Dana, savukārt Mareks neslēpa, ka radošs darbs pārņem visu dzīvi un dažkārt darba laiks nebeidzas arī vairākas dienas, bet īstā iedvesma var nākt arī atvaļinājuma laikā. Savukārt ienākumu līmenis mēdz būt svārstīgs, jo tas atkarīgs no pasūtījumiem un klientiem.
Zane Siksnāne
Komentāri