Studentu un skolēnu apmaiņas programmas Eiropā un pasaulē kļuvušas ļoti populāras. Tieši šādā veidā itālis Samuels Messina ieradies Cēsīs. Viņš kopš rudens mācās Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un, kā pats stāsta, mērķis ir iepazīt latviešu valodu un kultūru.
Puisis atzīst, ka, iesaistoties apmaiņas programmā, viņu interesēja Ziemeļeiropas valstis, kurās nekad nebija bijis. Par Latviju iepriekš daudz neko nezināja, vien nostāstus, ka šeit ir skaistas meitenes. „Zināju, ka nevēlos doties uz kaimiņvalstīm, kurās ir būts. Tāpat nevēlējos doties uz Ameriku, jo turp traucas lielākā daļa jauniešu. Man tas šķita garlaicīgi, lai gan pašam noteikti būtu vieglāk, jo angļu valodu jau zinu un nebūtu viss jāapgūst no nulles, kā tas ir Latvijā,” saka Samuels, lai gan jāatzīst, ka četros mēnešos latviešu valodu jau nedaudz apguvis. Uz vienkāršām frāzēm un teikumiem viņš spēj jau atbildēt latviski. Tomēr Samuels norāda, ka latviešu valoda nav no vieglākajām. „Gramatika ir grūta. Jums ir sešas deklinācijas, lietvārdi lokās. Itāļu valodā maina artikulus lietvārdu priekšā, bet jūs maināt visu vārdu. Tas ir grūti. Latviešu valodā ir arī īsie un garie patskaņi, man ir grūti saprast, kad kurš jāraksta,” smejoties saka Samuels un vaicāts, kā no malas izklausās latviešu valoda, viņš atbild- kā portugāļu un ķīniešu valoda kopā. Stāstot par mācībām, Samules saka, ka viņam patīk mācīties Latvijā, lai gan ir dažādas atšķirības. „Itālijā mēs mācības sākam astoņos rītā un divos dienā beidzam. Bet mums nav tādu starpbrīžu kā Latvijā un stundas mums ilgst nevis 40 minūtes, kā šeit, bet 60. Jā, mācības skolā mums beidzas ap diviem, mēs dodamies mājās un daudz mācāmies paši. Taču skolēnu skaita ziņā klases ir līdzīgas. Mācīties Latvijā nav grūti. Labprāt eju uz krievu, angļu, vācu, spāņu, latviešu valodas stundām, bet matemātikā gan man ir pieci. Matemātika man nepadodas tik labi kā valodas,” saka Samuels un stāsta, ka nejūtas šeit slikti, tomēr draugu un ģimenes reizēm pietrūkst. „Tas atkarīgs no dienām un situācijām. Dažkārt jūtos labi, citreiz par kaut ko sabēdājos. Bet Cēsis man patīk. Neierasti gan, ka šeit ir daudz koku un dārzu. Pilsētiņā, kurā es dzīvoju Itālijā, ir māja līdzās mājai. Bet šeit ir māja un tad atkal plašs tukšums. Man patika Rīga, ļoti jauka pilsēta, bet jāteic, ka man Itālijas galvaspilsēta Roma ne visai patīk. Un tieši cilvēku dēļ. Romieši uzskata, ka viņi ir svarīgākie Itālijas iedzīvotāji un pārējie ir mazāk svarīgi. To var just, aizbraucot uz Romu,” stāsta puisis. Vaicāts, lai pastāsta par iespaidiem, dzīvojot šeit, Samuels saka: „Latvieši rakstura ziņā atšķiras no itāļiem. Vienu dienu jūs es priecīgi, citu atkal sadrūmuši. Itāļi ir daudz atvērtāki, skaļāki un emocionālāki. Skaļi sarunājas, smejas, latvieši ir kautrīgi. Un ir grūti šeit iegūt draugus. Ar džekiem sadraudzēties vispār neiespējami. Viņi tikai pasaka „čau” un „atā”. Varbūt tā ir valodas barjera, es nezinu. Bet cilvēki kopumā ir labi. Man īsti negaršo latviešu ēdieni. Labprāt ēdu kartupeļus, arī makaronus, kuri ir garšīgi. Jāsaka, itāļi pievērš lielu uzmanību ēdienam. Mēs ēdam daudz, ēšana aizņem svarīgu lomu mūsu ikdienā. Latvijā tā nav. Varētu teikt, ka pietrūkst arī ierastās garšas. Latvija esmu vairākkārt ēdis picu, bet tā negaršo pēc mūsu picas. Tas ir jocīgi. Taču visvairāk man negaršo piena zupas un jā… jūsu griči (griķi- aut.). Itālijā tādu nav, es līdz šim tādus nebiju ēdis.” Vaicāts, kā pavada brīvo laiku Itālijā, Samuels stāsta, ka izklaidējas kopā ar draugiem, iet uz kino vai kopīgi gatavo ēst. Pat cep kūkas.
„Viena mana drauga vecākiem pieder bārs, bieži dodamies turp. Protams, alkoholu nelietojam, bet pasēžam, ēdam un runājamies. Atpūšamies līdzīgi kā jaunieši šeit Latvijā,” saka puisis un vaicāts, vai smēķēšana un alkohols ir problēma arī Itālijā, atbild, ka jā. Smēķēt jaunieši sāk 15 – 16 gadu vecumā. Un jauniešu problēmas, atkarības līdzīgas visās Eiropas valstīs, jo jaunieši jau līdzīgi visā pasaulē. Vaicāts, kas būs pirmais, ko Samuels izdarīs, kad atgriezīsies mājās, saka: „Noteikti vispirms kārtīgi paēdīšu!” Taču Samuels norāda, ka pavadītais laiks Latvijā viņam būs devis daudz interesanta, nākotnē viņš vēlētos vēl aizbraukt tālāk uz ziemeļiem – Zviedriju un Norvēģiju. Liene Lote Grizāne
Komentāri