Autoskolas “Ievas skola” pasniedzējs un instruktors Juris Siksnis atzīst, ka satiksmes noteikumus un braukt ar auto var iemācīties katrs garīgi un fiziski vesels cilvēks. Nav nepieciešamas ne matemātikas, ne literatūras vai kādas citas īpašas zināšanas.
“Autoskolā arī iet visādi. Īpaši puikām. Dažkārt gadās, ka atnāk uz autoskolu, bet grūti iemācīties teoriju. Kāpēc tā? Iespējams, ka nav raduši skolā regulāri mācīties. Ar braukšanu gan nav problēmu. Protams, vienmēr kāds apgūst ātrāk, kādam tas prasīs nedaudz vairāk laika un piepūles. Bez auto mūsdienās iztikt praktiski nevar. Jaunu cilvēku darbā nemaz neņem, ja viņam nav autovadīšanas tiesību. Darba devējs sāks šķībi skatīties, vai jaunais cilvēks ir dumjš, slinks, narkomāns vai dzērājs,” domās dalās J.Siksnis un turpina: “Varbūt daļa jauniešu nav raduši ieguldīt darbu. Pirmais noteikums ir apņemties, ka varu. Sevi jānoskaņo. Un svarīgi ir nekavēt nodarbības un klausīties. Redzu, ka citi jau pēc piecpadsmit minūtēm vairs nespēj koncentrēties. Satiksmes noteikumi tomēr ir unikāls priekšmets, kurš būtu jāzina katram. Domāju, ka vienmēr var izkārtot, ka no darba vai ģimenes vakarā var izrauties uz nodarbībām. Grūti? Bet tā ir papildus profesija. Ja to vēlamies apgūt divos vai trijos mēnešos, tad darbs galu galā kaut kāds jāiegulda. Šuvējas, galdnieki mācās trīs gadus un tad vēl nav īsti profesionāļi. Bet par autovadītāju trijos mēnešos pa vakariem varam kļūt,” domās dalās “Ievas skolas” instruktors.
Jautāts, kad ir grūti strādāt ar kursantu, J.Siksnis atbild, ka situācijā, ja atnāk kāds divdesmit vai trīsdesmit gadīgs vīrietis, kurš ar automašīnu iepriekš nav braucis.
“Tas nozīmē, ka viņam īsti nav bijis nekādas intereses par automašīnām. Protams, sievietes teoriju apgūst vieglāk nekā vīrieši. Kāpēc? Sievietes vienmēr bijušas apzinīgākas un uzcītīgākas. Vīriešiem no mazotnes varbūt lielāka pieredze bijusi ar tehniku. Pirmā piesēšanās pie stūres? Varbūt dažkārt nelielas bailes ir jāpārvar. Bet viss atkarīgs no instruktora. Pirmā braukšana norit pilnīgi slēgtā laukumā. Pirmo reizi parādu, izstāstu. Nav tik traki. Bailes it kā paralizē kustības. Taču tās pāriet. Jaunais autovadītājs ātri pierod pie stūres. Tikai vēlāk braucam uz Valmieru. Bet braukt tur nav grūti. Pilsēta ir horizontāla, ielas savilktas taisni. Cēsīs viss ir juku jukām. Šobrīd vismaz ceļazīmes pilsētā ir saliktas. Pirms diviem gadiem cilvēks iebrauca Cēsīs un maldījās. Protams, savs stāsts ir arī par neizplānotajām ceļa zīmēm un luksoforiem. Cēsis ir ļoti samudžinātas,” domās dalās J.Siksnis.
Instruktors nenoliedz, ka dažkārt jaunos autovadītājus pēc autovadītāja apliecības iegūšanas pārņem ātruma sindroms.
“Ātrāk vai vēlāk ir ziepītes, kas liek savākties. Tad noraustās un kādu laiku atkal brauc godīgi. Bet prasības, kārtojot autovadītāja tiesības, ir augstas. Domāju, ka jaunais autovadītājs ir gatavs un droši var sēsties pie automašīnas stūres. Ziema? Ziemā kārtot autovadītāja tiesības ir zināma prioritāte. Tas norūda, autovadītājs jutīsies pat drošāk un pārliecinošāk, braucot jebkuros laika apstākļos. Visiem derētu aizbraukt uz kādu poligonu, paslidināt mašīnu, izmēģināt bremzēšanas ceļu,” iesaka instruktors.
Latvija ES pārliecinoši ir pirmajā vietā negadījumu ziņā. Šogad varbūt pirmo reizi nebūsim pirmie. “Kā dzīvojam, tā braucam. Ikdienā skrienam, uz ceļa skrienam. Bet galvenais, ka pārsniedzam atļauto braukšanas ātrumu. Ir tikai viens ceļš – saprātīga ātruma izvēle, braukšana atbilstoši ceļa apstākļiem, bet to iemācīt izdodas ne visiem,” atzīst “Ievas skolas” pa-sniedzējs un instruktors J.Siksnis.
Komentāri