Rakstīt par šādu tēmu bija aicinājis mobilo sakaru operatora “Tele 2” zīmols “Zelta Zivtiņa”, solot balvas -viedtālruņus ieteiktajiem pedagogiem. Lielākā no balvām, pasniegta Rīgā, aizceļoja uz Jaunpiebalgu pie skolotājas Rasas Ontužānes, kur viņa ģimenes lokā gaida mazulīša nākšanu pasaulē. Iniciatīvai rakstīt par iemīļotākā skolotāja darba stilu šogad atsaucās daudzi. Tie bija 155 stāsti par skolotājiem. Visus iedvesmojošākos skolotājus raksturo labas attiecības ar skolēniem, draudzīgums un atklātība, arī degsme darbā.
Rasu Ontužāni bija ieteikuši Rīgas 64. vidusskolas 3. klases skolēni un viņu vecāki, pateicoties par mīlestību pret bērniem, degsmi, iztēli. Rasa ir jaunās paaudzes skolotāja.
“Kad Jaunpiebalgā pabeidzu 9. klasi, devos uz Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, lai kļūtu par ādas izstrādājumu dizaineri. Pēc tam iestājos pedagoģijas fakultātē, turp devos, Rīgā satiktās latviešu valodas skolotājas iedvesmota,” saka Rasa, kura strādājusi, studijas turpinot. Jautāta, kā tikusi pie darba Rīgas 64. vidusskolā, Rasa atbild: “Kā visi! Lasīju sludinājumus. Trīs gadi pagāja ar klasīti, kurai biju skolotāja no 1. klases. Tagad esmu dekrēta atvaļinājumā, un 4. klasē bērniem jau ir cita skolotāja,” situāciju raksturo jaunā pedagoģe un piebilst, ka viņas dzimtā skolotāju nav, bet viņa jutusi šādu aicinājumu. “Kurš katrs par skolotāju nevar kļūt. Lai būtu labs pedagogs, darbā jādara vairāk, nekā prasa. Te nevar strādāt no pulksten deviņiem līdz pieciem, un viss”.
Rasa Rīgas 64. vidusskolā aicināta iet vadīt stundas arī vecākajās klasēs. Sākumā jaunā skolotāja, kurai nu ir 25 gadi, bijusi tikai mazliet vecāka par dažu skolēnu.
“Manas klases vecāku kolektīvs bija kolosāls, arī pieaugušie labi sapratāmies, viens otru atbalstījām. Vecāki redzēja, ka klasē daru vairāk, nekā pedagoga ikdienas pienākumos. Vecāki juta manu ieinteresētību būt kopā ar bērniem un arī viņu ģimenēm, arī kopīgos pasākumos brīvdienās, svētku dienās. To pieaugušie darījām bērnu vārdā, tas bija tā vērts,” saka Rasa un pastāsta, ka viņai audzināšanā bija uzticēta klase ar 29 skolēniem. “Ļoti liels kolektīvs, bet mazāku klašu tajā Rīgas skolā nemaz nebija. Man bija jāatrod laiks latviešu valodas, matemātikas burtnīcu labošanai. Rīgas skolā strādājot, mans darba apjoms bija divas reizes lielāks nekā skolotājam laukos,” arī sūrumu neslēpj Rasa.
Par to, ka vecāki sadomājuši šādi pateikties, skolotājai bijis pārsteigums. Izrādās, vecāki pārdzīvojuši, vai Rasai patiks, ka pieteikta “ZZ” aptaujā un atbalstītājiem tajā jābalso. “Protams, biju priecīga, ka mans veikums novērtēts. Ja klase ir tik liela, tad neviena diena nepaiet bez problēmsituācijām. Tas tāpēc, ka cilvēki ir dažādi, arī mazie tādi ir. Aktīvā balsošana par mani liek domāt, ka rīdzinieku ģimenēm un savai klasei patiku ne tikai kā pedagogs, arī kā cilvēks. Esmu tāds cilvēks, kurš gatavs risināt dažādas situācijas, un skolā jau tādu ir daudz,” pieredzē dalās pirmsdzemdību atvaļinājumā esošā skolotāja.
Izrādās, ka, veiksmīgi salikts, darba laiks Rīgā Rasai Ontužānei ietilpis četrās darbadienās. “Visu var savienot,” uzsver jaunā pedagoģe, stāstot, ka piekto darba dienu ik nedēļu aizvadījusi Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā. “Te ir manas mājas. Jaunpiebalgā esmu ar sirdi, arī te gribu bērnus mācīt mākslā,” par savu visai jau ilgo pedagoģisko darbību Jaunpiebalgā saka Rasa. No Jaunpiebalgas viņa arī devās uz Rīgu, lai aptaujas rīkotājus satiktu un dāvanā saņemtu tālruni. “Gan jau noderēs,” par mantu, kas ikdienā bieži lietojama, saka Rasa Ontužāne.
Komentāri