Vidzemes Augstskolas (ViA) un Amatas novada kopīgi veidotās integrētās apvidus prakses laikā studenti sevi pilnveidoja, apgūstot jaunas prasmes. Desmit dienās 30 studentiem no Vidzemes Augstskolas bija iespēja izmēģināt praktiskas iemaņas tūrisma un atpūtas organizēšanas jomā Skujenes apkārtnē. Jaunieši piedalījās Krāmu un senlietu muzeja iekārtošanā, Muzeju naktī notikušā eksperimentālās mūzikas un mākslas festivāla organizēšanā, apkārtnes velo maršrutu veidošanā un citās aktivitātēs. Kā informē ViA pasniedzēja Iveta Druva-Druvaskalne, tad šī ir jau sestā ikgadējā desmit dienu prakse studentiem, kuras mērķis ir praktiski darboties kādā lauku teritorijā tūrisma un atpūtas organizēšanā, kur studenti piedalās pasākuma izstrādē, veido velomaršrutus, sakopj kādu tūrisma vietu un dara citus ar nozari saistītus darbus. Par studentu dzīvesvietu uz desmit dienām kļuva bijusī Sērmūkšu pamatskola. Jauniešiem bija ne tikai katru dienu jāveic dažādi ar tūrismu saistīti uzdevumi, bet bija arī jāorganizē pašiem sava ikdiena. Tā, piemēram, katru dienu bija izvēlēti kādi saimnieki, kuru pārziņā bija pagatavot gan pusdienas, gan vakariņas visiem 30 studentiem un pasniedzējiem.
Paši studenti šīs desmit dienas raksturo kā interesantas un piesātinātas. “Ekspozīcijas iekārtošana muzejā un ekskursiju vadīšana bija ļoti laba un noderīga pieredze. Gatavoties velomaršrutu izveidei un muzeja atklāšanai sākām jau pirms prakses, bet šajās desmit dienās veicām konkrētus darbus. Bija arī ļoti liels stress, vai viss izdosies, kā plānots. Bet ar rezultātiem esam apmierināti. Pēc Muzeju nakts bija ļoti patīkami dzirdēt pozitīvas atsauksmes. Katrā ziņā ir iegūta liela pieredze – divas dienas kārtojām muzeja ekspozīciju, redzēju daudz priekšmetu, par kuru eksistenci pat nenojautu. Arī tā pati ēst gatavošana 30 cilvēkiem ir laba pieredze un izaicinājums,” pastāstīja ViA 2. kursa studente Saiva Fiļimoņenkova. Līdzīgās pārdomās ir arī studente Beāte Klote, kura atzīst, lai arī dažu brīdi klājies grūti, kopumā prakse esot bijusi vērtīga: “Manas ugunskristības bija ekskursijas vadīšana, ko darīju pirmo reizi. Vedu cilvēkus Krāmu un seno lietu muzejā, stāstīju, kas tur redzams. Tā bija mana pirmā lielā pieredze. Šīs desmit dienas paskrējušas nemanot. No vienas puses, gribas mājās gulēt savā gultiņā, nevis uz matrača, bet – no otras – tā pieredze, ko mēs šeit ieguvām, bija tiešām laba! Turklāt šeit ir tik daudz skaistu vietu! Mums bija iespēja ēst pusdienas brīvā dabā, skatoties pasakainā ainavā. Tāpat vakaros, kad riet saule, šeit ir ļoti, ļoti skaisti. Braucām ar riteņiem 40 kilometru. Šo desmit dienu laikā bijām izmesti no savas komforta zonas, bet praksē pavadīto laiku raksturoju kā lielu piedzīvojumu.”
Komentāri