Cēsnieks Jānis Podziņš mācās Valmieras mākslas vidusskolā par apģērba dizaineru. Viņa aizraušanās ir arī fotografēšana, turklāt sevi viņš sauc par mākslas fotogrāfu. „Katrā fotogrāfijā ir jābūt dvēselītei. Citādi nav jēgas bildēt,” saka Jānis.
Jau pamatskolā puisis aizrāvies ar zīmēšanu, tādēļ pēc 9. klases beigšanas nebija daudz jādomā par nākotnes profesiju un skolu.
„Man Valmierā bija iespēja izvēlēties mācīties interjeru, reklāmu vai apģērba dizainu. Izvēlējos apģērbu, jo tas man likās saistošāk. Radot apģērbu, ir dota vaļa fantāzijai, sākot no auduma izvēles, krāsām,” saka Jānis un atklāj, ka prakses laikā jau uzšuvis kreklu, svārkus un vēl pāris apģērba gabalus.
„Tomēr jāatzīst, ka šūšana nav mana lielākā aizraušanās. Vairāk patīk radoši strādāt – zīmēt skices un modelēt tērpus. Taču saprotu, ka īsts apģērba dizainers nevar būt bez iemaņām šūšanā. Tad nu es cenšos ko pašūdināt, kad ir ļoti nepieciešams,” saka puisis un stāsta, ka nākotnes mērķis ir Latvijas Mākslas akadēmija.
Vaicāts, kā, viņaprāt, ģērbjas mūsdienu jaunatne, Jānis saka ,ka tam īpaši lielu uzmanību nepievērš. Arī pats apģērba ziņā pagaidām neatļaujas izlekt ar kaut ko ekstravagantu vai košu uz pārējo fona.
„To, kas ir modē, arī galvenokārt velk mugurā. Nekad nosodoši nevērtēju cilvēku ģērbšanās izvēli. Neskatos, kas kuram mugurā. To, kā es gribētu, lai ģērbjas, ielieku skolā skicēs. Tajās parādās trakais stils jeb dendijstils, kas ir pilnīgi pretējs klasiskajam. Tā ir brīva rīcības izpausme apģērbā. Es tērpos ielieku sava veida attieksmi. Cenšos panākt, lai mani tērpi uzrunātu valkātāju. Taču, runājot par pelēko masu uz ielām, jāsaka – arī pats ierasti ģērbjos melnās vai pelēkās drēbēs. Uz ielas nevēlos būt pamanīts. Kā parasti saku – par mani vairāk runā mani darbi, nevis es pats,” domās dalās 19 gadus vecais jaunietis.
Ar fotografēšanu Jānis nodarbojas divus gadus. Viņa bildes jau tikušas uz snovborda žurnāla „Triecienspēks” vāka, kā arī publicētas citviet. Bet lielākais Jāņa lepnums šajā jomā ir nesen atklātā melnbalto foto izstāde Valmierā, galerijā „Ledus pagrabs”, kur izstādīti 20 jaunā fotogrāfa darbi.
„Daudz bildēju snovbordu. Citiem tas varbūt asociējas galvenokārt ar kalnu, man tā ir vieta, noskaņa un pati bildes dvēsele. Valmierā man ir izstāde, kuras nosaukums ir “Dvēseles spēks”. Cenšos, lai parādās emocijas. Lai ir bildes dvēsele. Man bilde nav tikai nejauši nospiesta fotoaparāta poga. Tās ir ilgas pārdomas, ko un kā fotografēt. Šajā ziņā esmu negatīvi noskaņots pret pasākumu bildēm. Varbūt tas ir nepareizi, bet vismaz pagaidām es atsakos ar dažādu publisku pasākumu fotografēšanu pelnīt sev naudu. Bildēju tikai savam priekam un cenšos to nepazaudēt, taisot masveida bildes. Esmu mākslas fotogrāfs. Taču runājot par jaunajiem fotogrāfiem, jāsaka – vispirms jāizprot sevi, tikai tad var sākt taisīt labas bildes. Šobrīd gan izskatās, ka fotogrāfu saradies daudz kā sēnes pēc lietus. Bet, domāju, ne katrs var taisīt labas bildes,” saka jaunais fotogrāfs, atzīstot, ka viņam dzīvē viss vēl priekšā gan foto jomā, gan apģērbu modelēšanā. Turklāt, kā Jānis smejot saka, viņa labākā bilde un stilīgākais apģērba gabals vēl tikai taps. – Kam jānotiek, lai patiešām justos izsists no līdzsvara? – Visbiežāk tā jūtos, ja neizdodas iecerētais, par ko ilgi emu domājis vai kam esmu cītīgi gatavojies. – Mīļākā mūzikas grupa? – Šobrīd aktuāls ir latviešu hiphopa mūziķis Nātre. – Par ko gribētu uzrakstīt grāmatu? – Par cilvēkiem un to domām. – Tavs dzīves moto… – Vienmēr viss notiek uz labu. Pie tā arī dzīvē pieturos. – Pēdējā grāmata, kuru izlasīji? – Tā noteikti bija par fotografēšanu. – Par ko bērnībā sapņoji kļūt? – Par prezidentu. Nopietni!
Komentāri