Pārgaujas novada iedzīvotāja Marta Martinsone (23 gadi) ir laikraksta “Druva” maketētāja, taču brīvajā laikā viņa aizraujas ar fotografēšanu. Viņa absolvējusi LKA Latvijas Kultūras koledžu kā kultūras menedžere ar specializāciju fotogrāfijā. Marta stāsta, ka fotografēt viņai paticis vienmēr, taču tikai mācību laikā koledžā, sapratusi, ka fotografēšana ir kas vairāk par vienkāršu pogas nospiešanu.
“Sāku apgūt dažādu žanru fotogrāfiju, fotogrāfijas vēsturi, fotogrāfiju studijā, datorgrafiku, psiholoģiju… Bija daudz mājasdarbu, kursa un kvalifikācijas darbs. Radās izpratne, kā veidot izstādi. Nu jau fotografēju gandrīz četrus gadus un apjaušu, ka tieši portretu fotografēšana ir man tuvākā. Portreta fotosesija ilgst apmēram divas stundas, pirmā pusstunda ir cilvēka iepazīšana sarunā. Nenoliedzami, ne visiem cilvēkiem ir viegli atbrīvoties fotokameras un fotogrāfa, sveša cilvēka priekšā, tādēļ saruna noder,” stāsta Marta. Fotogrāfe bilst, ka vairāk izbauda darbošanos dabā, ne studijā.
“Man šķiet, ka daba pati piedāvā sižetu, sajūtas un stāstu. Tāpat ir ļoti svarīgi sajust cilvēku, apjaust, kā viņš labāk izskatās. Tāpat domāju, ka katrs spēj tehniski iemācīties nofotografēt, bet, manuprāt, svarīgāks ir kas cits. Varbūt tieši tādēļ pieķeros portretiem, jo jūtu, ka man izdodas atklāt cilvēka personību,” domās dalās Marta.
Viņa arī piekrīt viedoklim, ka skaistums un skaista fotogrāfija ir netverami jēdzieni. Vienam bilde var šķist skaista, citam tā nepatiks.
“Tāpat ļoti bieži cilvēki saka, ka sev nepatīk fotogrāfijās. Tad nu fotogrāfam ir jāspēj radīt šī skaistā bilde. Tādēļ jau cilvēki nāk uz fotosesijām, lai iemūžinātu kādu skaistu dzīves notikumu vai īpašas sajūtas,” domās dalās Marta.
“Daudz kas ir mainījies, bet fotogrāfija ir liecība. Ir jauki ik pa laikam apskatīt fotogrāfijas. Redzēt tajās radiniekus, draugus. Patīkami, ja mājās izvietoti fotorāmīši. Tas ir mīļi,” prāto fotogrāfe. Viņa bilst, ka šis laiks gan ienācis ar cita veida fotogrāfiju un pat ar lielāku to publiskošanu.
Marta bilst, ka šis ir pašbilžu jeb selfiju laiks, lai gan neslēpj, ka nereti ir jāpadomā, kā cilvēki ir spējīgi dienā uztaisīt vairākus selfijus un visus publiskot sociālajos medijos.
“Ievietot fotoattēlus albumos, kurus redz tikai konkrēti cilvēki, ir pavisam kas cits nekā fotogrāfiju publiskošana sociālajos medijos. Pieļauju, ka kādam tas ir pašvērtējuma celšanas jautājums. Redz, cik es skaista! Kāda man jauna blūzīte vai frizūra… Arvien vairāk cilvēku fotogrāfijas uzņem ar mobilajiem tālruņiem, ir ienākuši selfie stick, kas man šķiet pavisam kaut kas amizants, bet tādā laikmetā dzīvojam,” smaidot saka Marta un bilst, ka ir fotogrāfi, kuri izstādēs izrādījuši fotogrāfijas, kas tapušas ar mobilo tālruni, jo mākslas izstādēs galvenais esot autora vēstījums.
Vērtējot fotogrāfu nākotni, Marta bilst, ka līdz ar mūsdienu mobilo tālruņu iespējām cilvēki arvien vairāk bildēs paši. Taču viņa atzīst, ka nekur nepazudīs arī profesionāli fotogrāfi, kuriem arvien uzticēs iemūžināt dzīves skaistākos mirkļus.
“Mēs katrs gatavojam ēdienu mājās, bet tie ir īpaši svētki un baudījums, ja aizejam uz restorānu. Tas pats ir ar fotografēšanu. Mēs varam paši bildēt, bet ir reizes, kad profesionāls fotogrāfs ir nepieciešams. Lai gan skaidrs, ka mūsdienās būt par fotogrāfu ir daudz lielāks izaicinājums nekā agrāk. Daudzi iegādājas labas kameras, labi fotografē, bet patiesība, šķiet, ir tajā, vai spēj bildēt ne tikai sev, bet arī otram. Turklāt tā, lai otram patiktu. Tā ir laba fotogrāfa misija,” saka Marta Martinsone.
Komentāri