Jānis Vīksna. Jauns. Talantīgs. Fotogrāfs. Vidusskolas 11. klasē jau sarīkojis personālizstādi. Par to Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza teic, ka tā esot viena no skaistākajām, kas šeit bijusi.
Ideja plašākai publikai parādīt skolas gados paveikto radusies kādā citā fotoizstādes atklāšanā, kad kultūras centra māksliniece Inga Miezīte piedāvājusi šo iespēju Jānim. Vēl kādu pusmēnesi izstādi iespējams apskatīt.
Jānis tagad mācās Cēsu pilsētas ģimnāzijā, taču jaukas atmiņas viņam saglabājušās no 2. pamatskolas. Jaunais talants atzīst, ka interese par fotografēšanu radusies tieši pamatskolā, kad direktors Ojārs Bicāns lūdzis filmēt ar videokameru skolas pasākumus: „Sāku darboties ar tehniku, apguvu dažādas datorprogrammas. Tad sapratu, ka fotografēt man patīk vairāk nekā filmēt.”
Jānis nopietni ar fotografēšanu aizraujas apmēram gadu, tomēr interese bijusi jau pirms tam. Saplīsis iepriekšējais, neprofesionālais digitālais fotoaparāts: „Aiznesām to pie meistara, lai uzzinātu, vai varēs salabot. Prasījām, kādēļ tas saplīsa, un viņš atbildēja, ka no pārāk biežas lietošanas…” Pēc šī atgadījuma ģimenē pieņemts lēmums iegādāties profesionālu digitālo fotoaparatūru. Ar to fotografēts daudz – sakrāts ap 60 disku ar fotogrāfijām.
Izvēli par labu digitālajam fotoaparātam Jānis skaidro: „Ar filmiņām strādāt ir dārgāk, to visi nevar atļauties. Jāzina, kā labāk rīkoties, jābūt uzmanīgākam un jātaupa kadri. Ar digitālo aparātu var bildēt daudz, tūlīt apskatīties, kas izdevies.”
Fotografēšanas mākslu Jānis apguvis pašmācības ceļā. ”Liela nozīme citu fotogrāfu piemēram, Māra Buholca dotajiem padomiem, arī iegūtajām zināšanām fotoamatieru vortālā internetā. No sākuma likās -būs vienkārši pabildēt. Tagad tas kļuvis par darbu – iemūžināt atmiņas, pasākumus,” skaidro Jānis. Turklāt fotografējot ir iespēja tuvāk iepazīt cilvēkus. Par piemēru Jānis pastāstīja, ka skolā viesojies aktieris Andris Bērziņš un viņš šo tikšanos pēc skolotājas lūguma fotografējis. Tā bijusi viena no reizēm, kad radusies iespēja „tikt klāt” personībai, kuru ikdienā nevarētu satikt.
Jānis skaidro, ka fotografējot vēlas atklāt skatījumu uz pasauli: „Gribu parādīt, ko esmu izjutis, redzējis. Vēlos iepazīstināt ar to citus,” izstādē redzamās fotogleznas komentēja autors. Priekšroka dota dabas un dzīvnieku, nevis cilvēku fotografēšanai.
„Manuprāt, bilde netop, ja iepriekš izdomā – būs skaisti. Skaties un secini, ka nav tā, kā iecerēts. Labas bildes rodas nejauši, ķerot momentu,” skaidro Jānis. Arī portretējot cilvēkus, labākās fotogrāfijas izdodoties, ja nepozē.
Nākotnes plāni Jānim vēl nav skaidri, tomēr viens no scenārijiem saistīts ar fotografēšanu. Daudz kas vēl jāapgūst. Jānis pieļauj, ka fotografēšana varētu kļūt arī par viņa profesiju. Skolā vislabāk padodoties matemātika. Zinātniskais darbs rakstīts par slīpni un perpendikulu ģeometrijas kursā.
Jānim ir arī cita aizraušanās – inline jeb agresīvā skrituļslidošana. Būtiska izrādījusies iesaistīšanās Cēsu jauniešu domē. Kopā ar aktīvistiem plānota Cēsu skeitparka attīstība. Jaunieši arī nolēmuši piedalīties fotogrāfiju konkursā „Dzīvot šodienai, neaizmirstot par rītdienu” ar pašu attīstītām fotogrāfijām. Jānis atzīst, ka darbošanās jauniešu domē devusi iespēju piedalīties pasākumos, arī fotografēt, gūt pieredzi un mācīties.
Jānis fotografē gandrīz katru dienu: „Tas ir atkarīgs no garastāvokļa – uznāk tāds kā dullums un nevaru sagaidīt, kad beigsies stundas un varēšu fotografēt.”
Komentāri