Jau šovakar jaunatvērtajā „Fonoklubā” pirmais koncerts, kurā spēlēs – “Preternatural”, “Synodic” un “Consumed”.
Kluba īpašnieks Lauris Sildniks, jautāts, kas sagaidāms no jaunā „Fonokluba”, saka: „Pirmām kārtām, koncerti būs regulārāk. Tagad katru nedēļas nogali klubā būs dažādi pasākumi un koncerti. Mūzika būs daudzveidīga un centīsimies pavilkt arī dažādus mūzikas stiliņus. Galvenā ideja ir tā, ka pie mums būs dzīvā mūzika. Uz mūsu mazās skatuvītes uzstāsies dažādas grupas un spēlēs dzīvomūziku. Mēs paplašinām savu māksliniecisko noformējumu, bet ideja „Fonokubam” paliek līdzšinējā. Taču, ja iepriekšējās kluba telpās taisījām tikai koncertus, tad tagad klāt nāks arī dīdžeju vakari. Domāju, ka mūsu klubā uzstāsies Latvijā spēcīgākie dīdžeji.”
Vēl kāds jaunums – klubā būs arī bārs. Tas gan nozīmē to, ka „Fonoklubā” tiks ielaisti jaunieši vairs tikai no 18 gadu vecuma, ne jaunāki, kā tas bija līdz šim.
„Pārējiem vēl nedaudz būs jāpaaug. Un patiesībā mazie ir tie, kuri ierasti taisa vislielāko šmuci, jo vēl īsti neapzinās, kas ir kas. Taču pieļauju iespēju, ka tiks uztaisīts arī kāds vakars, uz kuru varēs nākt jaunāki par 18 gadiem, taču viņiem būs liegta ieeja bārā. No bāra būs arī aizliegts iznest alkoholiskos dzērienus. Tā ka šo jautājumu kontrolēsim pastiprināti,” skaidro L. Sildniks un atzīst, ka bārs klubā ir vajadzīgs.
„Bārs ir neatņemama kluba sastāvdaļa. Tā tas ir jebkur pasaulē. Tas ļauj paplašināt arī vakara programmu. Arī mūziķi, kas pie mums brauca jau uz veco klubu, nereti jautāja, kur ir bārs. Gribas kādreiz iedzert kokteilīti vai ūdens glāzi pēc tam, kad trīs stundas esi nostāvējis kājās, klausoties mūziķu uzstāšanos. Uz bāra rēķina mēģināsim likt arī mazāku ieejas maksu pasākumiem,” iecerēs dalās kluba īpašnieks.
Lauris smaidot stāsta, ka nesen kāds viņam teicis, kas viņš izvēlējies ļoti grūtu biznesu.
„Visi jau nevar darīt vienu. Turklāt jau līdz šim esmu ar vienu kāju bijis gan mūzikā, spēlējot grupā, gan pasākumu organizēšanā, darbojoties pie vasaras pasākuma Fonofest. Turklāt esam lieliska komanda, kura strādā gan pie festivāla organizēšanas, gan palīdz kluba dzīves veidošanā. Tā ka nav jau tā, ka šobrīd iekāpju svešā lauciņā,” saka Lauris un nenoliedz, ka birokrātija gan ir tik liela, par kādu viņš nebija domājis.
„Kad sāku darboties pie kluba atvēršanas, pat iedomāties nevarēju, ka prasības, dažādas saskaņošanas un papīru kalni būs tik milzīgi. Bet laikam tā tam ir jābūt, un ar to galā būsim tikuši,” ar nopūtu saka Lauris.
Vaicāts, ar ko skaidrojams tas, ka „Fonokluba” vārds jau diezgan plaši izskanējis gan Latvijā, gan pat ārpus valsts robežām, viņš saka; „Lielā mērā arī festivāla dēļ kluba vārds jau daudzviet ir izskanējis. Paši, uzstājoties ar savu grupu „Enhet”, esam ieguvuši daudz draugu un paziņas, kuri labprāt brauc uzspēlēt arī pie mums. Turklāt mūsu kluba ideja ir pavisam citādāka. Mēs spēlējam dzīvo mūziku. Turklāt, ja tā nav tradicionāla popgrupa, kas spēlē visos televīzijas šovos, tad uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt klubus Latvijā, kur šādas grupas var uzstāties. Viena no šādām vietām ir „Fonoklubs”,” saka Lauris un atzīst, ka ļoti daudz arī ārzemju grupu piesakās spēlēt klubā.
Lauris stāsta, ka pats nav iecienījis atpūtu pilsētas klubos. Viņam vienkārši nepatīk tā pavadīt savu brīvo laiku.
„Es gandrīz neapmeklēju pilsētas klubus. Kādreiz ar draugiem pasēžam bārā „Draugi”. Tur
vismaz var labi paēst,” smejot saka Lauris.
Vēl sarunas noslēgumā, daloties par nākotnes iecerēm, Lauris saka: „Gribas jauno „Fonoklubu” iekustināt. Līdzīgi, kā ir ar automašīnu. Ja to iedarbina, gribas, lai tā iet. Turklāt es vēlētos uz klubu atvest Eiropas līmeņa grupas. Skatuvīte gan mums ir maza. Bet arī lielām grupām kādreiz patīk spēlēt mazus koncertus, kas ir daudz personiskāki un emocionālāki. Tas, protams, prasa baigos līdzekļus, lai mēs spētu atmaksāt šādas grupas uzstāšanos. Taču, jā, gribas pacelt kvalitāti, un tas nav finansiāli viegli. Tādēļ jau lielākoties klubos spēlē vieni un tie paši dīdžeji. Taču mēs mēģināsim būt dažādi un interesanti.”
Komentāri