Četras no skolēnu brīvlaika dienām 20 jauniešiem Cēsīs paskrēja vēja spārniem – satikti jauni cilvēki, iegūta pieredze un zināšanas. Cēsu pilsētas domes izglītības nodaļa turpināja iesākto tradīciju – skolēnu brīvlaikā dot jauniešiem iespēju gūt dzīves pieredzi. Projekta autore – izglītības nodaļas speciāliste Dzintra Kozaka, projekta finansēšanā iesaistījusies Cēsu dome un rajona padome. Šoreiz no pilsētas un rajona skolām bija aicināti 8. un 9. klašu pārstāvji. Pieteicās arī pa kādam no 7. klasēm. Satikšanās tēma ”…es PAR tevi…” – kā rodas vardarbība, kā tā izpaužas, sevišķi vienaudžu vidū, kā palīdzēt jaunietim, ja viņš cieš no vardarbības.
Projekta noslēguma dienā sarunā ar ”Druvu” jaunieši apliecināja, ka ikviens no viņiem ir sastapies ar vardarbību – emocionālo, fizisko, psiholoģisko. Tas visbiežāk novērots vienaudžu vidū – skolā, pagalmā, vardarbība izjusta arī no pieaugušajiem, arī pavisam tuviem cilvēkiem. ”Man svarīgi bija to uzzināt. Es zinu, ka par to runāšu ar saviem klasesbiedriem. Iespējams, skolotāja aicinās par to pastāstīt arī citiem skolas biedriem,” sacīja Laura Laurinoviča. Arī citi viņai piebalsoja, rādot materiālu mapes, kur nodrošināts sarunu teorētiskais pamatojums par to, kas ir varmāka, cik daudzveidīgi var izpausties vardarbība.
”Būtiskākais, ka mēs katrs nākotnē varēsim izmantot tās zināšanas, ko ieguvām. Es tagad apdomāšu savu izturēšanos, lai kādam nesāp, jo varu nodarīt pāri arī negribot. Mēs, paldies tev, piedod – tie un citi vārdi, kuru nozīmi iegaumēšu. Latvijā ir šausmīgi daudz vardarbības – par to nebiju iedomājies, ” tie ir citāti no jauniešu rakstītajām atziņām projekta noslēgumā. Kopīgajās pusdienās, kas reizē bija atvadas no projekta dalībniekiem, meitenes neslēpa skumjas, kas pavada šķiršanos. Sarunas ar vienaudžiem bijušas tik atklātas un personīgas, ka sarunu biedri kļuvuši kā labākie draugi, bet tagad katram ceļš uz savu pagastu, skolu, māju.
Visoptimistiskākā šķiršanās brīdī bija projekta vadītāja Dz. Kozaka, saprotot, ka jaunieši ieguvuši tādu pieredzi un zināšanas, ko nevar atņemt. Viņi ieguvuši daudz lielāku prasmi – ieklausīties otrā, novērtēt jūtas, mācījušies runāt par savām domām un izjūtām. ”Dažas sarunas bija ļoti emocionālas, līdz asarām skaudras, īpaši pēc dokumentālās filmas noskatīšanās par vardarbības upuriem,” pastāstīja Dz. Kozaka.
Tikai divi desmiti skolēnu, tikai pa vienam no skolas. Tas nav daudz, ko varēja uzaicināt izglītības projektā. Taču tas ir kaut kas noticis visiem tiem, kas palaimējies būt šajās sarunās par reizēm rūgtāko, kas var piemeklēt jaunu cilvēku. ”Kā jūsu bērns pavada brīvo laiku, kad ir viens?” – tas ir viens no jautājumiem, uz kuru anketās atbildēja projekta dalībnieku vecāki. Viņi iepriekš sīki tika iepazīstināti ar brīvlaikā paredzēto nometni, ar tās uzdevumiem, ar noteikumiem, kādi jāievēro dalībniekiem. Vecāki, atbildot uz jautājumu par bērna brīvajiem brīžiem, teic, ka visbiežāk skatās televīziju, čato internetā, retāk, ka lasa.
Nometnes nodarbības bija aicināti vadīt arī vienaudži – vidusskolnieces no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, kurām ir šāda pieredze. Viņas iesaistījušās projektu darbā, arī programmā ”Jaunietis jaunietim”, apgūstot līdzaudžu izglītošanu. Atvadoties no Cēsu rajona skolēniem, Valmieras ģimnāziste Lilija Šurīgina vairākkārt uzsvēra – sarakstīsimies, vēl tiksimies – svarīgākais, ko gribēja dzirdēt jaunieši.
Komentāri