12. klases skolniece
Vai jūs zināt, kas ir koča, pļēds, ķiļķens, perškas vai bukstiņputra? Kā gatavo bīzpīna peiradzeņus, priš reņģs sutinat iekš pakreimiņ vai asinsdasu?
Februārī Cēsu Valsts ģimnāzija rīkoja Dzimtās valodas dienu, lai, kā teica pasākuma organizatore latviešu valodas skolotāja un metodiķe Ieva Radzobe, varētu „parādīt, cik latviešu valoda spēcīga un jauka” (J. Alunāns), arī daudzveidīga. Pasākumu ievadīja direktores vietnieces audzināšanas darbā Ineses Lāces režisētais uzvedums par Eduardu Veidenbaumu „Pie spieķa skāries…”.
Dzimtās valodas diena bija veltīta latviešu valodas dialektiem un izloksnēm. Deviņu Valsts ģimnāziju audzēkņu komandas (no Madonas, Viļakas, Rēzeknes, Daugavpils, Dobeles, Talsiem, Valmieras, Alūksnes) raksturoja novada dialektu un izlokšņu īpatnības trīs savam apvidum raksturīgās ēdienu receptēs. Dalībnieki bija ļoti centušies, daži ieradās tautas tērpos, līdzi nesdami mūzikas instrumentus, ēdienu recepšu „rezultātus” – sklandu raušus, čīkstošo desu, bīzpīna peiradzeņus un citus gardumus.
Patīkami bija vērot, cik interesantas multimediju prezentācijas un teatralizētus priekšnesumus var izveidot un cik dažādos veidos var parādīt latviešu valodas daudzpusību un neatkārtojamību. Mums izdevās dzirdēt augšzemnieku dialekta dažādās izloksnes, izrādās, ka vārdu nozīmju minēšanas sacensībās vidzemnieki nemaz nesaprata latgaliešus.
Jautrību sagādāja lībiskā dialekta tāmnieku un Vidzemes ziemeļrietumu izlokšņu prezentācija.
Vai zināt, kā gatavo „brēteliņš” lībiskajā dialektā?
Brēteliņš nav tas pats, kas maz reņģīt. Brēteliņ, ka paņem rokā, pagriez ar vēder uz augšu, novilk ar pirkstu, jutīs, ka tās vēders zvīņ ir ass, bet reņģītim gluds. Brēteliņs neķīķēj, bet skaloj un lik uz asins sāl. Ieliek pirmajā sālījumā, tad no viņiem nonāk nost tād sarkan zup kā asins, tad viņš ir tāds labāks un izturīgāks. Pēc tam viņus cieši saliek, pieliek klāt sāl un garšviels, tad slodziņu virsū. Pēc laik, kad bij gatav, ņēm arā, tīrij, lik uz šķīvīt un ēd. Labi bij tad, ka klāt bij sausi kartiņi un krūzīt paniņš vai rūgušpien.
Tikšanās izvērtās par zināšanu papildināšanu, lietderīgu informācijas apmaiņu, interesantu cilvēku iepazīšanu un gardu ēdienu baudīšanu. Pasākums izdevās un visi bija apmierināti ar netradicionāli pavadīto dienu. Nākamgad Dzimtās valodas diena notiks Latgalē, iespējams, ciemos aicinās Rēzeknes Valsts ģimnāzija.
Komentāri