Kristaps Viļčinskis un Daniela Veipāne atgriezušies no Polijas, kur kopā ar citiem jauniešiem no Cēsīm tikās ar vienaudžiem no dažādām pasaules valstīm, lai runātu par vides un ekoloģijas jautājumiem. Kristaps un Daniela atzīst, ka vides jautājumi nav sveši daudziem jauniešiem un lielākoties visus uztrauc, lai vide būtu sakopta un tīra. Abi jaunieši arī atklāj, ka paši ikdienā neaizmirst vides problēmas – šķiro atkritumus, piedalās talkās un cenšas arī nepiemēslot Latvijas dabu, dodoties atpūsties pie dabas vai braucot ar auto.
Kristaps stāsta, ka Polijā tikās jaunieši no Lietuvas, Polijas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas, Turcijas, Francijas, Azerbaidžānas un daudzām pasaules valstīm. “Kopā devāmies kalnos, pētījām kalnu vidi, attīrījām no atkritumiem nelielu upīti kāda ciemata tuvumā. Tā patiešām bija piemēslota, izvilkām pat paklāju un daudzus citus sadzīves atkritumus, kurus cilvēki neapdomīgi izmetuši. Semināra gaitā katrs dalībnieks stāstīja par savu valsti un vides problēmām. Bijām vienā grupā ar jauniešiem no citām Baltijas jūras apkaimes valstīm. Kopā taisījām prezentāciju par Baltijas jūru un atskārtām, ka jūras piesārņošana ir aktuāla problēma. Taču pozitīvi, ka, klausoties citu prezentācijās, sapratām – mūsu jūra ir daudz tīrāka nekā citas, piemēram, Kaspijas vai Melnā jūra, par kurām stāstīja jaunieši,” saka Kristaps. Jaunieši vērtē, ka Latvija noteikti nav ļoti piesārņota valsts, taču norāda, ka arī pie mums vēl daudz darāmā vides saudzēšanas jautājumos. “Pavasarī ceļmalas ir ļoti piemēslotas, kas lielākoties liecina par autovadītāju zemo uzvedības kultūru. Skaidrs arī, ka ik gadu Lielajā talkā darba netrūkst, brīžiem liekas, ka ir sabiedrības daļa, kura dabu kopj un tīra, bet otra- kas to piemēslo. Tagad ir vasara, peldsezonas laiks, domāju, ka viena no piemēslotākajām vietām Cēsu apkārtnē ir pamestais kaļķakmens karjers, kurp dodas peldēties, makšķerēt un piknikot daudz cēsnieku. Tur patiešām mēdz būt gana liels bardaks,” saka Daniela, bet Kristaps teic, ka arī Gaujas krastos dažas peldvietas nereti ir piemēslotas. “Gadījies, ka Gaujmalas smiltīs mētājas pat saplēstas pudeles un citi stikli, kas jau ir ne tikai nepatīkami, bet arī bīstami. Problēma ir arī tā, ka daudzviet peldvietās tiek uzstādīti pārāk mazi atkritumu konteineri, bet gadās, ka tādu nav vispār. Domāju, cilvēks gluži atkritumus zemē nemestu, ja deguna galā būtu atkritumu tvertne,” domās dalās Kristaps un atzīst, ka piekrīt Danielai par autovadītāju zemo uzvedības kultūru. “Bieži nākas redzēt, ka autovadītāji pa mašīnas logu met laukā izsmēķus, tukšus iesaiņojumus un daudz ko citu. Man gan automašīnā vienmēr atrodas neliels maisiņš, kurā salieku atkritumus,” saka Kristaps, kura izpratne par vides jautājumiem veidojusies jau skolas laikā, proti, viņš ir beidzis Amatas pamatskolu, kas jau gadiem ir ekoskolas statusā. “Arī es esmu beigusi ekoskolu – Priekuļu vidusskolu. Jāteic, ka šādās skolās skolēnu izpratne par vides jautājumiem tiek ievirzīta pareizajā gultnē. Mums māca gan par atkritumu šķirošanu, gan katru gadu vācam makulatūru un runājam par daudz un dažādiem vides jautājumiem. Uzskatu, ja paši nesaudzēsim dabu, tad nākotnē dzīvosim daudz piesārņotākā un bīstamākā vidē. Labi, ka šie jautājumi tiek aktualizēti,” saka Daniela. Liene Lote Grizāne
Komentāri