Rajona izglītības iestāžu vadītāji, sapulcējušies uz izglītības pārvaldes rīkoto semināru, kas šoreiz notika Veselavas pamatskolā, bija cerējuši rast skaidrību, kādu ietekmi uz skolu un bērnudārzu dzīvi, interešu izglītību atstās pēdējā laika ekonomiskās un politiskās pārmaiņas, bet guva apstiprinājumu tikai tam, ka situācija nepārtraukti mainās, un ne uz labo pusi. Vadītājiem vēlreiz nācās secināt, ka valsts finansiālajā situācijā pārmaiņas notiek ātrāk, nekā vadītāju rīcībā nonāk dokumenti ar veiktajām izmaiņām.
Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis informēja, ka pedagogu algu situāciju šajā mācību gadā var sarežģīt tas, ka finanšu atvērums valsts mērķdotācijām dots astoņiem mēnešiem, bet, kā zināms, decembra algas tika samaksātas no janvāra līdzekļiem, pie tam tās bija mazākas, nekā gaidīts. T. Jaunzemis izteica pieņēmumu, ka turpmākajos mēnešos pedagogu algas būs jāsamazina vēl par desmit procentiem, citādi otrajā pusgadā nekas neatliks, lai izmaksātu atvaļinājuma naudas par augustu. Skolu vadītājiem pienācis brīdis arī lauzīt galvas, vai ekonomiskās krīzes laikā nesamazināt mazāksvarīgas štata vienības, jo iespējams, arī pašvaldību atbalsts izglītības iestādēm var nepalikt iepriekšējā līmenī.
Nespējot samierināties ar negaidītajām valsts izpildvaras ieviestajām pārmaiņām, kuru rezultātā samazinājušās pedagogu algas, tiesās nokļuvuši pirmie iesniegumi par nelikumīgu rīcību. Uz šiem pieprasījumiem, iespējams, tiks sniegti skaidrojumi, ka tā likusi rīkoties ārkārtas situācija.
Tālis Jaunzemis aicināja izglītības iestāžu vadītājus krīzes brīdī morāli atbalstīt darbiniekus un, kamēr valstī ir pagaidu situācija, lūgt pedagogus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, piemēram, atlūguma veidā. „Jāpārdzīvo šis laiks. Ar septembri situācija mainīsies,” cerības izteica T. Jaunzemis.
No1. septembra izglītībā mainīsies valsts finansēšanas modelis. Tas būs pēc principa – nauda seko skolēnam. Skolām, kuras ir noslogotas, šāda situācija ir izdevīga, bet jaunais modelis var sašūpot virknes izglītības iestāžu pastāvēšanu laukos, kur ir mazs iedzīvotāju blīvums un tātad arī krītas audzēkņu skaits. Cerību vieš jauns fakts, ka naudas sadalē novadiem valsts gatavojas ieviest koeficientus, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu katrā pašvaldībā. „Mani pirmie aprēķini liecina, ka tādā gadījumā vairākas rajona lauku skolas nevarēs uzskatīt par nerentablām. Tas situāciju varētu uzlabot, pretēji pirmajiem aprēķiniem, vērtējot jauno finansēšanas modeli,” skaidroja T. Jaunzemis.
Krīzes dēļ lejupslīdi skolās piedzīvos karjeras izglītība, kuras pasniegšanai pedagogi pēdējos gados cītīgi veltījuši laiku un pūles. Drīz var pienākt situācija, ka šis darbs netiek uzskatīts par tik vajadzīgu, lai finansētu.
Ar karjeras izglītību mūsdienu skolā domā dzīves pieredzes gūšanu, kura jāsāk 7. un 8. klasē, jo pirmā izvēle karjerā skolēnam jāizdara jau pēc 9. klases. Pirms kāda laika valsts attapās, cik nenormāli, ka aroda apgūšanu izvēlas vairs tikai 25 procenti skolēnu. Lielākā daļa mācās vidusskolās, taču tālākais viņu ceļš augstskolās nav gluds. Pārāk daudzi studenti jau 1. kursā tiek atskaitīti, jo zināšanas un būtība neatbilst iecerētās profesijas apgūšanai. Arī augstskolu beidzēji ne visās profesijās var dabūt darbu un tā papildinās inteliģento bezdarbnieku rindas.
Komentāri