Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Dod jauniešiem iespēju

Druva
18:44
05.07.2017
32
Soc Uznemejdarbiba 2

Daudzās pasaules valstīs jauniešiem, kuri nav izlēmuši, ko dzī­vē vēlas darīt, tiek dota iespēja sevi pilnveidot un attīstīt brīvprātīgā darbā. Cēsīs šādu iespēju piedāvā biedrība “Jaunatne Par”.

Biedrības vadītāja Sarma Brau­na jau kopš 2008. gada vada biedrību “Jaunatne Par”, kurā jaunieši tiek sagatavoti brīvprātīgajam dar­bam. “Visbiežāk organizācijas nodarbojas ar mācību rīkošanu. Piemēram, māca jauniešus, kuriem tas ir nepieciešams, kuriem neviens cits nepalīdz. Šādā veidā organizācija gūst mazāku labumu, bet lielāko ieguvumu saņem sabiedrība. Tā rodas sociālā uzņēmējdarbība, ar kuru mēs biedrībā “Jaunatne par” nodarbojamies. Jau­­nietis, piedaloties šāda veida projektos, iegūst jaunu pieredzi un pārliecību par savām spējām. Jaunieši, kas pie mums darbojas, apmeklē skolu, dodas ekskursijās, palīdz sabiedriskos darbos – izvest pastaigā suņus, palīdz izravēt dārzus vai sakopt apkārtni. Tas ir nepieciešams darbs, kas palīdz jauniešiem uzņemties atbildību. Mū­su mērķauditorija ir jaunieši, kuri nav atraduši savu vietu. Šī ir iespēja iemācīties organizēt savu dienu, plānot darbus. Ja cilvēks līdz šim ir gulējis līdz pusdienas laikam, tad piecelties astoņos no rīta var būt problemātiski. Tad nu mēs sākam ar to – cenšamies ieviest kaut kādu režīmu, saplānot dienā darāmos darbus, lai dotu jaunietim stimulu pašam domāt, kā to visu paspēt. Atpūsties varēs tikai tad, ja no rīta laikus piecelsies. Tas strādā, un cilvēks saprot, kā šīs lietas notiek. Šī nav pāraudzināšanas programma, mēs esam par to, ka jaunietim pašam ir jā­grib kaut ko darīt,” stāsta S.Brau­na.

Biedrības vadītāja nesen atgriezusies no sociālo uzņēmēju mācībām “Ready2Start” Turcijā, Stam­bulā. “Šo mācību laikā bija ļoti vērtīgi dzirdēt citu valstu pieredzi, kas raisīja jaunas idejas turpmākajai darbībai. Visvairāk atmiņā palicis kādas sievietes stāsts. Viņa nodibināja viesnīcu, kuras darbinieki ir bijušie alkoholiķi, narkomāni vai bezdarbnieki. Šie cilvēki tiek mācīti un sāk strādāt. Viņi sniedz sabiedrībai labumu – strādā, pelna naudu un neatgriežas pie savas kriminālās pagātnes. Vēl šī sieviete ražo dažādas spēles. Pie­mēram, ar kādas spēles palīdzību bija iespēja noskaidrot, vai esi savu biznesa plānu pareizi sastādījis un kā tev vēl pietrūkst. Jaunieši bieži vien domā, ka nav biznesam piemēroti, viņiem trūkst motivācijas. Šajās mācībās piedalījās daudzi, kuri guva pavisam citu izpratni – lai kaut ko sasniegtu, ir jārīkojas tagad, nevajag gaidīt. Tāpat šī bija iespēja iepazīties ar veiksmīgiem cilvēkiem un nodibināt jaunus kontaktus. Arī es prezentēju mū­su biedrības mērķus un darbību pārējām dalībvalstīm,” stāsta uz­ņēmēja.

Sarmas galvenās atziņas no mācībām Stambulā ir par to, ka tagad Eiropā tiek ļoti stimulēta jauniešu uzņēmība – darīt sociālus darbus, būt par brīvprātīgajiem un iekļauties sabiedrībā, prast veidot biznesu: “Agrāk šādas mācības tika rīkotas vairāk par veselību vai zaļo domāšanu, bet tagad akcents tiek likts tieši uz jauniešu uzņēmīguma attīstīšanu. Tāpat šajās mācībās tika spriests, ka sociālajiem uzņēmējiem ir nepieciešams apvienoties – veidot sadraudzības tīk­lus, lai ērti un ātri varētu apmainīties ar pieredzi. Un trešā lieta, par ko pārliecinājos, – diemžēl mū­su izglītības sistēma neveido uzņēmējus. Šeit tiek veidoti augsta ranga menedžeri, bet ne cilvēki, kas spētu veiksmīgi vadīt savu biznesu. Jaunieši Latvijā ļoti slikti redz tās jomas, kurās varētu pelnīt, un, lai uzsāktu kaut ko jaunu, viņiem trūkst pārliecības par sevi.”

Biedrībā “Jaunatne Par” darbojas arī vietējā brīvprātīgo programma “Jauniešu garantija”, kur šobrīd no trīs vietām aizņemta tikai viena. Šī programma piedāvā vietējiem jauniešiem strādāt četras stundas dienā, saņemot aptuveni piecus eiro lielu samaksu par nostrādātu dienu. Šī programma ir piemērota jauniešiem, kuriem nepieciešams neliels grūdiens, stimuls, lai saņemtos un sāktu patstāvīgu dzīvi. “Šobrīd mums ir ļoti labi rezultāti, un visi jaunieši, kuri bijuši šajā programmā, pēc tam ir dabūjuši vai nu darbu tepat Latvijā, vai devušies “Erasmus +” projektos uz kādu citu valsti. Šīs programmas laikā cilvēks saprot, uz ko ir spējīgs, ka var iet un darīt,” ir pārliecināta Sarma. Gadā or­ganizācija uzņem aptuveni divdesmit brīvprātīgo, bet uz citām vals­tīm nosūta vidēji 40 cilvē­ku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
11

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
128

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
55

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
194

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi